FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
Vietējā sabiedrībā ilgi ticis diskutēts jautājums par nekustamā īpašuma Daugavas iela 39 Smiltenē zemes vienības daļas apbūves tiesībām. Iedzīvotāji bija vērsuši uzmanību, ka lēmums neatbilst spēkā esošajam detālplānojumam un apbūves noteikumiem.
“Apbūves tiesīgais ir izteicis vēlmi uzcelt uz Zemes gabala būvi – degvielas uzpildes staciju, savukārt Zemes gabala īpašnieks par atlīdzību piekrīt piešķirt Apbūves tiesīgajam mantojumu un atsavinājumu lietu tiesību celt un lietot uz Zemes gabala Būvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā..,” tika minēts dokumentā, kas nonāca sabiedrības redzeslokā sociālajos tīklos un kam bija pievērsis uzmanību novada iedzīvotājs Andris Pauls-Pāvuls.
Plašākas diskusijas par šo situāciju parādījās brīdī, kad novada iedzīvotāji, kuri seko līdzi politiskajiem procesiem, sociālajos tīklos pamatoja savu redzējumu un ne vienu vien aicināja aizdomāties, kā iepriekš iecerētais tik stratēģiski svarīgā vietā varētu ietekmēt novada attīstību.
Jūnijā Smiltenes novada pašvaldības Centrālā administrācija informēja, ka uz Smiltenes novada pašvaldības domes sēdi 2025. gada 19. jūnijā tiek virzīts papildjautājums “Par Smiltenes novada pašvaldības domes 2025. gada 22. maija lēmuma Nr. 261 “Par nekustamā īpašuma Daugavas iela 39, Smiltenē, zemes vienības daļas apbūves tiesību izsolīšanu” atcelšanu un jaunas apbūves tiesības izsoles izsludināšanu”.
“Jautājuma virzība pamatota ar apstākli, ka, pārbaudot izsludinātās izsoles dokumentāciju, konstatēts, ka pieļautas pretrunas starp izsoles dokumentiem, konkrēti, izsoles noteikumiem un līguma par apbūves tiesības nodibināšanu projektu, kurš nepamatoti sašaurina teritorijas plānojumā plānoto konkrētās teritorijas atļauto izmantošanu. Ar sagatavoto lēmuma projektu, kuru izskatīs 2025. gada 19. jūnija domes sēdē, plānots šo kļūdu labot.
Attiecībā uz teritorijas atļauto izmantošanu, papildus paskaidrojam, ka līdz ar jauna Teritorijas plānojuma izstrādi tiek izvērtēti iepriekš izstrādātie Lokālplānojumi, Detālplānojumi un to nosacījumi, ja nepieciešams, integrēti teritorijas plānojumā un tie zaudē spēku ar jauna Teritorijas plānojuma apstiprināšanu un spēkā stāšanos.
Izstrādājot jauno Teritorijas plānojumu, izvērtēti attīstības virzieni un investīciju piesaistes teritorijas, ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā norādīto, kā arī, lai visā novada teritorijā būtu skaidri un vienoti apbūves noteikumi atbilstoši jaunākajiem normatīvajiem aktiem, konkrētajā teritorijā ir paplašināta publiskās, jauktas centra teritorijas un rūpnieciskās apbūves teritorijas.
Izsludinot apbūves tiesību izsoli, ir ņemti vērā visi konkrētajā teritorijā plānotie attīstības virzieni.
Atvainojamies par pieļauto kļūdu un pateicamies iedzīvotājiem par vērību,” tika teikts Centrālās administrācijas ziņojumā.
Jautājums tika skatīts domes sēdē 19. jūnijā vēl iepriekšējo deputātu sastāvā. Domes sēdē vēlreiz izskanēja, ka pretrunas starp izsoles dokumentiem ir bijusi cilvēciska rakstura kļūda, nevis kāda tīša rīcība. Lai gan tika pieļauta doma, ka šo jautājumu varētu atstāt “mantojumā” turpmākai izskatīšanai jaunajam deputātu sasaukumam, tomēr tas nenotika – deputāti nobalsoja par lēmuma atcelšanu.
“Ziemeļlatvija” jautāja pašvaldībai, kāds varētu būt turpmākais scenārijs šīs stratēģiski nozīmīgās teritorijas apsaimniekošanā. “Pašvaldībai jebkurā gadījumā būs jādomā par pašvaldībai piederošo/piekritīgo īpašumu nodošanu attīstībai šajā teritorijā, jo tā ir cieši saistīta ar pašvaldības realizēto projektu “Limbažu ielas turpinājuma, iekškvartāla ielu un inženierkomunikāciju jaunbūve un pārbūve”, kurā nepieciešams sasniegt noteiktus investīciju rādītājus. No formālās puses tā var būt vai nu atsavināšanas vai apbūves tiesību piešķiršana, protams, abos gadījumos rīkojot izsoles ar normatīvajiem aktiem un teritorijas plānošanas dokumentiem atbilstošiem nosacījumiem,” skaidroja Evija Zurģe, līdzšinējā Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece, uzsverot, ka jebkurā gadījumā tālāka virzība notiks tikai uz deputātu lēmuma pamata, jo tāda ir spēkā esošā kārtība pašvaldībā. Mantas novērtēšanas, atsavināšanas un izsoles komisija sagatavo jautājumu skatīšanai domē, bet lēmumu pieņem deputāti domes sēdē.
IEDĪVOTĀJU REDZĒJUMS
Ieva, Daugavas ielas iedzīvotāja:
– Dzīvoju pavisam netālu no Daugavas ielas 39. Biju dzirdējusi versijas, ka tur varētu tikt celts benzīntanks. Apkārtējiem iedzīvotājiem tas radītu neērtības. Skaidrs, ka tas būtu sava veida traucēklis, jo, acīmredzami, būtu gan nepatīkamas smakas, gan nemitīgi trokšņi. Un ne tikai. Man grūti iztēloties platību, kas tiktu paredzēta ieceres īstenošanai, bet, visticamāk, iedzīvotājiem tiktu atsavināti mazdārziņi, kuri atrodas tajā teritorijā. Jāsaka paldies Andrim, kurš seko līdzi tam, kas notiek pašvaldībā. Ja tas paslīdētu garām, diez vai kāds būtu atcēlis šo plānoto, neapdomāto lēmumu. Par to, lai savestu kārtībā apvedceļu, man nebūtu nekādu iebildumu. Esmu priecīga, ka apbūves tiesību izsole ir apturēta. Sekosim līdzi, ko darīt ar šo teritoriju nolems jaunais deputātu sasaukums.
Rihards Rainbahs, smiltenietis:
– Man kā vietējam iedzīvotājam liekas nepieņemams viss process, kā tas tika risināts. Manuprāt, lielākā daļa iedzīvotāju nemaz nebūtu pretī, ka pilsētā būtu vēl viens benzīntanks, bet jautājums, kā šie jautājumi tiek virzīti? Ir pilnīgi skaidrs, ka tas bija neadekvāti. Ir radusies tāda sajūta, ka pašvaldības Centrālā administrācija ir sākusi dzīvot kaut kādu savu, atrautu dzīvi no pārējās pilsētas, tostarp no domes deputātiem. Personīgi es šaubos, ka kāds izvirzīja apbūves tiesību noteikumos “īpašas korekcijas”, neapzinoties sekas. Acīmredzami, kāds mēģinājis kaut ko izbīdīt. Man šķiet, ka attiecīgajām varas iestādēm ir pamats izvērtēt, no kurienes tas ir nācis vai, kā saka, no kura gala aug kājas. Pats koncepts, virzīt lēmumu, kas neatbilst spēkā esošam detālplānojumam, jau pēc būtības ir pārkāpums. Pozitīvā tendence, ka iedzīvotāji pamana šīs lietas un šajā gadījumā ar veiksmīgu
iznākumu – lēmums ir apturēts, tas nav nonācis līdz kādam būvniecības procesam. Pretējā gadījumā tas būtu pamatīgi iedragājis visa novada reputāciju. No otras puses, tas liek aizdomāties – nekur nav teiks, vai līdz šim ir bijuši/nav bijuši vēl šādi gadījumi, kas varbūt palaisti garām?
Andris Pauls-Pāvuls, novada iedzīvotājs:
– Ja seko līdzi pašvaldības darbam, tad šādas lietas ir grūti nepamanīt. Kāda bija lielākā kļūda, ko pamanīju? Lēmums (kāds tas bija sākotnējā redakcijā) neatbilst spēkā esošajam detālplānojumam un apbūves noteikumiem, kurā ar publisko apspriešanu un domes lēmumu apstiprināta dzīvojamā mazstāvu apbūve, un Nekustamā īpašuma komisijai, kurā nav neviena deputāta, nebija tiesības šo izmantošanas mērķi izmainīt. Tāda sajūta, ka tam visam apakšā ir kādas konkrētas degvielas uzpildes stacijas (DUS) interese un ir kāds, kurš šo interesi lobēja administrācijā. Par to liecina fakts, ka 22. maija domes sēdē administrācija deputātiem nesniedza patiesu informāciju un deputāti vienbalsīgi nolēma plānoto divu dzīvojamo māju vietā faktiski nomāt zemi DUS, bet, to uzzinot, 19. jūnija sēdē šo savu vienbalsīgo lēmumu deputāti vienbalsīgi atcēla. Administrācijas taisnošanās, ka detālplānojums jāmaina un jāparedz dzīvojamās apbūves vietā vairāk teritorijas ražošanai, lai iegūtu ES finansējumu Limbažu ielas izbūvei, ir tukša muldēšana, nepasakot deputātiem, kāds normatīvs to nosaka un cik tad procentu jābūt ražošanas zonai. Turklāt DUS nav ražošana. Domāju, šis ir viens no pirmajiem izaicinājumiem jaunajam domes priekšsēdētājam Ervinam Labanovskim, kura veidotai koalīcijai viena no prioritātēm ir dzīvojamā fonda palielināšana, noskaidrot, kurš faktiski maldināja iepriekšējā sasaukuma deputātus, un turpmāk novērst šādas rīcības iespējamību.
