Atzīmē orientēšanās sacensību seriāla “Azimuts” un sacensību “Mazā balva” 50 gadu jubileju

Jubilejas pasākums nosvinēts pozitīvā gaisotnē. Atmiņas par orientēšanās kustības aizsākumiem katram ir savas, bet viņus visus vieno lieliska laika pavadīšana – būšana kustībā pie dabas, fiziskā izturība, aizrautība un azarts, kas apvieno kartes lasīšanu un skriešanu.
FOTO: JĀNIS ZVAIGZNE

Aizvadītajā sestdienā Smiltenes novada orientieristi svinēja nozīmīgu notikumu – orientēšanās sacensību seriāla “Azimuts” un sacensību “Mazā balva” 50 gadu jubileju.

Lai gan nebija iecerētās dalībnieku atsaucības, pasākums aizvadīts godam.

Rīta pusē Niedrāja ezera ziemeļu galā tika dots starts retro rogainingam – sacensībām, kurās orientēšanās notika pēc 1986. gada kartes. Bet vakara svinīgā daļa ar ciemiņu uzrunām un azimutiešu atmiņu stāstiem norisinājās Virešu pagasta “Caunēs”. Pasākuma ietvaros norisinājās arī jautrās stafetes pie Palsas upes.

Svētku reizē sacensības aizvadītas pozitīvā noskaņojumā bez vietu dalīšanas. Rezultātā uzvarēja draudzība.

Orientēšanās sportu iepazīst “Azimutā”

Runājot par orientēšanās sportu, prātā nāk cilvēki, kuri skrien pa mežu un pēc iespējas ātrāk cenšas atrast kontrolpunktus. Viņus visus vieno kustība, fiziskā izturība, aizrautība un azarts kopā ar kartes lasīšanu un skriešanu.

Atmiņas par dalību orientēšanās sacensību seriālā katram ir savas. “Orientēšanos iepazinu 1985. gadā, kad nonācu “Azimutā”. Gadus divdesmit cītīgi skrēju kopā ar pārējiem azimutiešiem, bet, līdzko pārcēlos dzīvot uz Valmieru, vairāk sanāk skriet “Valmieras Magnētā”. Orientēšanās sports – tas ir manējais, man patīk un mani tas nelaiž vaļā. Kaut vai tā ir viena stunda dienā, bet brīžos, kad esmu orientēšanās sacensībās, es varu atslēgt prātu no ikdienas un ļauties citām sajūtām,” saka pasākuma apmeklētāja Rūta Zepa un piebilst, ka jubilejas reizē bija ļoti interesanta distance jautrajām stafetēm. “Divas reizes nācās šķērsot dīķi. Tas bija labi, jo diena bija tveicīga. Bet kopumā Palsas upes apvidū bija brikšņi un visai daudz izaicinājumu. Nemaz tik viegli negāja, kā sākotnēji šķita. Rezultātā visi priecīgi un laimīgi pēc šķēršļu pārvarēšanas. Dalībnieku nebija daudz, un beigās uzvarēja draudzība,” sestdienas notikumus atminas R. Zepa.

Orientēšanās sacensību seriāla “Azimuts” un sacensību “Mazā balva” 50 gadu jubilejas pasākums aizvadīts godam – ar kopā būšanu, satikšanās prieku, atmiņu stāstiem un svētku kūku.
FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

Taujāta, kas laika gaitā ir mainījies orientēšanās sportā no to pirmsākumiem līdz mūsdienām, viņa uzsver, ka tās nav salīdzināmas lietas. “Pirmkārt jau tas ir tehniskais aprīkojums. Laikā, kad mēs to visu sākām, kā atzīmējāmies punktos? Mums bija līdzi tāda papīra kartīte. Bija divi dažādi atzīmēšanās veidi – ar kompostieriem vai ar zīmuļiem. Bija speciālas kartiņas, uz kurām bija rūtis, katram kontrolpunktam sava. Pie punktiem bija piesieti krāsaini zīmuļi, katram punktam sava krāsa. Kas tad tagad – uz pirksta katram ir maza ierīce, kas attiecīgi automātiski nofiksējas kontrolpunktā. Agrāk ar roku rakstīja, piefiksēja starta laiku, finiša laiku. Tagad tas viss notiek datorā,” pamato R. Zepa.

Viens no vakara pārsteigumiem – pirmo reizi bija dzirdama “Azimuta” himna, kuras mūzikas autors ir Viktors Tilčiks, vārdus sarakstīja Elita Tilčika, bet himnu iedziedāja Jānis Krūmiņš juniors.

“Sajūtas gluži kā salidojumā, kurā tu satiecies ar savējiem. Lai gan biju cerējusi satikt vairāk kādreizējo azimutiešu, tomēr prieks, ka satiku vairākus cilvēkus, kurus sen nebiju redzējusi. Pasākums bija jauks un sirsnīgs. Man lielākais pārsteigums bija dzirdēt “Azimuta” himnu. Tas man bija atklājums, ka tāda himna ir tapusi. Noorganizēts viss bija brīnišķīgi. Aldim lieliski izdodas šos gadus saturēt kopā orientēšanās sporta entuziastus. Viņš ir “Azimuta” sirds un dvēsele. Par Aldi es varētu stāstīt ilgi un dikti, jo savā laikā arī strādājām kopā, bijām kolēģi, arī es strādāju par orientēšanās treneri,” viņa saka.

Aizraušanās, kas vieno

Iespaidu netrūkst arī citiem orientēšanās kluba biedriem. ““Azimuts” man ir kā ģimene. Mans tētis jau gadiem aizraujas ar orientēšanos, tāpēc jau no agras bērnības arī man ir bijusi interese par to. Nācās iesaistīties, un tā pamazām tam visam pievērsos ar arvien lielāku interesi un aizrautību. Šobrīd orientēšanās klubu “Azimuts” pārstāvu dažāda līmeņa sacensībās,” atklāj Zanda Stabiņa un priecājas, ka jubilejas reizē visus klātesošos vienoja liela kopības sajūta. Viņa uzskata, ka visiem kopā izdevās noorganizēt diezgan kvalitatīvu pasākumu visas dienas garumā.

Orientēšanās kluba biedrs Ilgvars Caune ar “Azimutu” ir saistīts kopš bērnības. “Mans pirmais orientēšanās treniņš bija septiņu vai astoņu gadu vecumā. Tātad ar šo aizraušanos esmu saistīts jau vairāk nekā astoņpadsmit gadus,” viņš atklāj un apliecina, ka jubilejas ballīte aizvadīta jaukā, gluži vai ģimenisku svinību atmosfērā. “Orientēšanās – tas ir dzīvesveids. Mani saista būšana dabā. Ļoti patīk skriet mežā, atrasties dabā, kur katra sacensību diena vienmēr var izvērsties citādāk. Arī visi mani labākie draugi ir orientieristi, un principā katrs treniņš kopā vai sacensības ir arī iespēja satikt tuvākos draugus. “Azimutam” novēlu priekšā vēl neskaitāmas orientēšanās kārtas, visiem dalībniekiem – labu veselību un nezaudēt dzīvesprieku, kā arī orientēšanās klubam jaunus dalībniekus,” uzsver I. Caune.

“Paldies visiem, kuri bijuši kopā ar “Azimutu” šo 50 gadu laikā – skrējuši distancēs, organizējuši, atbalstījuši. Jūs esat paši labākie! Mēs kopā esam darbojušies, skrējuši, briduši dubļus, arī sniegus, kopā saluši un svīduši, un, protams, sekmīgi ar visu tikuši galā. Lai jums un “Azimutam” viss izdodas. Ejam tālāk,” jubilejas reizē teica Smiltenes novada orientēšanās kluba “Azimuts” vadītājs Aldis Lapiņš.

“Sieva un bērni vienmēr ir daudz palīdzējuši, gatavojoties sacensībām. Paldies ģimenei par sapratni, atbalstu un izturību daudzus jo daudzus gadus. Viņi ir palīdzējuši, gan šķirojot kartes, gan gatavojot inventāru, datorā zīmējot kartes un paveicot daudz ko citu,” turpina A. Lapiņš.

Šos svētkus rīkoja Smiltenes novada orientēšanās klubs “Azimuts” sadarbībā ar Smiltenes novada pašvaldību, jubilejas reizē pārsteigumus sagādāja arī virkne citu atbalstītāju un draugu.

“Azimuts” uz 50. gadadienu saņēma arī kādu īpašu dāvanu – krāšņu nojumi, kuras katra siena simbolizē kluba rīkoto atpazīstamo pasākumu – “Mazo balvu”, “Azimuta” seriālu, ARM “Azimuta” rudens maratonu un 8CBR_ ACB R kausa izcīņu. Tā tapa, pateicoties uzņēmumam “Madara 89”.

Nedaudz no vēstures

“Azimuts” aizsākās jau 1975. gadā, un kopš tā laika ir notikušas simtiem kārtu. Dalība šajās sacensībās ļāvusi daudziem orientieristiem – gan jauniešiem, gan senioriem – būt aktīviem un tuvāk dabai. Tā idejas autors ir viens no orientēšanās sporta ieviesējiem Smiltenē smiltenietis Pēteris Tiļčiks, kurš kā goda viesis bija ielūgts uz “Azimuta” 50 gadu svinībām. Jau tajā pašā gadā “Azimuta” rīkošanā iesaistījās arī Aldis Lapiņš un Agris Onkelis.

1975. gadā notika piecas “Azimuta” kārtas, pirmās no tām norisinājās Tepera ezera un Klievezera apkārtnē. Pakāpeniski kārtu skaits sezonā kļuva arvien lielāks, un nu jau tās tiek rīkotas gan pavasarī, gan rudenī ar pārtraukumu vasaras vidū. Piemēram, šogad “Azimutam” ir 20 kārtas.

No zīmīgākiem faktiem viņš min laiku, kad parādījās pirmā krāsainā karte. Tas bija 1980. gadā (līdz tam bija melnbaltās).

Astoņdesmitajos gados uz sacensību kārtām tika gatavoti vimpelīši.

Ar 1982. gadu pamazām beidzās zīmulīšu ēra, tad parādījās atzīmēšanās kompostieri un no 1982. gada tika izmantoti tikai kompostieri.

Par ziedu laiku A. Lapiņš sauc 1984.–1988. gadu. Šajā laikā bijušas sacensības ar vēsturiski lielāko dalībnieku skaitu vienā vietā. Tālajā 1984. gadā sezonā startēja 730 orientieristi. 1985. gadā – 315 orientieristi (trešajā kārtā) un 1988. gadā – 311 orientieristi (arī trešajā kārtā).

Vidēji sezonā vienā kārtā liela aktivitāte bija 1986. gadā, kad piedalījās 172 dalībnieki.

Savukārt 1988. gadā startu skaits sasniedza 3558 reizes.

“Mazās balvas” dzimšanas diena ir 1976. gada aprīļa nogale. “Tajā gadā bija sniegota aprīļa diena, kad norisinājās pirmās sacensības. “Mazās balvas” orientēšanās sacensību rašanās vēsture, motivācija tās rīkot arī ir zīmīga. Ziemā uzzinājām, ka notiek lielās orientēšanās sacensības “Grand Prix”, un izdomājām, ka mums varētu būt sacenšanās par mazo balvu. Laika gaitā mūsu labo darbu sacensību organizēšanā novērtēja Latvijas Orientēšanās sporta federācija un tikām iekļauti Latvijas kausu rīkotajās sacensībās. Tā šīs sacensības aizsākās un turpinās līdz šai dienai ar nosaukumu “Mazā balva”,” stāsta A. Lapiņš.

“Mazā balva” Latvijas kausa sacensību sarakstā tika iekļauta 2005. gadā. Ar šo gadu “Mazās balvas” sacensībās rezultāti tiek fiksēti ar elektronisko atzīmēšanās sistēmu “SportIdent”.

Azimuta himna