Ceturtdiena, 31. jūlijs
Rūta, Ruta, Angelika, Sigita
weather-icon
+24° C, vējš 0.89 m/s, R-DR vēja virziens
ZiemelLatvija.lv ikona

Krāpnieki nemeklē muļķus – viņi meklē cilvēkus, kuriem rūp

pixabay.com

Iedomāsimies situāciju: svešinieks uz ielas pēkšņi lūdz jums personisku pakalpojumu – iedot savu bankas karti vai ieguldīt naudu apšaubāmā finanšu shēmā. Jūsu dabiskā reakcija, visticamāk, būs piesardzība vai pat pilnīga atteikšanās no komunikācijas. Šāda aizsargreakcija balstās uz instinktīvu uztveri: ķermeņa valodu, balsi un acu kontaktu – signāliem, kas palīdz atpazīt risku.

Tomēr digitālajā vidē šie drošības mehānismi bieži nedarbojas. Viedierīču izmantošana rada ilūziju par kontroli un iespēju sarunu jebkurā brīdī pārtraukt, taču reālā riska apmērs bieži tiek nenovērtēts. Iztrūkstot tiešam kontaktam, digitālās “durvis” paliek atvērtas, nereti lietotājam pašam to neapzinoties.

Krāpnieki šīs situācijas izmanto. Tie uzrunā mūs brīžos, kad esam pārliecināti par savu drošību – atbildīgus, informētus cilvēkus, kuri neuzskata sevi par potenciāliem upuriem. Kibernoziegumu upuri bieži nav vieglprātīgi – viņi ir uzmanīgi un empātiski cilvēki, kuri kļūst par mērķiem tieši šo īpašību dēļ. Krāpšanas scenāriji ir rūpīgi izstrādāti, manipulācijas ir precīzas, un to rezultātā tiek radīta maldinoša uzticības vide.

Uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā ir būtiski apzināties: kiberdrošība nav tikai tehnoloģiju jautājums – tā ir arī cilvēkfaktora pārvaldība. Droša digitālā vide sākas ar izglītotu, informētu un piesardzīgu lietotāju.

Kiberapdraudējumi: psiholoģiski sarežģīti un ilgstoši plānoti

Nereti kiberuzbrukumi nenotiek vienā brīdī – tie ir rūpīgi izstrādāti un ilgākā laikā īstenoti scenāriji, kuru pamatā ir profesionāli manipulācijas un psiholoģiskās ietekmēšanas mehānismi. Daļa uzbrukumu sākas pakāpeniski – ar šķietami nekaitīgu komunikāciju, empātiju raisošu stāstu vai uzticību veicinošu attieksmi. Mērķis ir izveidot emocionālu saikni, mazināt kritisko domāšanu un laika gaitā panākt rīcību, kas neatbilst cilvēka normālai uzvedībai reālajā pasaulē. Daļa uzbrukumu sākas ar sarunu par šokējošu personīgu notikumu (piemēram, tuvinieks iekļuvis negadījumā), un komunikācijas taktika ir šokēt upuri, neļaut apdomāties un steidzināt pieņemt nepārdomātus lēmumus. Šādos gadījumos saglabājiet mieru un nekautrējieties veikt atzvanu, lai pārliecinātos, ka ar tuviniekiem viss ir kārtībā, vai sazinieties ar konkrēto uzņēmumu, kas it kā izteikusi vilinošo piedāvājumu.

Pakāpeniskā taktika padara kiberkrāpšanas gadījumus sarežģītus un emocionāli smagus. Cietušais nereti tikai vēlāk apzinās notikušo, uzdodot sev jautājumus: “Kā es tam noticēju?” vai “Kāpēc es to darīju?” Taču šī nav kļūda nejaušības dēļ – tā ir metodiski izstrādāta manipulācija, ko īsteno personas ar izpratni par uzvedības psiholoģiju, digitālās komunikācijas vājajām vietām un cilvēka uzticēšanās mehānismiem.

Mūsdienu kiberkrāpnieki nav vienkārši “interneta noziedznieki” – tie ir labi organizēti tīkli ar sadalītām lomām, scenārijiem, psiholoģijas zināšanām un precīzi definētiem finanšu mērķiem. Viņu taktika balstās uz uzticības veidošanu un emociju izmantošanu īpaši brīžos, kad mērķauditorija jūtas pārliecināta par savu digitālo drošību.

Sevišķi bīstama ir romantiskās krāpniecības forma, kur emocionālā iesaiste tiek izmantota kā instruments finanšu izspiešanai. Tā sākas ar nevainīgu saraksti un šķietamu interesi, kas pāraug uzticības pilnās attiecībās. Tad seko šķietami loģisks palīdzības lūgums, un persona, emocionāli saistīta, pieņem lēmumu, ko racionāli citos apstākļos neveiktu.

Svarīgi apzināties – šie gadījumi skar ne tikai vientuļus vai digitāli neaizsargātus cilvēkus. Tie ietekmē arī izglītotus, profesionāli aktīvus, sociāli integrētus indivīdus. Uzbrukumi nav vērsti uz loģiku, bet gan uz emocijām. Un digitālā vide ar tās distanci rada iluzoru drošības sajūtu, kas padara mūs ievainojamākus. Informētība un atklāta komunikācija ir spēcīgākais aizsardzības mehānisms, jo klusums ir tieši tas, uz ko cer krāpnieki.

Digitālā modrība kā biznesa un personiskās drošības pamats

LMT “Interneta sarga” dati liecina, ka pērn katra otrā viedierīce ir saskārusies ar aizdomīgu vai bīstamu saturu. Šāda tehnoloģiskas brīdināšanas funkcionalitāte par aizdomīgu saturu ir iestrādāta visos LMT pieslēgumos. Tā pasargā no bīstamām saitēm, taču vienlaikus arī pašiem jāsaglabā digitālā modrība. Valsts policijas apzinātā statistika liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā kibernoziedzniekiem izdevies izkrāpt gandrīz četrus miljonus eiro. Reālā aina, visticamāk, ir daudz biedējošākā. Šie nav tikai finanšu zaudējumi – tie atstāj ilgtermiņa sekas gan cilvēku emocionālajā labsajūtā, gan uzņēmumu un sabiedrības kopējās uzticības klimatā. Kibernoziegumu būtība slēpjas ne tikai datu zādzībā, bet arī cilvēku un sistēmu manipulācijā.

Bieži vien uzskatām, ka esam neinteresanti vai nepietiekami vērtīgi, lai kļūtu par mērķi. Tomēr šis pieņēmums ir maldīgs – krāpniekiem ir nozīmīgs viss: pieslēgšanās dati, paroles, attēli, kontaktinformācija, pieeja e-pastam, kā arī mūsu uzvedības paradumi, kas var tikt izmantoti plašāku shēmu īstenošanai. Ikviens indivīds var kļūt par tiešu mērķi vai netiešu vārteju uz citu kibernozieguma upuri.

Šis nav aicinājums dzīvot bailēs, bet gan – būt informētiem un rīkoties proaktīvi. Svarīgi regulāri pārskatīt savas sociālo tīklu un saziņas platformu privātuma iestatījumus – kas redz jūsu ierakstus, atrašanās vietas un attēlus, kontaktinformāciju. Bieži vien tiek atklāts vairāk, nekā domāts. Svarīgi neatbildēt vai neturpināt iesāktu sarunu, ja rodas šaubas par kontakta drošumu un komunikācijas uzticamību īpaši tad, ja sarunas iniciators ir kāds cits, nevis jūs.

Digitālā drošība ir arī sarunas – ar ģimeni, bērniem un vecākiem. Ar bērniem – par digitālajām spēlēm, virtuālajiem draugiem un negaidītiem piedāvājumiem. Ar senioriem – par viltus zvaniem, drošības pārbaudēm un uzticības slazdiem. Iedrošiniet viņus uzdot jautājumus, nevis automātiski uzticēties. Pat viens papildu precizējošs jautājums var izjaukt krāpniecības plānu.

Un visbūtiskākais – ja saskaraties ar krāpniecības mēģinājumu vai negadījumu, neklusējiet. Aprunājieties vismaz ar draugiem vai tuviniekiem par savām aizdomām un šaubām vai ziņojiet tiesībsargājošām iestādēm. Ziņošana ir kritiski svarīga – tā ļauj apturēt shēmu, novērst tālākus zaudējumus un palīdz citiem būt informētiem un modriem.

Digitālā vide ir neatņemama mūsdienu profesionālās un sabiedriskās dzīves sastāvdaļa. Mēs to nevaram ignorēt, taču varam mācīties tajā pārvietoties apzināti, stratēģiski un soli priekšā apdraudējumiem. Perfekta aizsardzība nepastāv, taču katrs no mums var kļūt par informētu lietotāju, kas spēj atpazīt manipulācijas un pieņemt gudrus lēmumus.

Ilze Saulīte, LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore

ZiemelLatvija.lv ikona Komentāri