FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Kas tur būs? Tā “Ziemeļlatvijai” vaicā ne viens vien smiltenietis, padzirdot par šomēnes notikušo talku Smiltenes pievārtē, Smiltenes pagasta Kalnamuižā – teritorijā, kur atrodas Smiltenes muižas īpašnieka firsta Paula Līvena laikā uzceltās siltumnīcas un tai piegulošā zeme salīdzinoši lielā platībā.
Nesen siltumnīcu apkārtnē norisinājās talka, kurā strādāja vietējie iedzīvotāji, Smiltenes tehnikuma un Smiltenes novada pašvaldības darbinieki ar mērķi sakopt un sagatavot šo teritoriju tālākai atjaunošanai un attīstībai.
Bijušo siltumnīcu pārbūvēs par telpu pasākumiem
Firsta Līvena laikā, kurš Smiltenes muižā saimniekoja no 1899. līdz 1918. gadam, šajā vietā viduslaiku pilsdrupu piekājē tika uzceltas un apsaimniekotas divas siltumnīcas – tam laikam inovatīvas būves ar apūdeņošanas un apkures sistēmu, kas ierīkota tā, ka zemi sildījusi no apakšas.
Padomju laikā uz siltumnīcu bāzes izveidotajā dārzniecībā saimniekoja sovhoztehnikums, pēc tam – Smiltenes tehnikums, bet tagad šis īpašums ar nosaukumu “Smiltenes Senpils” pieder Smiltenes novada pašvaldībai, kurai jau ir ieceres, kā šo pašlaik neizmantoto teritoriju perspektīvā attīstīt.
Jau šogad tiks uzsākta pilsdrupām tuvākās siltumnīcas atjaunošana Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansētajā projektā “Kalnamuižas siltumnīcu kompleksa sakārtošana”. Šogad arī sāksies kopienas dārza ierīkošana teritorijā pie siltumnīcām, kas savukārt iekļaujas “Interreg” (Eiropas teritoriālās sadarbības programmu) Latvijas un Igaunijas projektā “Dārza pērles II” Abus projektus īsteno Smiltenes novada pašvaldība ar mērķi gan bijušās siltumnīcas (pagaidām vienu), gan tām piegulošo teritoriju sakopt un izveidot par publiski pieejamu telpu.
Bijušās siltumnīcas veco karkasu demontēs un veiks ēkas atjaunošanas darbus, veidojot vietu, kur rīkot publiski pieejamus pasākumus, meistarklases un tamlīdzīgi. Smiltenes novada pašvaldība jau izsludinājusi iepirkumu par celtniecības darbiem siltumnīcas atjaunošanai. Pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 28. maijam.
Savukārt teritorijā pie siltumnīcām pašvaldība ierīkos publiski pieejamu ārtelpu – kopienu dārzu ar augstajām dobēm (augstās dobes ir apstādāmā platība, kas ir ierobežota ar, piemēram, koka dēlīšiem un vairākos dažādu materiālu slāņos pacelta uz augšu virs dārza augsnes līmeņa). Šajā kopienu dārzā dažādas interešu grupas, piemēram, cilvēki ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām, ģimenes ar bērniem, vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem nav sava dārza, bērnudārznieki, skolēni un citi varētu izmēģināt savu roku, kā tas ir – kaut ko iesēt vai iestādīt un redzēt, kas no tā izaug. Taču tie nebūs lietošanā kādam konkrēti nodoti mazdārziņi, bet gan publiski ikvienam pieejama teritorija, skaidro pašvaldība.
Kopienas dārzā būs augstās dobes
Smiltenes novada pašvaldības sagatavoto projektu “Kalnamuižas siltumnīcu kompleksa sakārtošana” par siltumnīcu atjaunošanu ir izvērtējis un apstiprinājis Lauku atbalsta dienests. Kopējās projekta izmaksas ir 100 000 eiro, no tām ELFLA līdzfinansējums ir 90 000 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 10 000 eiro.
Projekta mērķis ir kultūrvēsturisku objektu – Kalnamuižas siltumnīcu – atjaunošana, sakopjot degradētu teritoriju un radot telpu kultūras, tūrisma un uzņēmējdarbības pasākumu publiskam piedāvājumam. Projekta īstenošana plānota līdz 2026. gada 31. oktobrim.
Projektā sākotnēji bija paredzēts atjaunot abas siltumnīcas. Iepirkums uz būvdarbiem vēl nav noslēdzies, bet, jau iepriekš veicot tirgus izpēti, pašvaldība pieļauj, ka projekta finansējuma pietiks tikai vienas siltumnīcas atjaunošanai.
“Kad iepirkums noslēgsies, skatīsimies, kāds būs rezultāts. Pagaidām skatāmies uz pašu pamatu – sienām, jumtu, bet tās nav iekštelpas ar komunikācijām. Ļoti vēlētos apkuri, bet izskatās, ka šobrīd pašvaldība to finansiāli nevarēs pacelt. Līdz ar to atjaunotās siltumnīcas ēkas izmantošana dažādiem pasākumiem un apmācībām varētu būt sezonāli, siltajā vasaras periodā. Savukārt projekts “Dārza pērles” ir vērsts uz pašu teritoriju, nevis uz siltumnīcām. Tur mēģināsim aizsākt kopienas dārza iniciatīvu ar augstajām dobēm un pasākumiem iedzīvotājiem. Smiltenes tehnikums nāk pretī un palīdzēs ar grants seguma izveidi teritorijā, lai šīs augstās dobes varētu uzlikt,” informē Vita Grigule, Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja.
Smiltenes novada pašvaldības izmaksas projektā “Dārza pērles” ir 31 850 eiro, kas ietver “Interreg” programmas līdzekļus 25 480 eiro apmērā, valsts līdzfinansējumu 3185 eiro un pašvaldības līdzfinansējumu 3185 eiro apmērā.
Galvenos darbus abos projektos pašvaldība vēlas paveikt šogad.
Sapnis – lai tur būtu izstāžu zāle
Kalnamuižas siltumnīcu apkārtnes sakopšana sākās jau 2023. gada Lielajā talkā, arī tad talkoja gan iedzīvotāji, gan pašvaldības darbinieki.
Toreiz talkā klāt bija arī “Ziemeļlatvija”. Rakstījām, ka biedrībai “Smiltenei un Latvijai”, kuras aktīvākie biedri arī strādāja teritorijas sakopšanā, šajā ainaviski skaistajā vietā ir ideja ierīkot eko tirgus laukumu.
“Jā, mums bija tāda doma, taču šis projekts ir aizgājis citā gultnē. Mēs vairāk gribējām, lai šajā teritorijā būtu eko tirgus kā, piemēram, Valmierā (Valmierā 2022. gadā tika atklāts Latvijā pirmais zemnieku un mājražotāju produktu REKO tirgus, kur katru ceturtdienu pilsētnieki var iegādāties dažādus lauku labumus tieši no ražotājiem, pasūtot preci tiešsaistē – redakcijas piezīme), un paudām šo savu redzējumu visās sanāksmēs, kurās piedalījāmies (pašvaldība gan neizslēdz eko tirdziņa iespēju kā vienu no aktivitātēm šajā teritorijā, taču ne pastāvīgi – redakcijas piezīme). Taču par siltumnīcām mums ir tāds pats redzējums, kā pašvaldībai, – tās atjaunot un izmantot kā telpas, kur pulcēties biedrībām vai citiem interesentiem, rīkot koncertus un tamlīdzīgi,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic biedrības “Smiltenei un Latvijai” valdes locekle, Smiltenes pagasta iedzīvotāja Vinete Brunovska.
Taču skeptiski viņa raugās uz augsto dobju ierīkošanu kopienas dārzā, – vasarā zeme tādās dobēs ātrāk izkalst, tādēļ augstās dobes ir regulāri un kārtīgi jālaista.
“Saprotu, ka šis ir projekts, kuram var piesaistīt finansējumu un nauda ir jāizmanto projektā paredzētajiem mērķiem, taču Smiltenes pagasta iedzīvotājiem par šādu teritorijas izmantošanu nav intereses. Visiem, kuri grib rušināties pa zemi, jau ir savi mazdārziņi. Mūsu biedrībai ar Smiltenes novada pašvaldību ir laba sadarbība, vietvara līdzfinansējusi vairākus mūsu projektus, taču domāju, ka šis projekts nesasniegs savu mērķi,” piebilst Vinete Brunovska.
Taču atzinīgi Vinete Brunovska vērtē Kalnamuižas vēsturisko siltumnīcu atjaunošanu. Par to priecājas arī smilteniete, Smiltenes pilsētas iedzīvotāju padomes locekle Mārīte Miezīte, kura mudināja savus paziņas un citus smilteniešus šomēnes piedalīties teritorijas sakopšanas talkā, vienīgi pati uz to netika, jo talka notika sestdien, 10. maijā, kas bija darba diena.
Mārītes Miezītes sapnis ir, lai atjaunotajā siltumnīcā būtu Smiltenes izstāžu zāle, – šobrīd pilsētai tādas nav un nav arī nekad bijusi.
Mārīte Miezīte par Kalnamuižas siltumnīcu kompleksa sakārtošanas projektu uzzināja iedzīvotāju sanāksmē 2024. gadā Smiltenē, kad pašvaldība stāstīja par attīstības projektiem, un kopš tā laika gaida Kalnamuižas vēsturisko siltumnīcu atdzimšanu, tikai citā veidolā.
“Ļoti vēlos vienā no siltumnīcām izstāžu zāli, jo tur būtu fantastiska gaisma. Šī ēka ar izstāžu zāli būtu maģiska svētnīca, domnīca. Jauki, ka paceļam tādas lietas un sakārtojam kultūrvēsturisku vietu. Kad tur notiks pasākumi, tad noteikti uz tiem iešu,” teic Mārīte Miezīte.
Tehnikums sūtīs palīgā savus audzēkņus
Smiltenes tehnikumam un Kalnamuižas siltumnīcām, kas atrodas pavisam tuvu šai profesionālās izglītības iestādei, ir kopīga pagātne, jo tehnikums siltumnīcas apsaimniekoja daudzus gadus. Arī tagad Smiltenes tehnikums dosies palīgā pašvaldībai īstenot tās projektu par Kalnamuižas siltumnīcu kompleksa sakārtošanu.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka tehnikuma audzēkņi, topošie transporta būvtehniķi, labiekārto skolas teritoriju (tehnikums atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā) un vienlaicīgi iziet praktisko apmācību, kas paredzēta mācību programmā. Kad Smiltenes novada pašvaldība informēja Smiltenes tehnikumu par saviem projektiem Kalnamuižas siltumnīcu kompleksa, tai skaitā siltumnīcām piegulošās teritorijas sakārtošanā un uzrunāja sadarbībai, tehnikums piekrita iesaistīties.
Smiltenes tehnikuma direktors Rolands Aģis smaida, ka tur sanāk vairāki zaķi ar šāvienu. “Šādi mūsu audzēkņi iegūst praktiskās iemaņas reālā darba vidē atbilstoši izglītības programmai, nevis tikai sēžot skolas solā. Kad runāju ar 4. kursu audzēkņiem no Būvniecības mācību programmu nodaļas, ko mums, tehnikumam, pilnveidot savā izglītības procesā un ikdienas darbu organizācijā, viņi tieši tā arī teica, – “direktor, mums vajag vairāk praktisko mācību”. Skolotājs Aivars Birkenšteins jau ir sastādījis darbu plānu, ko mēs varam veikt šajā pašvaldības projektā, – gan apjomi sarakstīti, gan secība, kā tas darāms, tikai jāiet un jāstrādā. Mūsu audzēkņi jau ir palīdzējuši atjaunot segumu Gaujienas pagasta estrādei, bet te objekts ir pavisam blakus skolai, nekur nav jābrauc. Ieguvums būs arī sakārtota, estētiska vide blakus tehnikumam. Pats svarīgākais, – jauniešiem nav vēlmes pēc tam veikt kaut kādas nelegālas darbības, demolēšanas un tamlīdzīgi, jo tas ir pašu rokām veidots,” uzsver Rolands Aģis.
SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
[democracy id=”188″]
