Pēdējā aprīļa nedēļa Rīgai būs pagājusi velo zīmē, un jau rīt, 1. maijā notiks Rīgas velo parāde, kurā piedalīsies gan lieli, gan mazi riteņbraucēji. Ņemot vērā, ka velosipēdistu skaits galvaspilsētā svētku laikā pieaugs, var palielināties arī garnadžu alkatība.
Šosezon likumpārkāpēji kļuvuši viltīgāki, jo sava nozieguma pastrādāšanai vienā reizē aplaupa ģimenes ar vairākiem velosipēdiem. Līdz ar pavasara iestāšanos sākas aktīvākais laiks, kad likumpārkāpēji velosipēdus zog ne tikai publiskās vietās, bet vislabprātāk dodas uz saimniecības telpām, kad vienā laupījuma reizē ir iespēja tikt pie vairākiem velosipēdiem.
Apdrošinātāji šogad saņēmuši jau trīs pieteikumus par velosipēdu dubultzādzību. Savukārt iepriekšējos gados zādzību antirekords bijis pat četri braucamrīki vienā reizē, kad garnadzis nozaga visas ģimenes velosipēdus.
Ārpus dzīvesvietas populārākās velosipēdu zādzību vietas ir veikalu, bibliotēku un citu publisku objektu stāvvietas. Savukārt kopumā zādzību pastrādāšanai garnadži iecienījuši saimniecības telpas – pagrabus, garāžas, kāpņu telpas un šķūnīšus, kā arī māju pagalmus. Turklāt aptuveni 80 procenti no visiem velosipēdiem, kas tikuši nozagti, nav bijuši saslēgti – it sevišķi, ja tie atrodas telpā.
„Ņemot vērā, ka visbiežāk velosipēdi tiek nozagti no saimniecības telpām, cilvēkiem vajadzētu padomāt par dubultu drošību. Var šķist, ja jau telpa ir slēdzama, tad pašu velosipēdu saslēgt nevajag, taču, kā liecina mūsu apkopotie dati, tas tomēr ir nepieciešams.
Savukārt, dodoties ārpus mājas, ieteicams padomāt par atbilstošu drošību, saslēdzot savu velosipēdu ar ķēžu vai trošu atslēgām, bet vislabāk ar U veida profilu, kuru par visdrošāko atzīst arī speciālisti velosipēdu jautājumos,” skaidro apdrošināšanas sabiedrības “Balta” atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Pēc Valsts policijas datiem, šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas policisti saņēmuši informāciju jau par 162 nozagtiem velosipēdiem. Pagājušajā gadā šādā laika posmā nozagto velosipēdu skaits bija ievērojami mazāks – 110. Savukārt apdrošināšanas sabiedrība „Balta” šogad ir saņēmusi pieteikumus jau par deviņu velosipēdu zādzību.
Arī atlīdzību summa par zagtiem velosipēdiem arvien pieaug. 2009. gadā vidējā atlīdzība par velosipēda zādzību bija 157 Ls, 2010. gadā 254 Ls, bet 2011. gadā teju 300 Ls, un prognozējams, ka arī šogad vidējā atlīdzību summa vai nu paliks iepriekšējā līmenī vai nedaudz pieaugs.
Kopumā pēdējos trīs gados un šī gada sākumā atlīdzībās par velosipēdu zādzībām „Balta” ir izmaksājusi vairāk nekā 32 000 Ls. Tā kā velosipēds tiek iekļauts īpašumu apdrošināšanas polisē, tad atlīdzības summa ir atkarīga no nozagšanas vietas.
Ja braucamrīks tiek nozagts ārpus dzīvesvietas, atlīdzību summa sastāda 300 līdz 500 Ls. Savukārt gadījumos, kad velosipēds tiek nozagts no polisē reģistrētās dzīvesvietas, tad atlīdzību summai ierobežojumu nav.
Padomi, kas var palīdzēt pasargāt savu velosipēdu no zādzības:
> iegādājoties velosipēdu, vienmēr pieprasiet velosipēda pasi, kurā ierakstīts rāmja numurs;
>velosipēdu nevajag atstāt nomaļā vietā, labāt to novietot novērošanas kameru tuvumā, apsargātā vietā vai tur, kur ir daudz cilvēku;
> nodrošinot velosipēdu, centieties pieslēgt rāmi kopā ar abiem riteņiem;
> saslēdziet velosipēdu ar vairākām dažāda veida pretaizdzīšanas ierīcēm;
> lai garnadžiem nebūtu kārdinājuma zagt dārgu braucamrīku, noņemiet firmas zīmes;
> no velosipēda pēc saslēgšanas ietiecams noņemt arī vērtīgās detaļas – lampiņas, velokompjūteru, lukturi, sūkni;
> lai nenozagtu sēdekli vai riteņus, to piestiprināšanai izmantojiet skrūves, nevis ekscentru savienojumus;
> prombūtnes laikā neatstājiet velosipēdu nepieslēgtu pat uz īsu brīdi;
> ja atstājat velosipēdu šķūnītī, garāžā, uz balkona vai citās telpās, noteikti to pieslēdziet;
> nekad nesaslēdziet velosipēdu pašu ar sevi, jo tādā gadījumā to var vienkārši aiznest.
