FOTO: INESE KĀPOSTE
Vasaras brīvlaikā skolēni ne tikai atpūšas, uzkrājot enerģiju jaunajam mācību gadam, bet vairums meklē iespējas nopelnīt naudu kādam kārotam pirkumam. Daudzi skolu jaunieši ar nepacietību gaida meža velšu sezonas sākumu, lai dotos lasīt mellenes un gailenes. Taču vairums tomēr cer uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotā pasākuma “Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs” piedāvātajām iespējām.
NVA vasaras brīvlaikā no 1. jūnija līdz 31. augustam skolēniem vecumā no 15 līdz 20 gadiem ieskaitot, kuri iegūst izglītību Latvijas vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, piedāvā piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākumā līdz vienam vai diviem mēnešiem. Taču atklājās, ka ne visiem gados jaunajiem darba meklētājiem izdodas ar NVA pasākuma palīdzību vasarā atrast darbu, jo pieprasījums ir lielāks nekā pieejamo darba vietu skaits. Turklāt Latvijas provincē lielākie darba devēji ir vietējās pašvaldības. Taču saspringtās budžeta situācijas dēļ pašvaldībās piedāvāto darba vietu skaits nav pietiekams, jo pašvaldības rēķinās, ka par ikvienu nodarbināto skolēnu ir jāmaksā puse no darba algas, nodokļi un kompensācija par vienu atvaļinājuma dienu. Otru pusi darba samaksas sedz NVA.
Laikraksts “Ziemeļlatvija” projekta “Sarežģītā Latvija” ietvaros meklē atbildes uz jautājumiem par skolēnu nodarbinātību vasaras mēnešos un atspoguļo reālo situāciju, uzklausot skolēnu vasaras nodarbinātības koordinatorus, darba devējus un pašus skolēnus.
Valkas novada pašvaldība noteikusi kritērijus
Vasaras brīvlaikā viena no vietām, kur skolēni meklē darbu, ir vietējā pašvaldība. Skolēnu nodarbinātības koordinatore, novada pašvaldības Personāla nodaļas vadītāja Arita Ārgale stāsta, ka Valkas novada pašvaldība sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru jau vairākus gadus piedāvā iespēju jauniešiem pieteikties darbam vasarā. Arī šogad tiek piedāvātas 30 darba vietas jūnija un jūlija mēnešos. Šobrīd visas darba vietas ir aizpildītas, un pirmie 15 jaunieši jau sākuši darbu.
Novada pašvaldība šogad saņēmusi 71 pieteikumu no jauniešiem, kas vasaras brīvlaikā vēlas gūt jaunas prasmes un nopelnīt naudu. Visvairāk pieteikumu saņemti darbam Valkas pilsētā, taču netrūkst jauniešu, kuri izteica vēlmi strādāt arī Ērģemes, Kārķu, Vijciema un Zvārtavas pagastā. A. Ārgale skaidro, ka, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un jauniešu lielo aktivitāti, piesakoties uz darbu vasarā, šogad pašvaldība noteica kritērijus, pēc kuriem saņemtie pieteikumi tika apstiprināti vai atteikti. Par pamatu atteikumam tika noteikti trīs kritēriji – skolēns ir jaunāks par 15 gadiem, skolēns nemācās nevienā vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādē vai skolēns nav deklarēts Valkas novada administratīvajā teritorijā. Citus noteikumus vai kritērijus pašvaldība nav noteikusi.
“Pašvaldība labprāt dotu iespēju visiem jauniešiem pastrādāt vasaras brīvlaikā, taču budžeta iespējas ne vienmēr iet roku rokā ar vēlmēm. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas tikt pie darba vietas pašvaldībā, visi saņemtie pieteikumi tika izskatīti to iesniegšanas kārtībā. Šogad pieteikumus varēja iesniegt tikai elektroniskā formā, lai mums būtu redzami gan datumi, gan laiki, cikos tie saņemti. No visiem saņemtajiem pieteikumiem bez apstiprinātas darba vietas palika 27 jaunieši,” atklāj A. Ārgale.
Valkas novadā lielākoties visas darba vietas ir saistītas ar teritorijas uzkopšanu vai labiekārtošanu. Šajos divos vasaras mēnešos jaunieši strādā Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļā, Bērnu-jaunatnes sporta skolā, pagastos, kā arī Valkas novada Kultūras pārvaldē pie Vides un reklāmas dizaina speciālistes.
“Manuprāt, šī ir lieliska iespēja, kā jauniešiem kvalitatīvi pavadīt vasaras brīvlaiku, iegūt savu pirmo darba pieredzi un pirmo darba algu, ļauj nedaudz ieskatīties pieaugušo dzīvē. Man kā koordinatorei vislielāko gandarījumu sagādā tas, ka redzu jauniešus, kuri izmanto šo iespēju un atkārtoti piesakās jau otro un trešo gadu pēc kārtas. Tas liecina par to, ka mēs visu darām pareizi un jauniešiem pie mums patīk,” ar gandarījumu atzīst A. Ārgale.
Pašvaldības budžeta iespējas neiet kopā ar vēlmēm
Smiltenes novada pašvaldība šajā vasaras brīvlaikā – jūnijā, jūlijā un augustā – skolēniem piedāvā tikai 28 darba vietas. Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas uzņēmējdarbības speciāliste, skolēnu nodarbinātības koordinatore Inita Dzenīte stāsta, ka, plānojot 2025. gada pašvaldības budžetu, bija iecere skolēniem piedāvāt vismaz 50 darba vietas, bet “naudas ir tik, cik ir”.
Lai iegūtu iespēju strādāt vasarā, ir skolēni, kuri darbam piesakās jau gadu iepriekš, – pabeidzot strādāt, uzreiz izsaka vēlmi turpināt darbu arī nākamajā gadā.
“Protams, ka notiek skolēnu rotācija. Sazinos ar pagastu pārvalžu vadītājiem, lai noskaidrotu, vai viņiem būtu vēlme pieņemt darbā skolēnus. Tie, kuri ir gatavi pieņemt darbā skolu jauniešus, par to informē uz vietas, un bērni jau laikus piesakās. Šī vasaras nodarbinātības programma tiek īstenota ne pirmo gadu, tāpēc arī paši darba meklētāji tur acis un ausis vaļā un jau laikus dodas pie pagastu pārvaldniekiem pieteikties darbā. Piesakās arī pie manis. Pirms darba cēliena pārvaldes vadītāji skolēnus aicina uz pārrunām, lai izvērtētu kandidātu piemērotību. Pagastos arī bērnu vecāki pārvaldēs interesējas par darba iespējām,” stāsta I. Dzenīte. Viņa atklāj, ka lielākoties skolēni ir nodarbināti teritoriju sakopšanas darbos. Pagastu pārvaldēs skolēniem darba uzdevumus uzdod Saimniecības nodaļu vadītāji. Piemēram, 16 un 17 gadus vecie jaunieši krāso soliņus un palīdz nelielos remontdarbos, bet jaunāki, pārsvarā meitenes, ravē puķu dobes un sakopj apstādījumus.
Izvērtējot skolēnu motivāciju strādāt brīvlaikā, I. Dzenīte uzskata, ka tā katram ir sava.
“Konkrētāk varu izteikties par Raunas bērniem. Jā, bērni grib nopelnīt tādai lietai, kuru izdomājuši nopirkt. Pārsvarā tās ir viedierīces vai lietas, kas nepieciešamas skolai un mācībām,” novērojusi koordinatore. I. Dzenītei lielāko gandarījumu sagādā bērni, kuri paši patstāvīgi, bez vecāku pamudinājuma meklē darba iespējas un paši arī piesakās, vecākiem pat nezinot. Šogad skolēniem – darba meklētājiem pašvaldība lūdza iesniegt arī vienkāršotu CV. Ierodoties pie darba devēja, viņam jāuzraksta arī iesniegums par pieņemšanu darbā. Pēc tam jāiepazīstas ar darba drošību.
“Tā skolēni iegūst pirmo darba pieredzi,’’ norāda koordinatore. Viņa gan novērojusi, ka šogad jaunā elektroniskā pieteikšanās NVA mājaslapā /www.nva.gov.lv/lv/skolenu-vasaras-nodarbinatiba skolēniem rada sarežģījumus, jo ir jāreģistrējas vai nu ar savu internetbanku, vai personas apliecību – eID karti, mobilo lietotni “eParaksts mobile”, eParaksta karti vai mobilās lietotnes “Smart-ID” kvalificēto versiju.
“Bērniem eID karte ir vairāk pieejama, bet līdz 15 gadiem kartei nevar piesaistīt eParakstu. Pēc 15 gadiem bērnam ir jākārto jauna eID karte ar piesaistītu eParakstu. No valsts puses ir radīts šķērslis. Ja kādam bērnam nav sava bankas konta, to mēneša laikā var bankā nokārtot, lai būtu, kur ieskaitīt darba algu,’’ stāsta I. Dzenīte.
Atvaļinājumu laikā ir noderīgas katras darbarokas
Šogad jūnijā Valkas novada Bērnu-jaunatnes sporta skolā strādā 17 gadus vecais Valkas J. Cimzes ģimnāzijas skolnieks Artūrs Aleksandrs Beļakovs. Skolas direktore Inese Kāposte stāsta, ka jau trešo gadu atbalsta skolēnu nodarbinātības programmu, dodot iespēju kādam strādāt pilsētas stadionā, kur atrodas sporta skola.
“Šogad strādās divi jaunieši. Pērn arī bija divi. Pārsvarā viņi nodarbināti saimnieciskos darbos – teritorijas uzkopšanā, piepalīdz ikdienas darbos un pirms un pēc sacensībām sakopj tribīnes. Darot darbu, pusaudži mācās un gūst pieredzi. Mums katras darbarokas, īpaši vasarā, kad ir atvaļinājumu laiks, ir noderīgas un ar savu pienesumu,” uzskata sporta skolas direktore.
Savukārt Valkas novadpētniecības muzeja direktors Reinis Kulbergs stāsta, ka šovasar nav izdevies darbā muzejā piesaistīt kādu skolēnu, bet pērn vasarā muzejā strādājušas divas atbildīgas un precīzas skolnieces. Viņas strādājušas muzeja galvenās krājuma vadītājas vadībā. Jaunietes strādāja pie datora un ievadīja tekstus. Strādāja arī pie dokumentu skenēšanas. Muzeja direktors uzskata, ka vasarā skolēniem ir motivācija strādāt, jo viņiem ir noteikta 7 stundu darba diena ar pusdienu pārtraukumu. Turklāt muzejā esot patīkama darba vide, kurā var darboties un iegūt tādas iemaņas, kas būs noderīgas arī turpmākajā darba dzīvē, piemēram, apgūstot biroja tehnikas pielietošanu ikdienas darbā.
Jūnijā Valkas novada Kultūras pārvaldes Vides un reklāmas dizaina speciālistes Madaras Birčas vadībā strādā divas skolnieces. Pirmssvētku laikā viņas palīdzēja krāsot Līgo svētku dekorus un tos uzstādīt Valkas pilsētas teritorijā un pagastos.
UZZIŅAI
Kas jāzina par Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumu vasaras brīvlaikā tiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs
• Pasākumā var piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem ieskaitot, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.
• Skolēnu reģistrācija darbam vasarā Nodarbinātības valsts aģentūrā atvērta līdz 17. augustam. Darbam Valkas un Smiltenes novada pašvaldībās tā jau noslēgusies.
• Reģistrēties var elektroniski, aģentūras portālā aizpildot pieteikuma anketu.
• Atrast sev piemērotu vakanci var skolēnu vasaras darba vakanču sarakstā. Jāsazinās ar darba devēju un jāpiesakās vakancei. Ja darba devējs to apstiprina, jāsaņem Nodarbinātības valsts aģentūras norīkojums darba sākšanai.
• Skolēns pasākumā piedalās uz laiku līdz vienam vai diviem mēnešiem.
• Samaksa par darbu ir atbilstoši darba līgumā nolīgtajam, bet vismaz valstī noteiktās minimālās darba samaksas apmērā par pilnu nostrādāto mēnesi. Pusi no algas sedz valsts, otru – darba devējs.
• Skolēnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem ieskaitot nodarbina ne ilgāk kā 7 stundas dienā un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā, bet skolēnu vecumā no 18 līdz 20 gadiem ieskaitot – 8 stundas dienā, 40 stundas nedēļā.
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra
Nodokļu atvieglojumi vecākiem
Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, ir 250 eiro mēnesī.
Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.
Avots: Valsts ieņēmumu dienests
JAUNIEŠU UN VECĀKU PIEREDZE
Artūrs, 17 gadi:
– Strādāju jau otro gadu vasaras brīvlaikā. Man patīk stadionā trimerēt un pļaut zāli, bet nepatīk tīrīt bruģi. Tas ir garlaicīgs darbs. Pret mani izturas lieliski, visu paskaidro, ja ko nesaprotu vai neprotu. Pērn par nopelnīto naudu nopirku apģērbu un atliku naudu motocikla iegādei. Šogad nopelnīto tērēšu auto vadītāja apliecības iegūšanai.
Sanita, 20 gadi:
– Mācoties skolā, man skolēnu nodarbinātības programmas ietvaros bija iespēja pastrādāt vietējā bibliotēkā, lasītavā. Priecājos, jo baidījos, ka būs jāravē puķu dobes – skolas vecumā man šis darbs tik ļoti nepatika. Toties bibliotēkā katru dienu ieradās cilvēki, kas lasīja žurnālus un laikrakstus. Mēs aprunājāmies ne tikai par grāmatām, bet arī par dzīvi. Tolaik vēl brīnījos par to, cik daudz cilvēku lasa presi, jo mēs – jaunieši – vairāk tomēr informāciju ieguvām interneta vidē. Strādājot bibliotēkā, sapratu, ka man patīk un izdodas darbs ar cilvēkiem. Centos būt laipna, izpalīdzīga un saprotoša. Esmu arī pati meklējusi darbu, un man tas izdevās.
Anete, 19 gadi:
– Skolas laikā man bija izdevība strādāt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā. Darbs ilga no rīta līdz vēlam vakaram. Jā, bija grūti, reizēm tā sāpēja kājas, pat līdz asarām! Taču tikai tagad saprotu, ka esmu ieguvusi vērtīgu pieredzi – protu pie galda pieklājīgi apkalpot klientus, iemācījos strādāt ar kases aparātu. Saņēmusi algu, to iztērēju apģērbam un sen kārotām lietām. Vecāki atļāva nopelnīto tērēt tikai savām vajadzībām. Viņi pat lepojās ar mani, ka skolas laikā strādāju un izturēju ne tik vieglo darbu un garās darba stundas.
Aija, divu bērnu mamma:
– Tas ir apsveicami, ka mūsdienu jaunatnei ir iespējas vasaras brīvlaikā nopelnīt savu naudu, nevis pavadīt laiku, bezmērķīgi laiskojoties un neko nedarot. Ja viņi sūdzas, ka ir grūti strādāt, neklausos un nežēloju. Saviem bērniem ļauju nopelnīto tērēt, kā grib, iegādāties noderīgas lietas skolai. Parasti jau tiek nopirkts moderns apģērbs, noskatītā mugursoma un kārotās firmas botas.
UZZIŅAI
Nodarbinātības valsts aģentūras Attīstības un analītikas departamenta Attīstības un stratēģiskās komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Signe Bierande informē, ka vasaras brīvlaikā skolēniem darba vietas piedāvā gan pašvaldības, gan privātie uzņēmēji. Smiltenes novadā 30 darba vietas ir pašvaldībā, bet 43 – privātajos uzņēmumos. Savukārt Valkas novadā 30 darba vietas ir pašvaldībā un 30 – privātajos uzņēmumos. Līdz 15. jūnijam Smiltenes novadā darbu sākuši 34 skolēni, bet Valkas novadā – 28.
2025. gada skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā:
VALKAS novadā 7 darba devēji nodarbinās 60 darba vietās
SMILTENES novadā 10 darba devēji nodarbinās skolēnus 73 darba vietās
APTAUJA:
[democracy id=”199″]
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .
