Ceturtdiena, 31. jūlijs
Rūta, Ruta, Angelika, Sigita
weather-icon
+24° C, vējš 0.89 m/s, R-DR vēja virziens
ZiemelLatvija.lv ikona

Jaunākais, kas būtu jāzina darba devējiem

“JA TAS IR NEPIECIEŠAMS, Valsts darba inspekcija arī pēc 1. jūnija turpina sniegt konsultācijas par darba vietas higiēniskā raksturojuma sagatavošanu. Ja vajadzīga palīdzība vai atbalsts, protams, mēs to neatteiksim,” pauž Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Andris Saulītis. “Inspekcijas mājaslapā ir pieejami arī šajā gadījumā nepieciešamo veidlapu paraugi.”
FOTO NO ANDRA SAULĪŠA PERSONĪGĀ ALBUMA

Sākoties vasarai, stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba vietas higiēnisko raksturojumu. Tie ir jauninājumi, ko vērtīgi ir zināt ne tikai darba devējam, bet arī darba ņēmējam. Savukārt otra lieta, ar ko itin bieži saskaras Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) inspektori, ir darba sludinājumi, kuros potenciālajam darba ņēmējam ir norādīta nepieciešamība prast vienu vai vairākas svešvalodas, taču nav pamatojuma, kāpēc šīs prasmes būtu vajadzīgas, kā tas noteikts Darba likumā. Gan vienu, gan otru jautājumu “Zemgales Ziņām” komentēja Zemgales reģionālās VDI vadītājs, galvenais valsts inspektors Andris Saulītis.

Jāsniedz darba vietas higiēniskais raksturojums

Ar 1. jūniju stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”. A. Saulītis skaidro svarīgāko jaunajā kārtībā: “Ja arodslimību ārsts darbiniekam ir diagnosticējis arodsaslimšanu, tad šis mediķis, izvērtējot nepieciešamību, var nosūtīt pieprasījumu darba devējam. Viņam ir pienākums veikt darba vietas higiēnisko raksturojumu. Līdz šim, tas ir, līdz 1. jūnijam, pārbaudes un konstatētā izvērtējumu darba vietā saistībā ar higiēnisko raksturojumu veica VDI, taču tagad tas vairs neietilpst mūsu inspektoru pienākumos.”

Darba devējam ir pienākums mēneša laikā pēc arodslimību ārsta pieprasījuma saņemšanas sagatavot izvērtējumu saistībā ar saslimšanas riskiem un iesniegt ārstu komisijai. “Tikai gadījumos, ja rodas pretrunas, proti, ja būtiski atšķiras informācija, kuru sniedz darba devējs un darba ņēmējs, vērtē, vai būtu nepieciešams iesaistīties arī Valsts darba inspekcijai. Tad mūsu uzdevums ir izvērtēt un sniegt savu viedokli,” precizē A. Saulītis. Pārsvarā tās ir domstarpību situācijas, piemēram, kad viena no iesaistītajām pusēm apgalvo, ka tai bija jāveic konkrēts darbs, taču otra puse to noliedz, sakot, ka tādu darbu nav uzdevusi.

Otrs iemesls, kāpēc būtu jāiesaistās VDI, ir gadījumos, ja darba devējs ignorē viņam nosūtīto pieprasījumu un neveic darba vietas higiēnisko raksturojumu.

Iesaka neignorēt komisijas pieprasījumus

Darba vietas higiēniskajā raksturojumā ir jābūt atspoguļotam darba, kuru veic konkrētais darbinieks, procesam. “Citiem vārdiem, ir jābūt aprakstam, ko darbinieks ir darījis, lai pēc tam komisija spētu izvērtēt un saprast, vai darbs ir bijis arodsaslimšanas iemesls. Tātad viss darba process tiek detalizēti aprakstīts. Tas ir, no brīža, kad sākas darba diena, līdz brīdim, kad tā beidzas. Izvērtējumā tiek atspoguļoti visi tiešie darba pienākumi, kas darbadienas laikā darbiniekam ir jāpaveic,” pauž Zemgales reģiona VDI vadītājs. “Ne mazāk svarīgi ir norādīt, vai konkrētajā darba periodā darbiniekam ir veiktas obligātās veselības pārbaudes, vai viņš ir izmantojis atvaļinājumus un atpūtas pauzes.”

Kad darbinieks vēršas pie arodslimību ārsta, viņam būtu jāiesniedz visa sev pieejamā dokumentācija, piemēram, slimības vēsture, tajā skaitā izmeklējumu rezultāti saistībā ar iepriekšējām slimošanas reizēm. Pats process, kā cilvēks nonāk līdz arodslimību ārstam, kurš konstatē arodsaslimšanu, parasti sākas ar ģimenes ārsta apmeklējumu. Viņš savu pacientu arī nosūta pie konkrētā speciālista, taču dažkārt ģimenes ārsti paši ir arī arodslimību ārsti.

“Šos grozījumus ir svarīgi saprast, lai uzņēmējiem nebūtu pārsteigums, ja no viņiem pēkšņi tiek pieprasīts darba vietas higiēniskais raksturojums,” rezumē A. Saulītis. “Galvenais, lai šī prasība netiktu ignorēta.”

Problēmas ar svešvalodas pamatojuma norādi

Vēl aizvien aktuāls jautājums un domstarpību iemesls ir internetā publicētie darba sludinājumi. Arī saistībā ar tiem nesen ir ieviests likuma grozījums. “Runa ir par darba sludinājumiem, kur ir norādīts, ka nepieciešamas svešvalodu zināšanas,” galvenais inspektors norāda uz problēmu, ar ko bieži saskaras VDI. Darba likumā ir noteikts, ka jābūt pamatojumam, kāpēc no potenciālā darba ņēmēja tiek pieprasītas svešvalodu zināšanas. “Mēs vēl joprojām regulāri saņemam iesniegumus, tajā skaitā ļoti daudz anonīmu, par sludinājumiem, kur, lai pretendētu uz darba vietu, prasītas svešvalodu zināšanas. Katrs iesniegums ir iemesls, lai uzsāktu pārbaudi, kas mums nozīmē resursu un laika patēriņu. Kontaktējoties ar uzņēmējiem, bieži izskan, ka viņi nav pat pamanījuši aili par svešvalodu zināšanām, tā aizpildās kaut kādā veidā automātiski. Sarunā atklājas, ka daudzos gadījumos prasība pārvaldīt svešvalodu, lai veiktu konkrēto darbu, nav pamatota, taču ir pietiekami daudz darbu, kur svešvalodas ir jāzina.”

Inspektors novērojis, ka daudzos gadījumos darba devējam patiesi ir vajadzīgs darbinieks, kurš pārvalda svešvalodu, taču, veidojot darba sludinājumu, nav norādes, kādam nolūkam šīs prasmes būtu vajadzīgas. “Lai vieglāk būtu saprast, minēšu piemēru. Lidosta “Rīga”, kurā ir vakanta zāles pārziņa amata vieta. Sludinājumā tiek prasītas angļu valodas zināšanas, taču nav norādīts pamatojums. Jautājot, kāpēc tā, mēs saņemam atbildi, ka angļu valoda darbiniekam jāzina, lai viņš varētu palīdzēt ieceļojušajiem tūristiem, kuri komunicē angļu valodā, atrast vai nu pazudušo mantu biroju, vai arī citu viņiem nepieciešamu vietu lidostā.” Šajā gadījumā prasība pēc angļu valodas zināšanām ir pamatota, taču šim pamatojumam ir jābūt norādītam sludinājuma tekstā. “Ja tas sākotnēji būtu norādīts, mūsu sabiedrības aktīvie cilvēki nebūtu inspekcijai sūtījuši iesniegumu, rezultātā tiktu ietaupīts inspektoru laiks un arī netiktu traucēts konkrētais uzņēmums,” pasmejas A. Saulītis.

“Es nesen lasīju vienu no skaidrojumiem, ka Latvijā vairs īsti nav pamata darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas. Sadarbības ar Krieviju mūsu valstij vairs nav, Latvijas valdība ir atzinusi, ka Krievija ir valsts, kas atbalsta terorismu, līdz ar to prasības pēc šīs valodas zināšanām nav pamatotas,” norāda Zemgales reģionālās VDI vadītājs. “Krievu tūristi Latvijā iebraukt nevar, kā arī cita veida sadarbības ar šo valsti mums nav. Tāpēc prasība pēc krievu valodas ir nepamatota.”

UZZIŅA

■ Grozījumu Ministru kabineta noteikumos Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” mērķis ir mainīt arodslimību diagnostikas kārtību attiecībā uz darba vietas higiēniskā raksturojuma (DVHR) sagatavošanu, mazinot VDI iesaisti šajā procesā un efektivizējot VDI preventīvo darbu.

■ Iesniedzot dokumentus arodārstam, darbinieks pievieno dokumentus par darba stāžu un aprakstu par veicamajiem darba pienākumiem, kaitīgajiem darba vides faktoriem un darba apstākļiem.

■ Ja ar personu noticis nelaimes gadījums, kas saistīts ar inficēšanās risku, un tai ir radušies veselības traucējumi, pievieno arī nelaimes gadījuma aktu.

■ Persona var pievienot arī citus dokumentus, kam varētu būt nozīme AS izvērtēšanas procesā (piemēram, ar personu saskaņotu darba devēja sagatavotu un apstiprinātu DVHR).

■ Arodslimību ārsts DVHR var pieprasīt darba devējam, ja darbiniekam atklāti veselības traucējumi, kurus izraisa profesijai neraksturīgi darba vides riski un apstākļi, un nav iespējams noteikt tiešu cēloņsakarību starp veikto darbu un personas veselības traucējumiem.

■ Ja darba devējs saņēmis arodārstu pieprasījumu sagatavot DVHR, mēneša laikā pēc arodārsta pieprasījuma darba devējs (darba aizsardzības speciālists) sagatavo DVHR, iesaistot uzticības personu vai nodarbināto pārstāvi un pašu darbinieku.

■ Gadījumos, ja konstatē pretrunas starp personas sniegto informāciju par darba vides apstākļiem un darba devēja sagatavoto DVHR vai darba devējs nav sagatavojis DVHR mēneša laikā, vai arī ir nepieciešama konsultācija par jauniem vai specifiskiem darba vides faktoriem, ārstu komisijai ir tiesības lūgt VDI viedokli vai pārbaudi personas darba vietā.

AVOTS: VDI MĀJASLAPA

Lāsma Gaitniece

ZiemelLatvija.lv ikona Komentāri