Kam viņa ir, tam liekas –
tā
vienmēr, tā allaž būs.
Kas viņu zaudējis,
tam
viņas bezgala trūkst.
Viņa ir blakus
gan
priekos, gan tad, kad sāp,
Un arī visparastākajā,
vienmuļā
ikdienā,
Ja ne citādi – domās,
reiz
sacītā padomā…
Mēs pārāk reti tai sakām:
–
Paldies Tev par visu, māt!
(A.
Anitīna)
Laikraksts “Ziemeļlatvija” sveic mūsu lasītājas Mātes
dienā!
