Jau esam vēstījuši, ka aizvadītā gada nogalē Smiltenes Novadpētniecības muzejs pieteica dižozolu Eiropas gada koka konkursam, kuru Eiropā organizē “Environmental Partnership Association” (EPA), bet Latvijā – Latvijas mežu sertifikācijas padome (LMSP) un Latvijas Meža īpašnieku biedrība. 2024. gadā Latvijas iedzīvotāju balsojumā Mēru dižozols saņēma visvairāk balsu, tā kļūstot par Eiropas gada koku Latvijā, bet Eiropas iedzīvotāju balsojumā ierindojās 8. vietā starp 15 valstu izvirzītajiem kokiem.
18. jūnijā Smiltenes novada Mēros, Mēru muižas parkā, klātesošos pulcināja īpašs notikums – Mēru dižozols saņēma sev pienākošā titula apliecinājumu un zem kuplā koka vainaga aicināja sanākušos ielīgot saulgriežu laiku un tuvojošos Jāņu dienu.
Mēru dižozolam īpašu balvu kā Eiropas gada kokam Latvijā pasniedza Latvijas Mežu sertifikācijas padomes vadītājs Māris Liopa, to saņēma Smiltenes Novadpētniecības muzeja vadītāja Ieva Miķe un Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš. Īpaši darināts koka soliņš ar gravējumu tagad ļaus apmeklētājiem apsēsties Mēru dižozola vainaga pavēnī, savukārt goda plāksne apliecinās šī koka titulu un dalību konkursā. Uz tās ir izveidota arī QR koda zīme, kas ļaus digitāli izlasīt Mēru dižozola stāstu.
Oficiālā apbalvošanas daļa mijās ar līgodziesmām un rotaļām, kurās visus aicināja folkloras kopa “Rudzupuķe”, savukārt turpat blakus, Mēru muižas parka lapenē, visu dienu jautās klusa un smaržīga rosība – sanākušajiem bija iespēja meistares Daigas Melnaces vadībā darināt zāļu dekorus. Pasākuma apmeklētāji neslēpj, ka piedzīvojuši tuvojošās Jāņu dienas sajūtas, lustēdamies ozola pakājē, sajuzdami zāļu smaržas, darinot savus saulgriežu zāļu dekorus.
Apmeklētāju vidū bija arī Līga Kliesmete, kura cenšas apmeklēt daudzus Mēru muižā notiekošos pasākumus. Viņa piedalījās gan dižozola godināšanas pasākumā, gan zāļu dekoru meistarotavā.
“Daiga bija sarūpējusi dažādus dekoros iepinamus zaļumus, materiālus dekora pamata rāmīša pagatavošanai, auklas velku novilkšanai. Muzeja darbinieces vēl papildināja materiālu klāstu ar augiem no muižas plašās teritorijas. Katrs darbnīcas apmeklētājs bija aicināts ņemt līdzi sev patīkamas jāņuzāles, ar ko padarīt dekoru īpašu un košu. Meistare ar lielu atsaucību parādīja un pamācīja, kā dekors gatavojams. Izrādījās, ka tā ir sava veida aušana, tikai audu pavedienu vietā izmantojami augi. Koši dekori tapa, ašķiem pa vidu “ieaužot” gan rudzupuķes, gan pīpenes, gan dienlilijas, gan jasmīnus un pat lapegļu čiekuriņus,” stāsta L. Kliesmete un uzsver, ka ar gatavajiem dekoriem varēs izrotāt savas mājas saulgriežu laikā, bet vēlāk, kad tie izžūs, paliks kā jauka atmiņa par smaržīgo Jāņu laiku.
“Savu godpilno titulu Mēru dižozols nesīs vēl visu šo gadu, un tradīcija pulcēties pie ozola gan svētkos, gan ikdienā te, Mēru parkā, blakus Smiltenes Novadpētniecības muzejam, turpinās un turpināsies,” uzsver Vita Blate, Smiltenes Novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.
Pasākumu organizēja Smiltenes Novadpētniecības muzejs sadarbībā ar LMSP un Latvijas Meža īpašnieku biedrību, kas jau tradicionāli savas pusgada kopsapulces rīko titulētā Eiropas gada koka atrašanās vietā. Šoreiz tā notika Smiltenes Novadpētniecības muzeja telpās Mēru muižā.
