Dabas aizsardzības
pārvalde (turpmāk – Pārvalde) kopā ar sadarbības partneriem valsts, pašvaldību
un privātajās institūcijās turpmāko gadu laikā plāno atjaunot aizsargājamos
biotopus un radīt piemērotus apstākļus sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai
vairāk nekā 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā.
Šīs aktivitātes paredzētas Eiropas Savienības Kohēzijas
fonda finansētajā projektā “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības
stāvokļa uzlabošanai”, kuru līdz 2023. gada beigām Pārvalde īstenos kopā ar
sadarbības partneriem no AS “Latvijas
valsts meži”, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, vairāk kā 10 pašvaldībām un privāto
zemju īpašniekiem.
“Dabas saglabāšanā ir nepieciešama sistemātiska un apzināta
cilvēka līdzdarbošanās, lai saglabātu specifiskas dzīvotnes un sugas, kuru
dzīves vide gadsimtiem ilgi ir bijusi atkarīga no cilvēka saimnieciskās
darbības,” pauž Pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns un piebilst, ka
vienlaikus ir pietiekami daudz biotopu, kuru cilvēku ekonomiskās aktivitātes ir
ietekmējušas negatīvi.
Projekta laikā atjaunošana un apsaimniekošana galvenokārt
notiks biotopos, kuru pastāvēšana ir atkarīga no apsaimniekošanas, t.i.,
zālājos un parkveida ainavās, zāļu purvos, pelēkajās kāpās un virsājos.
Savukārt mežos paredzēts veicināt to daudzveidību un mazināt cilvēka darbības
ietekmi, piemēram stādītajās mežaino piejūras kāpu priežu audzēs plānots radīt
dabiskiem kāpu mežiem raksturīgus apstākļus. Paredzēts arī uzlabot Gaujas Nacionālā
parka upju straujteču stāvokli, no koku sagāzumiem un bebru dambjiem attīrot 15
upes un tādējādi atjaunojot straujtecēm raksturīgo ūdens plūsmu un veicinot
Gaujas pietekām raksturīgo lašveidīgo zivju migrāciju un nārstu.
Projekta vadītāja Inga Hoņavko skaidro, ka vairumam
atjaunojamo zālāju un purvu ir sarežģīti piekļuves apstākļi, kas ir bijis viens
no būtiskākajiem to pamešanas iemesliem un laika gaitā daudzas pļaviņas mežos
pie kādreizējām mājvietām un upīšu krastos ir aizaugušas un kļuvušas par gluži
vai izolētām salām. Tāpat šajos
pamestajos zālājos un atklātas ainavas zāļu purvos bebru darbības dēļ ir
būtiski paaugstināts to dabiskais ūdens līmenis.
“Neveicot vai vēl ilgāk atliekot biotopu un sugu dzīvotņu
atjaunošanu un apsaimniekošanu, ir risks neatgriezeniski zaudēt daudzas
bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgas dabiskās teritorijas.
Vienlaikus daudzas īpaši aizsargājamās teritorijas kalpo kā sugu migrācijas
koridori, tās ir zaļās infrastruktūras kodolzonas. Līdz ar to ir svarīgi nodrošināt
tajās esošo dabas vērtību saglabāšanu un apstākļus, kas ir piemēroti dažādām
sugām” papildina I. Hoņavko.
Būtiska sadaļa projekta aktivitātēs veltīta aizsargājamo
aleju atbildīgai apsaimniekošanai. Latvijā kopumā ir 62 aizsargājamas koku
alejas, kurām ir gan kultūrvēsturiska, gan ekoloģiska vērtība un daudzu aleju
koku vecums pārsniedz 100 gadu. Turpmāko
gadu laikā 13 koku alejās plānots veidot un sakopt koku vainagus, lai tā dotu
iespēju paildzināt to mūžu un saglabāt veco koku ainavisko vērtību.
Biotopu atjaunošana plānota īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās visā Latvijā, piemēram, dabas liegumā “Lielupes grīvas pļavas”,
dabas parkā “Abavas senleja”, dabas liegumos “Randu pļavas”, “Vecdaugava” un
“Ziemeļu purvi”, Grīņu dabas rezervātā, dabas liegumā “Ances purvi un meži”,
Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas Nacionālajos parkos un vēl 20 aizsargājamās
dabas teritorijās, vienā mikroliegumā un 13 īpaši aizsargājamās alejās.
Prioritāri izvēlēti tādi biotopi un sugu dzīvotnes, kuru atjaunošana sniedz
vislielāko ieguldījumu konkrētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mērķu
sasniegšanā vai valsts līmenī veicinās labvēlīga aizsardzības statusa
sasniegšanu.
Dažādas aktivitātes projekta ietvaros sāksies jau šajā gadā
un to skaitā ir arī biotopu atjaunošanas un aleju kopšanas demonstrēšanas
pasākumi, uz kuriem būs gaidīti arī sabiedrības pārstāvji un zemju īpašnieki,
kas ieinteresēti ilgtspējīgā dabas resursu apsaimniekošanā.
Projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības
stāvokļa uzlabošanai” ( Nr.5.4.3.0/20/I/001) kopējais budžets plānots 3,52
miljonu EUR apmērā un 85% no tā finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds,
īstenošanas laiks: no 2021. līdz 2023. gadam.
