Šodien ir ziemas
saulgrieži, kad ir gada visīsākā diena un visgarākā nakts, un sākas arī astronomiskā
ziema.
Kā ziņo aģentūra LETA, saskaņā ar
“timeanddate.com” datiem ziemas saulgriežu brīdis būs pirmdien
plkst.12.02. Rīgā saule lēks deviņos un rietēs plkst.15.44, līdz ar to dienas
garums būs vien sešas stundas un nepilnas 44 minūtes.
Salīdzinājumam – gada garākajā dienā, 21.jūnijā, saules
spīdēšanas ilgums galvaspilsētā bija 17 stundas un 52 minūtes.
Gada īsākās dienas ilgums citviet valstī būs no sešām
stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz
septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Daugavpils
novadā.
Visagrāk – plkst.8.38 – saule lēks valsts galējos
dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs
Ovišragā, Ventspils novadā, – plkst.9.14. Saule visagrāk rietēs Krievijas
pierobežā Alūksnes un Viļakas novadā, kur saulriets būs jau plkst.15.26, bet
Rucavas novada dienvidrietumos saule rietēs plkst.16.02.
Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet
nakts – īsāka. Tomēr saullēkts līdz decembra beigām kļūs vēl par minūti vēlāks,
un dienas garums pieaugs vēlāka saulrieta dēļ.
Astronomiskais pavasaris sāksies 20.martā, bet jau 18.martā
diena kļūs garāka par nakti.
Latviešu pirmskristietības, jeb pagānu tradīcijās, ziemas
saulgrieži bija svētki un dažādu rituālu laiks.
Populārākā ziemas saulgriežu tradīcija ir bluķa vilkšana,
kas simbolizē sētas, mājas, zemes attīrīšanu no visa vecā, sliktā un nederīgā.
Bluķi velkot, tajā tiek savākts viss nevajadzīgais, sliktais un pēc tam tas
tiek sadedzināts, tādējādi atbrīvojoties visam jaunajam.
Ziemas saulgriežu svinībās viena no galvenajām nozīmēm ir
arī auglības piesaukšana: gan zemes, gan cilvēku.
Neatņemama ziemas saulgriežu svinēšanas sastāvdaļa ir
krietna ēšana. Uz galda jābūt zirņiem, pupām, pīrāgiem, dažādiem vietējiem
dārzeņiem – bietēm, kāļiem, burkāniem, šķovētiem kāpostiem, cūkas un putna gaļai,
zivīm un, protams, arī piparkūkām.
