Vidzemes plānošanas reģions ir īstenojis izpēti par
pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem reģiona pašvaldību
pakļautībā esošo izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestāžu
klientu ēdināšanai. Sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu tika veikta pašvaldību
aptauja.
Aptaujā piedalījās 25 respondenti: pašvaldības, to
struktūrvienības un iestādes no 16 Vidzemes reģiona pašvaldībām (saskaņā ar
administratīvo iedalījumu līdz 2021. gada 1. jūlijam). Aptauja ļāva iegūt
informāciju un datus par esošās pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu
labo praksi, kā arī konstatēt šķēršļus, kas kavē vietēji ražotu pārtikas
produktu iegādi.
Anketēšanas
rezultātu kopsavilkums tiks izmantots, lai meklētu un
ieviestu risinājumus, kas veicinātu vietēji ražotu augļu, dārzeņu, piena, gaļas
un citu produktu izmantošanu Vidzemes reģiona bērnudārzos, skolās, sociālās
aprūpes un veselības aprūpes iestādēs, kā arī, lai stiprinātu pārtikas īsās
ķēdes reģionā. Vietēji ražoti pārtikas produkti aptaujas īstenotāju izpratnē ir
produkti, kas audzēti Latvijā un/vai ražoti no Latvijā iegūtām izejvielām.
Pēc datu apkopošanas tika konstatēts, ka vietēji iepirktu
produktu īpatsvars Vidzemes plānošanas reģionu pašvaldību pakļautībā esošajās
iestādēs ir ļoti atšķirīgs un vairāku produktu grupās mazs. Respondenti bija
snieguši informāciju par iepērkamo pārtikas produktu apjomiem un vietēji ražotu
produktu īpatsvaru astoņās galvenajās produktu grupās: (1) piens; (2) piena
produkti; (3) svaigi dārzeņi; (4) svaigi augļi un ogas; (5) svaiga gaļa; (6)
gaļas produkti; (7) olas; (8) graudaugi un to izstrādājumi.
Augstākais vietēji ražotu pārtikas produktu īpatsvars
šobrīd ir vērojams četrās produktu grupās: piens, piena produkti, svaiga gaļa
un gaļas produkti, kur puse atbildes sniegušo respondentu šos produktus 100
% apjomā iepērk no vietējiem ražotājiem.
Situācija ir sliktāka svaigu dārzeņu un augļu iepirkumos.
Tikai vienā gadījumā tas sasniedz 100 %. Septiņos no desmit gadījumiem vietēji
iepirktais svaigu augļu īpatsvars nepārsniedz 50 %, bet pārējos gadījumos
tas ir vēl mazāks. Svaigu vietēji ražotu dārzeņu iegādē situācija ir
labāka – zemākais īpatsvars ir 60 %, un tāds ir norādīts tikai vienā anketā.
Aptaujas dalībnieki ir norādījuši vairākas nozīmīgas
problēmas, kuru atrisināšanai ir nepieciešams izvērtēt esošā tiesiskā
regulējuma teorētisko aspektu un prakses atbilstību. Šobrīd spēkā esošais
regulējums ļauj iepirkumos izvirzītās prasības pildīt formāli, nevis pēc
būtības. Citējot aptaujā sniegto atbildi: “Iepirkumus regulē normatīvais
ietvars, bet veiktie normatīvo aktu grozījumi lielākoties atbalsta
pārtikas produktu lieltirgotājus, kuriem ir noslēgti līgumi ar
vietējiem ražotājiem un līdz ar to iespēja izpildīt iepirkumu nolikumos
noteiktās prasības.”
Otrs nozīmīgs problēmu loks saistīts ar zaļo publisko
iepirkumu. Kā norāda kāds no respondentiem: “Zaļais iepirkums īstenojas
“uz papīra”, bet realitātē nedarbojas”, lai gan visās pašvaldībās, kas iepērk
pārtikas produktus, tiek pielietota zaļā iepirkuma metode. Nereti līguma
izpildes laikā pasūtītajiem nav iespējams reāli pārliecināties, no kurienes
tieši produkti tiek piegādāti, kā arī par to, vai viss piegādes apjoms ir
ražots sertificētajā platībā un pielietojot piedāvājumā norādīto atbilstošo
ražošanas metodi.
Faktori, kas ierobežo pašvaldību un to iestāžu
iespējas iepirkt vietēji ražotu pārtiku, tika apkopoti un strukturēti četrās
grupās, un tie ir: (1) piegāžu atbilstības faktori; (2)
ekonomiskie faktori; (3) normatīvie faktori; (4) piegādātāju intereses
faktori. Ar detalizētāku faktoru izklāstu ir iespējams iepazīties Anketēšanas
rezultātu kopsavilkumā.
Tāpat tika izzināts, kādi ir nozīmīgākie aspekti, kuru
izpildi pašvaldības un to iestādes sagaida no pārtikas piegādātājiem. Tie ir:
nemainīga produktu kvalitāte, tad iespēja veikt nelielu piegādes apjomu ar
ciklisku, īsos intervālos sadalītu piegādi, un tam seko dalība kādā no pārtikas
kvalitātes shēmām un produktu izcelsmes izsekojamība.
Aptaujas apkopojums un iegūtie dati tika izmantoti uzņēmēju
aptaujas par pārtikas piegādēm īstenošanai. Šobrīd Latvijas lauku forums
organizē tiešsaistes sarunas ar Vidzemes plānošanas reģiona pārtikas ražotājiem
un pārstrādātājiem, kā arī citiem pārtikas sistēmā iesaistītajiem dalībniekiem,
piemēram, uzraugošajām un atbalsta institūcijām. Jau īstenotās sarunas ir
ļāvušas apzināt uzņēmēju un citu iesaistīto pušu redzējumu par to, kā veicināt
vietēji ražotas pārtikas izmantošanu pašvaldību pārraudzībā esošajās
izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs.
Līdztekus aplūkotajiem jautājumiem tika identificēti arī
citi ar pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem saistītie
aspekti, kas interesē Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un to pakļautībā
esošās iestādes. Tie tiks ņemti vērā, plānojot pilotprojektu.
Izpēte un turpmākās darbības tiek īstenotas ES
programmas Apvārsnis 2020 finansētā projekta “Sadarbībā
balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu
sasniegšanai (CITIES2030)” ietvaros.
Jaunu risinājumu testēšana un ieviešana spēcīgu pārtikas īso
ķēžu izveidošanai notiks līdz pat 2024. gadam. Vidzemes plānošanas reģions līdz
ar Troodos reģionu Kiprā un deviņām Eiropas Savienības pilsētām ir izvēlēti par
pilotteritorijām. Tajās tiks izveidotas politikas un “dzīvās prakses
laboratorijas” (living lab). Projekta gaitā atrastie jaunie risinājumi
tiks aprobēti un ieviesti kopumā 50 ES pilsētās. CITIES2030 īstenotāji paredz,
ka projekta rezultāti sekmēs pilsētu un reģionu pārtikas sistēmu noturību un
ilgtspēju, kā arī vietējo pārvalžu izveidotās pārtikas īsās piegādes ķēdes ļaus
efektīvāk veikt vietējās investīcijas un īstenot starptautiskās pieredzes
pārnesi.
Vērienīgajā CITIES2030 projektā Vidzemes plānošanas reģions
darbojas kopā ar vēl 40 organizācijām no 18 dažādām Eiropas valstīm. Projekts
apvieno pārtikas nozares uzņēmumus, vadošās Eiropas universitātes un dažādu
zinātņu jomu pētniekus, valsts līmeņa institūcijas, pašvaldības un iedzīvotāju
kopienas. Plašā un daudzveidīgā partnerība ir izveidota, lai meklētu un
izmēģinātu risinājumus vietējo pārtikas sistēmu pārveidošanai un sekmētu
stratēģijas “no lauka līdz galdam” plašu ieviešanu atbilstoši
mūsdienu izaicinājumiem un vajadzībām. Mērķis ir stiprināt sezonālas un
vietējas izcelsmes pārtikas pieejamību, līdz ar to atbalstot vietējo ekonomiku
un radot mazāku ietekmi uz vidi.
