Cilvēku labestība atdod jēgu dzīvei

Ir sens mīts par putnu fēniksu, kurš sadegot spējīgs atdzimt no pelniem. Tieši tāpat, pateicoties daudzu labu cilvēku ziedojumiem, pēc ugunsgrēka atdzimusi dārzkopju Indras un Andra Zausku saimniecība Launkalnes pagasta Mežmuižas “Dārziņos”.

Ir pagājis nedaudz vairāk par gadu pēc postošā ugunsgrēka, kas iznīcināja šīs piemājas saimniecības dzīvojamo māju, trīs lielas siltumnīcas ar tūkstošiem stādu, traktoru un citu iedzīvi.

Un atkal viss zied un zeļ

Toreiz Zausku ģimenei līdzi juta un ar ziedojumiem palīdzēja ļaudis no visas Latvijas. Tagad, viņiem pateicoties, Mežmuižas “Dārziņos” ir divi laimīgi cilvēki – abi saimnieki. Izrādot atjaunoto saimniecību – siltumnīcas, vienstāva dzīvojamās mājas jaunbūvi, jauno traktoru, izaudzētos stādus –, Indrai un Andrim mirdz acis. Viņu prieks, enerģija un vēlme strādāt saviļņo un liek vēl jo vairāk novērtēt to, cik liela nozīme ir cilvēku atbalstam nelaimē. Katrs palīdzēja, cik varēja, bet kopā no mazumiņa sanācis viss, uzsver Indra.

“Milzīgs paldies smilteniešiem un visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri mums palīdzēja! Priecājamies, ka Latvijā ir tik jauki, mīļi, sirsnīgi cilvēki. Pateicoties viņiem, esam iedvesmoti strādāt un ejam uz priekšu. Visus, kuri mums palīdzējuši, gaidām ciemos un laipni uzņemsim. Būs arī maza dāvaniņa,” teic Indra un Andris Zauskas un neslēpj, – ja cilvēku atbalsta nebūtu, viņiem būtu ļoti smagi psiholoģiski, jo abi ir pieraduši pie darba. Stādu audzēšana un dārzkopība viņiem nav tikai ienākumu avots, tā nepārspīlējot ir viņu dzīves jēga un dzīvesprieka avots.

Tagad atkal Andris un Indra var likt rokas zemē, strādāt un priecāties, redzot no sēklas izaugam stādu. Nodegušo siltumnīcu vietā “Dārziņos” ir divas jaunas plēves siltumnīcas, viena no tām ir apkurināma, – ziemā tajā auga lociņi, pavasarī izaudzēti dažnedažādu vasaras puķu un dārzeņu stādi. Pašu priekam aug vīnogulāji, kuriem jau aizmetušās ogas.

Zausku ģimene ir ļoti pateicīga abu siltumnīcu ziedotājiem: uzņēmumam “RalfHouse” no Mālpils un personīgi Mārtiņam Rauskam, un Smiltenes uzņēmumiem “Hubro” un “Mjforest”.

“Audzēsim arī gurķu un tomātu stādus. Būs daudz dažādu šķirņu lilijas. Būs daudz kas, ko paspēsim abi divatā saražot, un atkal varēsim iepriecināt savus pircējus,” savukārt priecājas Indra.

Ārā pie siltumnīcas podos jau aug un savus nākamos saimniekus gaida ziemcietes: hortenzijas, magnolijas, budlejas (visu vasaru nepārtraukti ziedoši krūmi ar patīkami saldu smaržu), lielogu dzērvenes, krūmmellenes, tūjas, dažādu veidu kadiķi un citi augi.

Atdzimst, lai būtu vēl skaistāki

Ziedotāju ir daudz, visu vārdus Indra un Andris nemaz nezina un abi teic milzum lielu paldies visiem – gan tiem, kuri palīdzējuši materiāli, gan tiem, kuri uzmundrinājuši ar labiem vārdiem, bet īpaši vēl pateicas Smiltenes novada uzņēmumiem “Vudlande”, “Ase”, “Grotes” un “Erbo”, Smiltenes kafejnīcai-bistro “Trīs pipari un kūkas” – personīgi Agijai Sinkai un visam viņas kolektīvam, arhitektam smiltenietim Jurim Matvejam un mūziķim Kasparam Markševicam.

““Trīs pipari un kūkas” mūs ir atbalstījuši visu gadu, ļaujot bez maksas paēst pie viņiem, un vēl joprojām aicina pusdienās, ko cenšamies atlīdzināt ar savu audzēto. Ļoti pateicamies Jurim Matvejam par viņa izstrādāto projektu mūsu jaunajai mājai, bez Jura tāda projekta nebūtu,” uzsver Indra un Andris.

Jaunā māja uzcelta apdrošināšanas budžeta ietvaros uz vecās, ugunsgrēkā nodegušās mājas pamatiem. Jaunbūvē vēl jāveic iekšējās apdares darbi, tāpēc “Dārziņu” saimnieki joprojām dzīvo un nakšņo kemperī. Abi ar prieku “Ziemeļlatvijai” izrāda savu jauno topošo māju, istabu plānojumu un teic, ka pat mēbeles jau ir sarūpētas, – tās ziedojis mūziķis Kaspars Markševics.

Pašu spēkiem “Dārziņu” saimnieki sākuši arī sakopt viensētas pagalmu un apkārtni un priecātos par kāda ainavu arhitekta vai dārzu dizainera padomu, kā to izdarīt profesionālāk.

Indra un Andris vēlas, lai “Dārziņi” pēc ugunsgrēka būtu vēl skaistāki, nekā bija, un tagad vēl jo vairāk novērtē katras puķes, katra košumkrūma skaistumu.

“Kad pie manas tirgošanās vietas Smiltenē pienāk cilvēki, saku viņiem, ka nav jau obligāti jāpērk, – lai skatās un priecājas,” teic Andris Zauska.