Līdz ar
meteoroloģiskā pavasara iestāšanos valsts rietumu un centrālajos rajonos sākas
pavasara pali.
Kurzemes un Zemgales upēs jau šonedēļ gaidāma palieņu
aplūšana. Vidzemes un Latgales upēs palu perioda norisi noteiks meteoroloģiskā
situācija upju baseinos martā: gaisa temperatūras režīms un nokrišņu daudzums.
Labvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos – pakāpeniskas un lēnas temperatūras
paaugstināšanās un maza nokrišņu daudzuma dēļ – palu process varētu ritēt lēnām
bez straujām ūdens līmeņu izmaiņām, kas izraisītu lielus plūdus.
Lai arī šobrīd situācija ir stabila, plūdu iestāšanās
varbūtība ir augsta. VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”
veic situācijas monitoringu, apkopo informāciju un kopā ar Vides aizsardzības
un reģionālas attīstības ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienestu, Latvenergo, Valsts policiju, pašvaldību policiju un citām
institūcijām ir gatavs situācijas monitoringam un rīcībai plūdu apstākļos.
Jāņem vērā, ka prognozēt ledus sastrēgumus un plūdus var
tikai dažas dienas uz priekšu, aicinām pašvaldības un iedzīvotājus sekot līdzi
situācijai un būt gataviem reaģēt pie dažādiem pavasara palu scenārijiem.
Hidroloģiskie
apstākļi Vidzemes un Latgales upēs
• Novembrī un decembrī nokrišņu ietekmē Salacas, Gaujas un
Ogres upju baseinos upju notece bija mazliet palielināta vai tuvu normas
vērtībām. Kopumā, analizējot rudens-ziemas noteci, jāatzīmē, ka Salacas, Ogres
un Gaujas baseinos tā ir bijusi tuvu normas vērtībām, bet pārējos Latvijas upju
baseinos mazāka par normu. Nokrišņu daudzums pirms ziemas (augusts-decembris)
Salacas baseinā bijis ~130% no normas. Daugavas, Aiviekstes, Gaujas un Ogres
baseinos tas bijis 78-83% no normas.
• Ledus veidošanās arī Latvijas austrumu daļas upēs šajā
sezonā notika atkārtoti. Decembra pirmās dekādes beigās pirmatnējās ledus
formas sāka veidoties lielākajā daļā upju, atsevišķās upes pat izveidojās ledus
sega ar lāsmeņiem vai nepilna ledus sega. Decembra otrās dekādes beigās un
trešajā dekādē daudzviet upes bija atkal brīvas no ledus vai gar krastiem bija
palikušas palieku piesalas. Daugavā pie Vaikuļāniem saglabājās ledus sega.
Daugavā decembrī vairākos upes posmos bija izveidojušies ledus sablīvējumi.
Decembra izskaņā un janvāra sākumā atsākās ledus veidošanās. Sākotnējo ledus
formu veidošanās bija ilgstoša, jo valdīja sals, tomēr ne pietiekoši stiprs,
lai izveidotos noturīga ledus sega. Ūdens līmenis upēs krasi svārstījās, bet
bīstamas ūdens līmeņa vērtības ledus veidošanās laikā netika sasniegtas.
Janvāra beigās un februārī, ilgstoši pieturoties sala apstākļiem, ledus sega
nostiprinās, samazinās lāsmeņu laukumi, tomēr arī šajā periodā ledus veidošanās
un vižņu iešana bija ilgstoša, tas veicināja ledus sablīvējumu veidošanos.
Pamazām tie izskalojas, tomēr Daugavā pie Piedrujas un Jēkabpils zem ledus
vižņi, attiecīgi 1,0 un 2,4 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām zem ledus ir
1,3 m biezs vižņu slānis, bet Aiviekstē pie Aiviekstes HES ir 1 m biezs vižņu
slānis. Upēs turpina palielināties ledus biezums, tomēr tas joprojām ir mazāks
nekā ilggadīgi vidējie rādītāji – biezā sniega kārta, kas sedz ledu, apgrūtina
strauju tā biezuma pieaugumu. Daugavā ledus biezums 20. februārī ir 18-34 cm,
Daugavas baseina upēs 14-37 cm, Gaujā pie Carnikavas 10. februārī bija 26 cm
biezs ledus, bet Aiviekstē pie Lubānas 20. februārī – 20 cm.
Pavasara palu
attīstības tendences Vidzemes un Latgales upēs
Palu perioda norisi (maksimālos palu ūdens līmeņus un
caurplūdumus, kā arī ledus iešanas sākumu) noteiks meteoroloģiskā situācija
upju baseinos marta mēnesī – gaisa temperatūras režīms un nokrišņu daudzums
martā. Labvēlīgos apstākļos var nerasties īpaši bīstami sastrēgumi upēs.
Februāra izskaņas atkušņa ietekmē ūdens līmenis paaugstināsies arī Latvijas
austrumu daļas upēs. Straujākos upju posmos iespējama ledus sakustēšanās.
Pastāv liela varbūtība, ka februāra beigās arī Daugavas lejteces pietekās,
piemēram, Lielajā Juglā un Mazajā Juglā var uzlūst ledus un sākties ledus
iešana. Pašreizējās ilgtermiņa prognozes liecina, ka martā Latvijas teritorijā
atgriezīsies aukstuma periodi ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem. Šajā
gadījumā pavasara pali Latvijas austrumu daļas upju baseinos sāksies marta
otrajā pusē, savu maksimumu sasniedzot marta beigās, Daugavā pat aprīļa pirmajā
pusē.
Zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus
iešanas gaitai pavasarī. Ledus iešanas laikā upēs iespējami ledus sastrēgumi,
kas var izraisīt krasas ūdens līmeņu svārstības un zemāko vietu applūšanu.
Daugavā ledus iešanas laikā bīstami ledus sastrēgumi var veidoties
Jēkabpils-Pļaviņu posmā, lejpus Jersikas, Līksnas-Nīcgales posmā. Arī Ogres
lejtecē iespējama sastrēguma veidošanās. Gaujā zemāko palieņu applūšanu var
izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā.
Detalizēta pavasara palu prognoze Vidzemes un Latgales upju
baseinu upēm tiks gatavota marta pirmajā dekādē. LVĢMC hidrologi ikdienā
operatīvi seko hidroloģisko apstākļu izmaiņām un, nepieciešamības gadījumā,
tiks sagatavota precizēta informācija kā arī publicēti brīdinājumi, ja pastāvēs
plūdu draudi. Informācijai sekojiet LVĢMC mājaslapā jaunumu sadaļā, Plūdu riska
informācija sistēmā (PRIS), brīdinājumu sadaļā, kā arī sociālajos medijos “Twitter” un “Facebook“.
