Gads ir dīvains, bet tā vēl nav ārkārtas situācija – tā lietaino jūniju raksturo mūspuses bitenieki.
Parasti jūnijs ir laiks, kad bitenieki atvāko medus kāres un mājiniekiem liek galdā degustēt jauno medu. Vairākās mūspuses biškopības saimniecībās tas nobaudīts īsi pirms Jāņiem. Uzrunājot biškopjus, nākas secināt, ka šogad medus raža nebūs tā iepriecinošākā. Bitēm ir nepieciešamas siltas un saulainas dienas, lai viņas var čakli strādāt. Jūnijā tādu bija maz – secina biškopji.
Mūspuses biškopjiem šobrīd daba pilnas rokas – jālūko, kā pildās medus kāres. Kad kārītes stropos ir bagātīgi aizpildītas, pats medus ir nogatavojies un šūnas aizvākotas ar vasku ciet, tas nozīmē, ka ir laiks ņemt kāres laukā no stropa un ķerties pie medus iegūšanas.
Nepārtraukti jādomā, kur realizēt
“Laikapstākļi neizbēgami atstāj sekas katru dienu. Ja nav lietus, kā, piemēram, šodien, tad ir vējš ne pa jokam. Arī tas ietekmē bišu rosību dravās. Par spīti laikapstākļiem, jauno medu varam baudīt jau vairākas nedēļas. Šodien pat biju bišu dravā. Izlases veidā paņēmām pilnās kāres un tad visam vakaram darbiņš pie medus sviedes,” saka pieredzējušais biškopis Valdis Paeglis no Smiltenes, ar kuru laikraksts sazinājās aizvadītās nedēļas izskaņā.
Taujājām, kāds solās būt šīs sezonas ienesums. “Vēl pāragri spriest, to vēl redzēsim. Bitēm vēl jāstrādā un jāstrādā. Katra sezona ir savādāka. Atcerēsimies, ka rungai ir divi gali – prast saražot ir viena lieta, bet realizācija nebūt nav mazsvarīgāka. Un medus tirgū, kurš nebūt nav tukšs, gribas jau katram biteniekam ieņemt savu lomu un pienācīgi realizēt savu produkciju. Ne jau tas ir tik vienkārši. Iedzīvotāju pirktspēja samazinās, tajā pašā laikā konkurence ir liela. Iebrauciet kādā tirdziņā un uz vietas paskaitiet, cik daudz ražotāju piedāvā medu vai tā blakus produktus – propolisu, bišu maizi, kā arī vaska sveces. Es pats to visu ražoju, arī šiem produktiem ir jāatrod savs pircējs,” stāsta V. Paeglis, kura pārziņā ir vairāk nekā 50 bišu saimju.
Viņš prāto, ka agrāk jauno medu patērētāji gaidīt gaidīja un vairāk novērtēja, bet tagad ir citi laiki. “Tirgotājs var stāvēt tirgū pie galdiņa ar svaigu medu, un vienmēr atradīsies cilvēki, kas paies garām ar neticību, šauboties, vai tas tiešām ir jaunais medus. Un vēl – tā paaudze, kurai bija dzirkstele acīs, ka jānāk uz tirgu pēc vietējo ražotāju jaunā medus “porcijas”, ir praktiski izzudusi. Jaunākajām paaudzēm jau ir pavisam citi uzskati, tāpat arīdzan pārtikas patēriņa paradumi,” saka biškopis un piebilst, ka smiltenieši jau zina, ka viņa produkciju var iegādāties gan uz vietas, gan tirdziņos.
Jauno medu nelielos apjomos paguvusi ievākt arī Maruta Veinberga no Apes pagasta zemnieku saimniecības “Pumpuri”.
Viņas saimniecībā ir ap 30 bišu saimju – tik daudz, cik atļauj rocība. Pirmo medu viņa sviedusi īsi pirms Jāņiem. Medus ienesums priecējis no labāk pārziemojušajām, spēcīgākajām saimēm. Pārējās kāres vēl pustukšas. “Par ganībām biškopji nevarētu sūdzēties, ziedošu pļavu un lauku jūnijā netrūka, tikai manāmi pietrūka siltuma. Daudzas dienas bites vispār neizlidoja no stropa, līdz ar to barojās ar to, kas pašām sarūpēts. Tas atstās iespaidu uz medus ražu,” pamato M. Veinberga un piebilst, ka darba pie bitēm netrūkst. “Lai cik tas ienesums ir liels, tas pats jāpārstrādā, skaisti jāsapilda traukos, lai pircējam patīkami saņemt. Tie, kas vēlas tikt pie jaunā medus, ar mani sazinās privāti, tirgojos arī uz vietas – tirdziņā Apē. Priecājos par katru pircēju, kurš atbalsta vietējos ražotājus, nevis pērk medu vai citus produktus lielveikalā,” viņa saka.
Bez darba bitēm rodas spietošanas noskaņojums
Arī citviet biškopji dalās līdzīgā pieredzē. “Laikapstākļi šogad pavasarī un vasaras sākumā mūsu pusē nav bijuši tie labākie. Ļoti reti ir tāda diena, kad nav lijis. Maijs bija salīdzinoši auksts, līdz ar to pavasara medus viss tika izmantots saimju attīstībai. Pirmo medu sviedu 23. jūnijā, bet nedaudz, galvenokārt pašu degustēšanai. Manuprāt, uz rekordražām nav ko cerēt šogad, ja nu vienīgi vasara varētu tupināties arī septembrī,” uzsver Margarita Sarkangalve, “Sarkangalvju dravas” saimniece Virešu pagastā.
Viņa novērojusi, ka šobrīd sāk ziedēt facēlijas. “Tas būs labs nektāraugs, un ceru, ka nodrošinās atbilstošu ienesumu. Bitēm ir nepieciešamas siltas un saulainas dienas, lai viņas var čakli strādāt. Ja ilgstoši ir lietus periodi, sanāk arī kādu izspietojušo saimi ķert no koka. Nav darba, nav ienesuma – bitēm rodas spietošanas noskaņojums, un tās nodarbojas ar jaunu ģimeņu radīšanu. Bišu instinkts liek tām doties prom un meklēt vietas, kur vairāk barības,” viņa saka un atgādina, ka “Sarkangalvju dravas” medu var iegādāties uz vietas saimniecībā, kā arī piegādā tuvākajā apkārtnē. To iespējams saņemt arī ar pakomātu starpniecību.
Cer uz labvēlīgāku jūliju un augustu
Rita Dārzniece no Gaujienas pagasta “Umalnieku medusdārza” šobrīd notiekošajam bišu dravā velk paralēles ar savu aizņemtību pamatdarbā. “Jāatzīst, ka šajā vasarā neesmu bitēm veltījusi tik daudz laika, cik tās būtu pelnījušas. Taču situācija manā dravā ir normas robežās, medus pretstatā ieguldītajam darba apjomam būs pietiekams – gan pašiem, gan uzticamākajiem medus baudītājiem pietiks. Manas meitenes, tā es saucu savas bites, strādā no sirds, tādēļ medus arī ir dikti labs,” neslēpj Rita un uzsver, ka lietainais periods nav bijis labvēlīgs ienesumam un bišu attīstībai, bet, neraugoties uz to, šobrīd saimes ir skaistas un lielas. “Tādēļ, cerot uz labvēlīgāku laiku jūlijā un augustā, uz vasaras ienesumu lieku lielākas cerības, ka medus būs līdzvērtīgā daudzumā, kā bija pagājušajā gadā. Es gan neesmu lielas dravas īpašniece, tādēļ tik būtiskas medus daudzuma svārstības nejūtu,” viņa pamato.
Rita atklāj, ka šajā sezonā pirmo medu pirms Jāņiem ir noņēmusi tikai tik daudz, lai atbrīvotu vietu un nodzītu pirmo kārumu pavasara medus mīļotājiem – nedaudz virs 25 litriem, kas jau drīzumā būs izdalīts visiem, kas to ir aizrunājuši. Taujāta, kur tad var iegādāties “Umalnieku medusdārza” labumus, Rita saka: “Ņemot vērā, ka vēl pagaidām pamatā dzīvoju Rīgā, medu es piedāvāju gan Rīgā, gan Gaujienā, kur ir dravas novietne. Ielieku paziņojumu par medus pieejamību “Facebook”, bet pastāvīgie kundes mēdz zvanīt uz mobilo telefonu. Vienmēr priecājos, ja klientam garšo manu meiteņu sanestais medus un viņi atgriežas pie manis arī citās reizēs.”
Biškope pieļauj, ka mitruma un vēsā laika dēļ biškopjiem izaicinājums varētu būt kaļķa peru veidošanās. “Šobrīd manā dravā no tā izdevies izvairīties. Tāpat izaicinājums ir tas, ka lietus dēļ bites netiek pie darba. Jaunajām bitēm dzimstot, netiek nodrošināts pilnvērtīgs darba cikls, un meitenes sadomā laist dzīvē, tas ir, spietot. Šogad spietu ir gana daudz. Dažreiz spiets var apmesties pat visneiedomājamākajās vietās. Tāpēc mans ieteikums iedzīvotājiem ir būt manīgiem – ja pašiem nevajag un nav iemaņu notvert spietu, tad to arī nevajag darīt, bet gan sazināties ar kādu vietējo bitenieku, kas var atbraukt palīgā un notvert spietu. Jā, arī man vairākas saimes jau paguvušas izspietot,” pieredzē dalās R. Dārzniece.
Tikmēr daļa biškopju jau gatavojas ikgadējam Biškopju vasaras saietam, kas šogad norisināsies 19. jūlijā Cēsu novada Straupes pagastā, mednieku sporta un atpūtas bāzē “Mārkulīči”. Tā ietvaros norisināsies arī konkurss “Garšīgākais Latvijas medus 2025” nominācijā “Biškopju iecienītākais medus 2025”.
