Līdz 2021.gada 31. decembrim visiem decentralizēto
notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu īpašniekiem, pilsētu un ciemu
teritorijās, savas iekārtas ir jāreģistrē vietējā pašvaldībā. Reģistrs
palīdzēs apzināt vides piesārņojuma riskus, kā arī pašvaldībām plānot
ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšanu to teritorijā. Pēc Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīcībā esošās
informācijas, atsevišķās pašvaldībās reģistrējušies ir tikai aptuveni 25%
decentralizēto sistēmu īpašnieku. Par iekārtu nereģistrēšanu, sākot ar 2022.
gada 1. janvāri, var piemērot administratīvo naudas sodu kā par pašvaldības
saistošo noteikumu pārkāpšanu, tā maksimālais apmērs ir līdz 500 eiro fiziskām
personām un līdz pat 1500 eiro juridiskām personām.
VARAM atgādina, ka pašvaldībām ir pienākums informēt
iedzīvotājus par decentralizēto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu
reģistrēšanu, norādot, kā, kur un kādā termiņā reģistrācijas pieteikums
jāiesniedz.
Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas iekārtu
apsaimniekošanu un reģistrēšanu tika pieņemti jau 2017. gada vidū, tādējādi
iedzīvotājiem bija iespēja reģistrēt savas iekārtas vairāku gadu garumā. VARAM
Valsts sekretāra vietnieka vides aizsardzības jautājumos p.i., Vides
aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda: “Reģistrs ir
nepieciešams, lai pašvaldībām būtu lielākas iespējas uzraudzīt, kur
paliek decentralizēto sistēmu notekūdeņi. Nereti ir gadījumi, kad netīrie
notekūdeņi tiek aizvesti uz grāvi, lauku vai iepludināti pilsētas komunālajā
kanalizācijā, tādējādi radot potenciālu vides piesārņojuma risku.”
“Atbildība par reģistra veidošanu ir uzticēta
pašvaldību ūdenssaimniecību uzņēmumiem. Kaut arī atsevišķās pašvaldībās
reģistrācija ir teju noslēgta, tomēr netrūkst pašvaldību, kur nav
aptverta pat viena ceturtā daļa no potenciāli zināmajām decentralizētajām
sistēmām”, uzsver Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu
asociācijas (LŪKA) izpilddirektors Sandis Dejus.
Kanalizācijas ūdeņi nonāk dzeramā ūdens akās
Pērn VARAM kopā ar 18 sadarbības partneriem uzsāka projektu
“Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens
sasniegšanai”. Projekts turpināsies septiņus gadus un tā mērķis ir uzlabot
virszemes ūdens kvalitāti. Projekta gaitā Engures ciemā* veiktajā apsekojumā
62% respondentu norādīja, ka notekūdeņu izvešanas biežums ir vienu reizi gadā
vai retāk, kas sakrīt ar Valsts kontroles 2020. gada revīzijā secināto. Jāņem
vērā, ka Engurē ir daudz tikai vasaras sezonā apdzīvotu māju. Ņemot gruntsūdens
paraugus četru privātmāju akās Engures ciema daļā, kurā nav izbūvēti
centralizētās kanalizācijas tīkli tika konstatētas piesārņojuma pazīmes, tai
skaitā piesārņojums, kura avots varētu būt notekūdeņi,” akcentē R. Vesere.
Piesārņotas peldvietas
Šmuci vairākās Latvijas peldvietās ik gadu konstatē
arī Veselības inspekcija. Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas
vadītājs Normunds Kadiķis skaidro: “Ja ūdenī ir nokļuvuši patogēnie
slimību izraisītāji, tad cilvēks var saindēties un saslimt ar dažādām kuņģa-zarnu
trakta slimībām. Tā rezultātā var rasties caureja, temperatūra, vēdersāpes, kā
arī var saslimt ar salmonelozi vai A hepatītu, kas izplatās ar pārtikas
produktiem un ūdeni”.
“Katru gadu kādā no peldvietām konstatējam paaugstinātu
mikrobioloģisko jeb fekālo piesārņojumu ūdenī. Daudzi domā, ka tas ir karstuma
dēļ, taču fekālie mikroorganismi dabā nedzīvo. Šogad lielākais piesārņojums
tika konstatēts Limbažu Lielezerā, tāpēc uz nedēļu peldvieta tika slēgta. Ņemot
analīzes no tuvējā notekgrāvja, tika konstatēts augsts piesārņojuma līmenis,
tāpēc ir pamats domāt, ka piesārņojums noplūda no privātās decentralizētās
sistēmas,” norāda N. Kadiķis.
Decentralizētā sistēma – liela klapata
Decentralizētā notekūdeņu apsaimniekošana ir process, kam
jāpievērš liela uzmanība. Lai cik moderna būtu iekārta, to nedrīkst atstāt bez
uzraudzības. “Septiķis rada vislielākos šmuces riskus, jo tajā nosēžas
cietā frakcija, pārējais ar relatīvu attīrīšanas efektu pēc tam nonāk arī
gruntsūdeņos. Decentralizētā sistēma ir diezgan liela klapata, tāpēc, kur
iespējams, jāapsver iespēja pieslēgties pie centralizētās notekūdeņu savākšanas
un attīrīšanas sistēmas. Tādā veidā varēsim mazināt potenciālos draudus
sev, kaimiņiem un apkārtējai videi,” iesaka S. Dejus.
Ja pamanāt vai sajūtat kanalizācijas piesārņojumu pilsētu un
ciemu teritorijās, ziņojiet vietējai pašvaldībai. Ja aizdomas par piesārņojumu
rodas ārpus pilsētu un ciemu teritorijām, ziņojiet Valsts vides dienestam
(VVD). Situācijās, kad nepieciešama nekavējoša rīcība, aicinām zvanīt uz VVD
vienotā zvanu centra tālruni 26338800 (24/7), citos gadījumos aicinām ziņot,
izmantojot mobilo aplikāciju Vides SOS vai rakstot uz e-pastu videssos@vvd.gov.lv.
*Ziņojums
par centralizēto un decentralizēto notekūdeņu sistēmu ietekmi Engures ciemā
