Eiropas Parlaments šodien atbalstīja noteikumus, kas aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem visā ES garantē līdzvērtīgas tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesos, kas notiek citās dalībvalstīs. Saskaņā ar direktīvu jānodrošina arī procesā būtisku dokumentu rakstisks tulkojums. Dalībvalstīm direktīva jāievieš trīs gadu laikā.
Jaunā direktīva nosaka standartus, kas dalībvalstīm jāievēro, īstenojot personu tiesības uz rakstisko un mutisko tulkojumu kriminālprocesos. Direktīvas nolūks ir uzlabot to personu tiesības, kas nesaprot valsts valodu, kurā kriminālprocess notiek. Jaunie noteikumi attieksies arī uz Eiropas Aresta orderi. Prasības attieksies uz procesu no brīža, kad persona ir informēta, ka tiek turēta aizdomās, līdz procesa beigām, ieskaitot sprieduma pasludināšanu un jebkāda veida pārsūdzēšanu.
Saskaņā ar direktīvu tulkošana ir jānodrošina personas dzimtajā valodā vai jebkurā citā valodā, ko tā saprot un kas ļauj tai aizstāvēties. Dalībvalstīm arī jānodrošina, lai aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, kura nesaprot attiecīgo valodu, tiktu sniegts rakstisks tulkojums dokumentiem, kuri ir būtiski, lai īstenotu tiesības uz aizstāvību.
Direktīvā ir arī iekļauti noteikumi par tulkojuma vai tulkošanas kvalitāti un tiesībām sūdzēties par to. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm jāprasa, lai kriminālprocesos iesaistīto tiesnešu, prokuroru un tiesu darbinieku apmācībā tikta pievērsta uzmanība saziņai ar tulka palīdzību.
Izdevumi jāsedz dalībvalstīm
Izdevumi, kas rodas direktīvas izpildes rezultātā, jāsedz dalībvalstīm. “Taupīšana uz izdevumi nav labākais risinājums, jo gadījumā, ja tiesas lēmums būs nekvalitatīvs vai prakses nepareiza, personas tos apstrīdēs,” norādīja Parlamentā par ziņojumu atbildīgā deputāte Sarah Ludford (ALDE, UK).
Direktīva ir pirmais solis ES, veidojot kopīgus standartus kriminālprocesos. Tas ir arī pirmais tiesību akts krimināllietās, par ko Parlaments lemj ar vienādām tiesībām ar ES Padomi, kas pulcē dalībvalstu ministrus.
