Zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā slimība
Latvijā – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā
daļa ir vecumā pēc 50 gadiem. Lai arī iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem
reizi divos gados ir pieejams valsts apmaksāts un mājas apstākļos ērti veicams
zarnu vēža profilaktiskais tests, kopumā atsaucība līdz šim ir bijusi zema –
šogad deviņos mēnešos testu veikuši tikai 7,5% no mērķauditorijas iedzīvotājiem.
Turklāt SKDS aptaujas dati liecina, ka kopumā 47,7% mērķa grupas
respondentu nav informēti par iespēju reizi divos gados bezmaksas testu saņemt.
Tādēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) kopā ar
Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) ekspertiem
aicina iepazīties ar informatīvajiem materiāliem par testa veikšanu, kas ir
sagatavoti kampaņas “Zarnu vēža profilaktiskais tests – Tavai veselībai un
sirdsmieram!” ietvaros un, apmeklējot ģimenes ārstu, jautāt valsts apmaksātā
zarnu vēža profilaktiskā testa komplektu.
Rudens un ziemas periodā pacienti bieži apmeklē ģimenes
ārsta praksi, kad primāri ir nepieciešams atrisināt akūtos veselības
jautājumus, tāpēc SPKC, VM un NVD atgādina 50–74 gadus veciem
iedzīvotājiem, ka ieplānoto vizīti var apvienot ar profilakses pasākumu, kas ir
ārkārtīgi būtisks un aicina savam ārstam pajautāt arī zarnu vēža profilaktiskā
testa komplektu. Testu varēs veikt mājas apstākļos. Savukārt aizpildīto testa
komplektu var nogādāt laboratorijā, kas minēta nosūtījumā vai atdot ģimenes
ārsta praksē.
Zarnu vēzis – klusi noritoša slimība
94% gadījumu zarnu vēzi atklāj pēc 50 gadu vecuma. Šīs
slimības riska faktori ir:
- nepietiekami
profilaktiskie izmeklējumi – zema zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanas
aptvere un risks, ka slimība var tikt atklāta novēloti. Šobrīd zemās
atsaucības dēļ aptuveni pusē gadījumu zarnu vēzis tiek atklāts novēloti –
3. vai 4. stadijā, kad ārstēšanās process ir sarežģītāks un izmaksu
ziņā dārgāks; - neveselīgs
un nesabalansēts uzturs – pārmērīga sarkanās gaļas (cūkgaļa, liellopu
gaļa, jēra gaļa) un gaļas izstrādājumu (desas, cīsiņi, gaļas kūpinājumi
utt.) lietošana, šķiedrvielām nabadzīgs uzturs; - mazkustīgs
dzīvesveids; - liekais
svars un aptaukošanās; - smēķēšana;
- alkohola
pārmērīga lietošana; - ģimenes
un personīgā slimību vēsture – lielāks risks saslimt ar zarnu vēzi ir tad,
ja kādam ģimenē jau ir bijis zarnu vēzis vai polipi zarnās vai, ja kāds no
radiniekiem slimo ar iekaisīgu zarnu slimību (čūlains kolīts vai Krona
slimība).
Jāatceras, ka zarnu vēža izpausmes sākotnēji var nebūt
jūtamas, neizraisīt sāpes, un tās var nepamanīt pat vairākus gadus, tādēļ īpaši
svarīgi ir regulāri veikt zarnu vēža profilaktisko testu, arī tad, ja nekādu
sūdzību nav.
Tests – veselībai un sirdsmieram
Zarnu vēža skrīnings ir valsts organizēta un apmaksāta
profilaktiskā pārbaude iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, kuras mērķis
ir atklāt zarnu slimības, tai skaitā, zarnu vēzi, pirms simptomu parādīšanās.
Profilaktiskais tests palīdz atklāt slēptās asinis vēdera izejas saturā, kas
pašam ar aci nav saskatāmas. Zarnu vēzis jau agrīnās stadijās izraisa niecīgu
zarnu sieniņas asiņošanu. Asiņu piejaukumu fēcēm var radīt arī citas, t. sk.,
labdabīgas slimības, tādēļ pozitīvs testa rezultāts vēl nenozīmē, ka cilvēkam
ir zarnu vēzis. Zarnu vēža profilaktiskais tests ir viegli veicams mājas
apstākļos no vienas vēdera izejas un bez diētas ierobežojumiem.
Testa veikšanas kārtība:
Testa komplektu ir jājautā sava ģimenes ārsta praksē. Testa
komplektā ietilpst testa stobriņš, nosūtījums, parauga savākšanas papīrs,
aploksne un instrukcija testa veikšanai. Ja ģimenes ārsts vēl nav
informējis par zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanu, pacienti ir aicināti
paši to pajautāt!
Testa stobriņu un aizpildīto nosūtījumu ievieto aploksnē, to
aizlīmē, bet aploksni ievieto maisiņā ar speciālo aizdari. Maisiņu ar aploksni
vienas darba dienas laikā nogādā ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā, kas
minēta nosūtījumā. Testa rezultāts tiek pacientam nosūtīts e-pastā, īsziņā vai
par to var uzzināt pie ģimenes ārsta. Saņemto rezultātu pacienti ir aicināti
pārrunāt ar savu ģimenes ārstu!
Ja tests ir negatīvs, tas nozīmē, ka slēptās asinis paraugā
nav atrastas un nākamā testa veikšanas reize jāieplāno pēc 2 gadiem. Ja tests
ir pozitīvs, tas nozīmē, ka paraugā tika atrastas slēptās asinis, tomēr tas vēl
nenozīmē vēzi, bet gan to, ka ir nepieciešami papildu izmeklējumi, par ko tālāk
informēs ģimenes ārsts. Parasti kā nākamais izmeklējums tiek nozīmēta
kolonoskopija.
Aicinām iepazīties ar informatīvajiem materiāliem, kas
izstrādāti kampaņas “Zarnu vēža profilaktiskais tests – Tavai veselībai un
sirdsmieram!” ietvaros.
Ģimenes ārsts Andris Baumanis sniedz atbildes uz biežāk
uzdotajiem jautājumiem par zarnu vēža profilaktisko testu
Pamācības video zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanai
Skečs ar kampaņas vēstnešu Daces Bonātes un Jura Kalniņa
dalību “Biežākās ainiņas ģimenes ārsta kabinetā”
Ar visiem kampaņas “Zarnu vēža profilaktiskais tests – Tavai
veselībai un sirdsmieram!” materiāliem iespējams iepazīties šeit.
