Kā liecina veiktā skolēnu aptauja, vidēji
30% uzrunāto Rīgas skolēnu zināšanas par mājlopiem un dārzeņu
audzēšanu ir visai virspusējas, bet, kas interesanti, pašu saimniekošanu
lauku sētā bērni pārzina visai labi.
Lai noskaidrotu, cik daudz par dzīvi ārpus pilsētas – Latvijas
laukos – zina Rīgas skolēni, SIA „Maxima Latvija” sadarbībā
ar biedrību „Latvijas Mazpulki” maija nogalē aptaujāja kopumā
209 5. klašu skolēnus no piecām Rīgas skolām.
Aptaujā noskaidrots – 23% aptaujāto Rīgas skolēnu
nezina, ka kartupeļi aug zem zemes. Daļa no viņiem domā, ka kartupeļi
aug virs zemes bumbuļos vai krūmos, citi uzskata kartupeli par vīteņaugu.
Katrs piektais (20%) aptaujātais ir pārliecināts, ka kartupeļi aug
pa vienam zem katra auga.
Aptaujas rezultāti atklāj 12% respondentu pārliecību, ka burkāns
nav sakņaugs. 10% aptaujāto pie sakņaugiem nepieskaita arī
bietes, savukārt 15% uzrunāto mazo rīdzinieku nav informēti, ka
ķiploki aug zem zemes.
Taujāti par to, kādi dārzeņi un augļi tiek novākti Latvijā,
katrs ceturtais (25%) aptaujas dalībnieks norādījis uz hurmu, 15%
domā, ka pie mums tiek audzēti citroni, teju 6% atzīmējuši avokado.
Neskatoties uz to, jānorāda, ka 52% respondentu atbildējuši pareizi,
izvēloties kolrābi. Latvijā daļa iedzīvotāju nezina, ka ķirbis
ir lielākā dārza oga. Arī no visiem aptaujātajiem skolēniem par
to nav dzirdējuši 6%, savukārt tomātu par ogu neuzskata 17% respondentu.
Neskatoties uz to, ka pārsvarā pilsētnieki lieto veikalos
nopērkamo pienu, aptaujas rezultāti apliecina, ka skolas bērniem
ir izpratne par piena dabisko izcelsmi. Lielākā daļa (74%) aptaujāto
Rīgas 5.klašu skolēnu zina, ka cūkas netiek izmantotas piena iegūšanai.
13% gan nav informēti, ka piens tomēr tiek iegūts arī no ķēves,
bet 9% nezina, ka pienu var dot aita. Iztaujājot skolēnus par mājlopu
mazuļiem, atklājies, ka 22% par tādiem neuzskata kumeļus, 21% –
jērus, bet 6% nezina, ka kazlēns ir mājlopa atvase. Savukārt par
kazas „vīru” 9% aptaujāto uzskata aunu, bet 5% domā, ka
tas varētu būt Kaža.
„Kā liecina aptaujas rezultāti, neskatoties uz dažiem patiešām
grūtiem jautājumiem, par kuriem pat paši aizdomājāmies, kopumā
bērni ir gana zinoši par notiekošo laukos. Lielākā daļa skolēnu
pareizi atšifrējuši, kas ir lecekts, kā arī zina, kā pielietot
arklu. Šie fakti priecē, jo apliecina, ka arī pilsētnieku bērni
tiek izglītoti par lauksaimniecības darbiem. Tāpat esam gandarīti,
ka violetā govs no reklāmas nav iespaidojusi bērnu uztveri un viņi
apzinās, ka dabā šādas krāsas dzīvnieki nav sastopami. Domājam,
ka jaunieši vairāk ir jāiepazīstina ar darbu laukos un iespējamajiem
ieguvumiem no pašu saimniekošanas, jo kas gan vasarā var būt labāks
par pašmāju dārzeņiem un augļiem,” uzskata Ivars Andiņš, „Maxima
Latvija” preses sekretārs.
„Rīgas skolēniem diemžēl nav iespējams būt laukos tik bieži,
lai savām acīm redzētu, kā izaug kartupeļi vai burkāni. Arī mazpilsētās
un ciematos aizvien mazāk paliek cilvēku, kuri paši audzē dārzeņus
savas ģimenes vajadzībām. Tomēr ir jāatrod iespēja bērniem parādīt,
kā dabā izaug tas, kas atrodams veikalu plauktos. Mazpulkos bērni
tiek mudināti paši audzēt kādu no kultūrām vai kopt mājdzīvniekus.
Mēs priecātos, ja arī skolas iesaistītos vairāk praktisku, nevis
teorētisku uzdevumu veikšanā, lai bērni mācītos strādāt un ar
lielāku atbildību izturētos pret dabu, kā arī zinātu, ko viņi
lieto uzturā,” stāsta „Latvijas Mazpulku” pārstāve Randa Medne.
„Latvijas Mazpulki” ir viena no lielākajām bērnu un jauniešu
sabiedriskajām organizācijām, kas jau 22.gadu darbojas Latvijas laukos
un pilsētās. Mazpulki kā sabiedriskā labuma organizācija, realizējot
savu galveno mērķi – audzināšanu darbam, dod būtisku ieguldījumu
bērnu un jaunatnes neformālajā izglītībā, brīvā laika organizēšanā
un saliedētas pilsoniskas sabiedrības veidošanā.
