Foto: no Facebook
Jau rakstījām, ka aizvadītajā piektdienā, 11. jūlijā, Smiltenes novadā daudzviet plosījās negaiss, lielgraudu krusa un stipras lietusgāzes, kā rezultātā ir bojāti īpašumi, it īpaši Bilskas pagastā ar epicentru Mēru ciemā, Palsmanes pagastā un Variņu pagastā.
Milzu krusas graudi izsituši caurumus dzīvojamo māju un saimniecības ēku jumtos, pārsvarā šīfera segumā. Cietušo mājsaimniecību iedzīvotājiem tā ir liela nelaime, jo jumtu segums ir jāatjauno pēc iespējas ātrāk, līdz rudens lietavām noteikti.
Nākot pretī dabas stihijā cietušajām mājsaimniecībām, kuru ir daudzi desmiti, Smiltenes novada pašvaldība radusi iespēju to iedzīvotājiem no 16. jūlija bez maksas nodot bīstamos atkritumus – azbestu (šīfera jumta segumu).
Saziņā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “ZAAO” ir iegādāti lielie konteineri, kas novietoti Bilskas pagasta Mēros pie daudzdzīvokļu mājas “Kastaņi” un Bilskā pie īpašuma “Pašvaldības māja”, Palsmanes pagastā, Rauzā pie īpašuma “Rauza 4” un Palsmanē pie centra katlumājas.
Konteineri tur atradīsies tik ilgi, cik būs nepieciešams, “Ziemeļlatviju” informēja abu pagastu pašvaldībās.
Šīfera izvešanu apmaksā Smiltenes novada pašvaldība. Vietvara aicina iedzīvotājus izmantot šo iespēju atbildīgi, konteinerā mest tikai azbestu saturošus materiālus, tai skaitā šīfera jumta segumu. Citus atkritumus konteinerā mest ir aizliegts.
Palsmanes un Variņu pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Tigna Podniece arī lūdz iedzīvotājus šīfera loksnes konteinerā salikt citu uz citas, nevis mest pāri malām, jo metot kubikmetru ietilpībai paredzētais konteiners piepildīsies ātrāk. Konteineram ir durvis, tās var atvērt, ieiet iekšā un plāksnes salikt citu uz citas.
“Esam atbildīgi pret sevi un citiem, jo vajadzība ir visiem, un mēs (pašvaldība) maksājam par apjomu,” piebilst Tigna Podniece.
Rauzā ir arī bojāti saules paneļi, tagad ir jānoskaidro, kur Latvijā tos var nodot utilizācijai.
Pēc situācijas uz ceturtdienu, 17. jūliju, Palsmanes un Variņu pagastu apvienības pārvaldei par negaisa postījumiem ziņojušas 45 mājsaimniecības Rauzā un Palsmanē, kur cietušas gan dzīvojamās mājas, gan saimniecības ēkas. Bilskas pagastā situācija ir vēl drūmāka, tur cietušo īpašumu ir vairāk. Precīzs skaits vakar, 17. jūlijā, līdz laikraksta nodošanai tipogrāfijā pašvaldībā vēl nebija apkopots.
Cilvēkiem ir ļoti smaga situācija, – ne visas mājsaimniecības var uzreiz ķerties pie bojāto jumtu segumu atjaunošanas, sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst Tigna Podniece.
“Viena daļa gaida apdrošinātājus, kuri apsekos bojātos īpašumus. Taču lielākā problēma ir tā, ka cilvēkiem nav naudas un nav arī darbaspēka. Uzrunātie būvnieki tūlīt ierasties atsaka, kā ātrāko termiņu norādot augustu. Būsim godīgi, – kāpēc cilvēkiem nav metāla jumtu, bet ir šīfera jumti? Tādēļ, ka nav varējuši atļauties tos nomainīt, un tagad viņu rocība uz sitienu lielāka nekļūst. Ir cilvēki, kuri gaida, kad atbrauks bērni no ārzemēm vai atsūtīs naudu. Ir ļoti dažādas situācijas. Brīžiem ir bēdu ieleja,” par krusas nodarīto postu stāsta Tigna Podniece.
Smiltenes novada pašvaldība drīz pēc negaisa aicināja iedzīvotājus līdz 16. jūlijam apsekot savus īpašumus un par konstatētajiem postījumiem sazināties ar savu apdrošinātāju, kā arī informēt savu pagastu vadītājus, lai varētu apzināt kopējos postījumu apmērus pašvaldībā un novērtēt zaudējumus.
Smiltenes novada pašvaldībā ir noteikta kārtība, kādā piešķirt vienreizēju pabalstu remontam personām, kuru dzīvesvietas īpašumā vai īrētajā mājoklī nodarīti būtiski postījumi dabas stihijas rezultātā.
Pašvaldības atbalsts vienai mājsaimniecībai ir līdz 70 procenti no aprēķinātās tāmes, bet ne vairāk kā 5000 eiro, skaidro Tigna Podniece.
“Tie pašvaldības 5000 eiro neko neglābs, jo pārējās naudas remontam cilvēkiem nav. Raksturīgākais ir tas, ka cilvēki apdrošinājuši tikai dzīvojamo ēku. Pašvaldība atbalsta tikai dzīvojamo ēku un tikai tad, ja tā nav apdrošināta. Ir cietušas arī saimniecības ēkas, taču tās nekvalificējas nekādam atbalstam,” piebilst Tigna Podniece.
