Vieniem – jautri, citiem – skumji. Tā kāda pensionāre raksturo izjūtas pēc Helovīna jeb Visu svēto dienas priekšvakara svinēšanas Smiltenē 31. oktobra vakarā.
Sirdī sakrājušos rūgtumu sieviete (savu vārdu avīzē viņa negribēja atklāt) vēlējās izteikt “Ziemeļlatvijā”. Bērnu un pusaudžu svinētie svētki viņai beidzās ar paslīdēšanu uz ārdurvju paklāja, zem kura bija paliktas jēlas olas. Pensionāre uzkāpa tām virsū.Citus gadus viņas dzīvokļa durvis pēc Helovīna bijušas apzīmētas ar zīmuli un krītiņiem.”Es ar bērniem neplēšos, jo ar ļaunu panāks mazāk nekā ar labu. Taču kāpēc vajag tā darīt?” neizprot sieviete, kura zem paklāja paliktās olas uzskata par atriebību. Viņa savā dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā ielaidusi tikai vienu saldumu prasītāju kompāniju. Pēc tam durvis aizslēgusi un uz pārējo bariņu dauzīšanos un zvanīšanu pie durvīm nav reaģējusi.”Jau teicu pirmajai kompānijai, – kāpēc svinēt citu svētkus? Tie taču ir raganu svētki, un vai tad tādos var rast prieku? Priecāsimies paši par saviem svētkiem. Drīz būs Mārtiņdiena,” jauno paaudzi ievērot latviskas tradīcijas aicina sieviete.Aculiecinieki stāsta, ka šogad Smiltenē Helovīna svinēšana situsi augstu vilni. Daži pieaugušie, atverot durvis, ieraudzījuši pat tādus saldumu prasītājus, kuriem galvās uzvilktas nezin kur sameklētas gāzmaskas. Šoruden acīmredzot topā bijušas jēlas olas, jo ar tām pusaudži svaidījušies gan pilsētas centrā, gan pie bērnudārza, kur uz ielas nākamās dienas rītā bija redzamas sašķaidītas olas.Apvaicātie pusaudži šos svētkus nesaista ar dēmoniskām izdarībām, bet uztver kā iespēju izklaidēties jautrā gaisotnē.
