Ar satraukumu par spāņu kailgliemežu izplatību Gulbenē “Dzirkstelei” stāsta Stāmerienas iedzīvotāja Baiba Magone. Viņas pārliecībā tieši pilsētā šī sērga ir sevišķi aktuāla un apdraud arī tuvējos pagastus.

“Pilna pilsēta ar spāņu kailgliemežiem! Pie kā lai vēršos? Pirms vēlēšanām dažs deputāta kandidāts uz ielas cilvēkus rāva aiz rokas, lai parunātos. Kuru tagad lai es parauju aiz rokas? Ar pļāpāšanu vien te nebūs līdzēts. Invāzija iet plašumā. Gulbenē spāņu kailgliemeži ir visur! Kādi pasākumi tiks veikti, lai ierobežotu šo sērgu? Kas tiks darīts? Piemēram, Ozolkalnā, arī vairs nav glābiņa no spāņu kailgliemežiem. Zinu, jo tur manam dēlam ir māja. Vedekla katru vakaru to vien dara, kā uz ceļa nolasa kailgliemežus. Manam dēlam viņa teritorija ir sakopta, zāle ir nopļauta. Bet kaimiņos ir nenopļauts, un kailgliemeži dzīvo uz nebēdu. Zinu, ka nav nekādu efektīvu saudzīgo metožu kailgliemežu apkarošanā. Vienīgi nolasīšana ar rokām. Vai arī nesaudzīgā metode – noindēšana,” saka B.Magone.

Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš “Dzirkstelei” saka – iedzīvotāji par kailgliemežu tēmu viņam nav jautājuši.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes biroja vadītāja Simona Berkolde “Dzirksteli” informē, ka šobrīd birojā nav informācijas par masveida Spānijas kailgliemežu izplatīšanos Gulbenes novadā, vietējie zemnieki par šo invāziju nesūdzas.

“Jābūt uzmanīgiem ar iepirktajiem stādiem, jo tā visvieglāk var ievest šos gliemežus savā mazdārziņā,” uzsver S.Berkolde.

“Dzirkstele” sazinājās arī pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vides pārvaldības speciālisti Daci Kuršu, kura uz jautājumu, vai pašvaldībai ir plāns vai stratēģija saistībā ar Spānijas kailgliemežu ierobežošanu, atbildēja, ka plāna nav, jo nav bijis iemesla. “Līdz šim novadā ir saņemti divi ziņojumi par nelielu skaitu gliemežu norādītajās teritorijās, kurās tie ir nolasīti,” saka D.Kurša.

Savukārt iedzīvotāji “Dzirkstelei” ziņo, ka Gulbenē gar Jaunās ielas gājēju taciņas nopļauto malu pirms kādas nedēļas bija redzami gar visu ielas malu zili graudiņi. Tur arī var redzēt ļoti daudz Spānijas kailgliemežu.

Gulbenes labiekārtošanas iestādes vadītājs Sandis Sīmanis “Dzirksteli” informē, ka gan zāles pļaušana, gan Spānijas kailgliemežu apkarošanas darbības, izkaisot indēšanas līdzekli, veica Gulbenes labiekārtošanas iestādes darbinieki.

Gulbenes novada Centrālās pārvaldes Īpašumu pārraudzības nodaļas ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre “Dzirkstelei” stāsta, ka atsevišķās vietās Gulbenē apkarošanas darbības tiek veiktas, ņemot vērā Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādātos ieteikumus, tajā skaitā tiek iegādāti un izmantoti limacīdi, videi nekaitīgi preparāti uz dzelzs fosfāta bāzes. Pašvaldība saņem iedzīvotāju ziņas par Spānijas kailgliemežiem, tās apkopo, apseko teritorijas un veic apkarošanas darbības.

Tagad gatavojas olu dēšanai

Augkopības speciāliste Inga Freimane “Dzirkstelei” stāsta, ka kartē, kurā gliemežu pētnieki apkopo teritorijas ar Spānijas kailgliemežu izplatību, šobrīd ir atzīmēta tikai pati Gulbenes pilsēta. Dati gan tiek iegūti, balstoties uz iedzīvotāju ziņojumiem. Šogad ir dzirdēts, ka šie kailgliemeži varētu būt manīti arī citviet, piemēram, Rankas pusē un Daukstēs. I.Freimane gan uzsver, ka nav simtprocentīgas pārliecības par to, vai tie patiešām ir Spānijas kailgliemeži.

I.Freimane stāsta, ja šobrīd tiek atrasts Spānijas kailgliemezis, tad tam vajadzētu būt apmēram 6 līdz 7 centimetrus garam. Jūlija beigas un augusts ir laiks, kad šie gliemeži sāk dēt olas, parasti izvēloties viegli mitras un krēslainas vietas. Lai ierobežotu šīs invazīvās sugas izplatību, ir svarīgi laikus rīkoties – izpļaut visus zāles un nezāļu pudurus pagalma un dārza kaktos. Zāle noteikti jāizvāc laukā. Īpaša uzmanība jāpievērš arī siltumnīcu malām. Tur arī visa zāle jānovāc, lai varētu piekļūt saule un vējš. Gliemeži meklē tieši ēnainas un mitras vietas, kur paslēpt nākamo paaudzi, tāpēc sausas un atklātas vietas viņiem nav piemērotas olu dēšanai. Šobrīd svarīgi ir savākt pieaugušos īpatņus, kamēr tie vēl nav paspējuši izdēt olas.

Agri no rīta un vēlu vakarā

I.Freimane stāsta, ka Spānijas kailgliemežus iespējams iznīcināt arī vienkāršā veidā, proti, tie noslīkst spainī, kas ir pilns ar ūdeni.

“Problēmu bieži rada tas, ka cilvēkiem ir grūti atšķirt Spānijas kailgliemežus no mūsu vietējiem sugām, īpaši tad, ja gliemeži ir mazi un atrodas agrīnās attīstības stadijās,” saka I.Freimane.

Vietējie kailgliemeži nav tik ēdelīgi un tik strauji nevairojas kā Spānijas invazīvā suga. Ja ir atļauts, var iegādāties un izmantot speciālus preparātus, ko piedāvā dārzkopības veikali. Tie jālieto, ievērojot lietošanas instrukciju. Tomēr visefektīvākos rezultātus var sasniegt, ja cīņa tiek veikta kompleksi – apvienojot mehānisku gliemežu vākšanu ar vides sakopšanu un šo līdzekļu izmantošanu.

Spānijas kailgliemeži visaktīvākie ir agri no rīta un vēlu vakarā. Dienas vidū tos parasti neredz, tāpēc ieteicams celties agri, kad vēl ir rasa, tad gliemeži ir visvieglāk pamanāmi un tos iespējams efektīvi savākt vai apkarot ar attiecīgiem līdzekļiem. Tiem, kuri saimniecībā tur pīles vai zosis, tās var būt noderīgas arī kā dabisks ierobežošanas līdzeklis.

Uzmanīgi ar substrātiem, podiem, stādiem

I.Freimane zina teikt, ka ir pašvaldības, kas domā par Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanu.

Taču būtiska ir arī katra cilvēka atbildība. Viņa uzsver, kas ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību tam, ko mēs paši vedam uz saviem dārziem – substrāti, stādi, podi. Spānijas kailgliemezis vai tā oliņas var nejauši tikt atvestas tieši šādā veidā. Speciāliste iesaka, ja iegādāts substrāts, to ieteicams uzbērt uz lielas plēves un rūpīgi pārbaudīt, vai tajā nav kādu gliemežu vai olu.

“Es pati, piemēram, katru jaunu stādu, ko atvedu mājās, sākotnēji ievietoju spainī ar ūdeni tā, lai pods ar augu būtu pilnībā iegremdēts. Šādi to noturu aptuveni diennakti. Tas ir vienkāršs veids, kā pārliecināties, ka līdzi nav atceļojis kaut kas draudīgs. Augam nekas pa šo laiku nenotiks, bet, ja tur būs oliņas vai kādi mazie gliemeži, tie aizies bojā,” saka I.Freimane.

I.Freimane šosejas malā Smiltenes pusē malkas krautuvē pamanīja lielu Spānijas kailgliemezi. Meža tehnika, kas pārvietojas pa dažādām teritorijām, var netīšām pārvest gliemežus vai to oliņas. Arī mēs ar automašīnām varam tos nejauši atvest līdzi uz savu māju.

I.Freimane stāsta, ka Spānijas kailgliemeži ir ļoti ēdelīgi. “Esmu redzējusi, kā viens Spānijas kailgliemezis nakts laikā apēd prāvu kabaci. Viņi ēd daudz un ātri, turklāt katrs gliemezis var izdēt apmēram 200 olu, kas rada milzīgu vairošanās potenciālu,” skaidro viņa.

Par invazīvo dzīvnieku sugu atradnēm Dabas aizsardzības pārvalde aicina ziņot, aizpildot anketu: “ozols.gov.lv”.

UZZIŅA

SPĀNIJAS KAILGLIEMEZIS ir ieviesies Latvijā, pārvadājot augsni, kompostu vai dekoratīvo augu stādus, pie kuru saknēm vai podos var atrasties pieauguši kailgliemeži, nepieauguši īpatņi vai olas.

Pieauguša Spānijas kailgliemeža ķermeņa garums ir 7 līdz 14 centimetri. Krāsa visbiežāk ir brūngani netīri pelēkzaļa. Gliemeži var būt arī brūngani, oranžīgi vai pelēcīgi, retāk melni. Pēda gandrīz balta vai pelēka, bez pēdas rieviņām.

Gļotas uz pēdas pārsvarā ir bezkrāsainas, bet uz ķermeņa virsmas parasti tās ir dzeltenīgas vai oranžīgas. Uz ķermeņa virsmas labi izteikti lieli un iegareni kārpiņveida izcilnīši. Nepieaugušiem īpatņiem ķermeņa abos sānos ir tumša josla, bet pieaugušie kailgliemeži ir vienkrāsaini.

AVOTS: “SPANIJASKAILGLIEMEZIS.LV”

Inita Savicka, Diāna Odumiņa