Rundāles pagastā atklāj piemiņas plāksni Fridriham Vesmanim

Rundāles pagasta “Kraukļu” mājas ceļa galā Latvijas Republikas Saeimas pirmā priekšsēdētāja Fridriha Vesmaņa 150. jubilejas dienā atklāta viņam veltīta piemiņas plāksne.

Tā atgādinās par Vesmaņu dzimtas saknēm šajā pusē un ar QR koda starpniecību aizvedīs uz Bauskas centrālās bibliotēkas novadnieku enciklopēdijas stāstu par šī sabiedriski politiskā darbinieka dzīves gājumu un darba mūžu.

Rundāles apvienības pārvaldes kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece pasākumā pastāstīja, ka ar piemiņas zīmes atklāšanu ievērojamajam rundālietim iecerēts aizsākt Rundāles puses zudušo māju ceļu. “Kraukļi” būtu pirmā pieturvieta, kurai ar laiku varētu pievienoties arī citas nozīmīgu personību māju vietas.

Biedrības “Vesmaņi” valdes loceklis Ansis Bazons pasākuma viesus iepazīstināja vēl ar trīs vēsturiskām liecībām no “Kraukļu” mājām. Viena no tām bija petrolejas lampa, kura “Kraukļos” atrasta 2022. gada ziemā. Saglabājies arī zvaniņš, ar kuru F. Vesmaņa tēvs Kārlis un viņa sieva Līze aicinājuši mājiniekus pusdienās vai arī pulcējuši citos nozīmīgos brīžos. Trešā liecība ir baznīcas dziesmu grāmata, kuru Vesmaņu dzimta izmantojusi īpašos brīžos.

2012. gadā F. Vesmaņa sarakstītā dzimtas hronika apkopota grāmatā “Klausieties pagātnes soļos”. Klajā tā nākusi 2013. gadā. F. Vesmaņa 140. jubilejā piemiņas zīmi politiķim un viņa sievai Bertai atklāja Sudmalu kapos, kur atdusas viņa tēvs un māte. 2022. gada 18. novembrī Jelgavas muzejā pirmizrādi piedzīvoja Raita Ābeles režisētā filma “Vesmaņa atgriešanās”. Tagad piemiņas plāksne atgādinās arī par vietu, kur uzaudzis F. Vesmanis.

“Mēs esam izdarījuši visu, ko sākotnēji bijām iecerējuši. Tas nenozīmē, ka mēs apstāsimies. Mūsu rīcībā ir Ārlietu ministrijas sagatavotā izstāde, kura ir rādīta jau daudzās Latvijas vietās, filma, grāmata. Tālākais atkarīgs no sabiedrības. Mēs gribējām Fridrihu Vesmani iecelt saulītē. Sākums bija diezgan ilgs, lēns, reizēm noraidošs. Bet, kad sākām sadarboties ar Jelgavas muzeju, process aizgāja ļoti labi,” biedrības “Vesmaņi” padarīto un nākotnes plānus atklāj Ieva Marga Markausa.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Dējējvistām būs vēl divas jaunas mājas

SIA “Alūksnes putnu ferma” (APF) 8. maijā atklās divas jaunas dējējvistu novietnes, kas ievērojami paplašinās uzņēmuma ražošanas plānus.

Nākamais solis būs dējējvistu izmitināšana, un tad jau ražošanas process varēs sākties. Vienlaikus uzņēmums ieguvis jaunu oficiālu statusu – vairs nav klasificēts kā primārs lauksaimniecības uzņēmums, bet atzīts par olu produktu ražotāju.

“Pagājušajā gadā APF veica apjomīgu darbu, lai īstenotu ražošanas paplašināšanas plānus, proti, 2024. gada laikā tika uzsākta 4. un. 5. dējējvistu novietņu būvniecība, kas pašlaik tuvojas noslēgumam,” stāsta “APF Holdings” valdes loceklis un izpilddirektors Hermanis Dovgijs.

Plānots, ka jaunās novietnes palielinās olu ražošanas jaudu par 73 miljoniem olu gadā, kopējam apjomam sasniedzot 180 miljonus olu gadā. “Tātad, jaunās dējējvistu novietnes mums ļaus par aptuveni 60 % palielināt olu ražošanas jaudu, kas ir ievērojams panākums,” skaidro izpilddirektors.

Tāpat pagājušajā gadā APF nodeva ekspluatācijā jauno olu produktu ražošanas un noliktavu kompleksu Alūksnē. Šajā projektā ir ieguldīti vairāk nekā 2,9 miljoni eiro, un šogad janvārī jau tika uzsākta dažādu olu produktu ražošana biznesa klientiem – restorāniem, viesnīcām, pārtikas ražotājiem un citiem tā sauktā HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare – red.) segmenta uzņēmumiem. Attīstības plāns tika īstenots sadarbībā ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu 2,9 miljonu eiro apmērā.

“Tas sniedz iespēju paplašināt klātbūtni gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos, vienlaikus piedāvājot produktus ar augstāku pievienoto vērtību. “Alūksnes putnu ferma” attīstās par daudznozaru uzņēmumu, paplašinot arī olu proteīna produktu klāstu,” saka H. Dovgijs. Lūgts iepazīstināt ar jaunajiem produktiem, H. Dovgijs stāsta, ka APF gandrīz katru mēnesi ievieš jaunas produktu inovācijas. “Pagājušajā gadā uzsākām darbu sporta un veselības uztura produktu ražošanā, kopumā šajā virzienā investējot aptuveni 300 tūkstošus eiro. Šis ir potenciāli ārkārtīgi vērtīgs un augošs tirgus segments, kurā tagad zem “Fiteg2” zīmola APF piedāvā zinātniski pamatotus, augstvērtīgus olu proteīna produktus – olu baltuma proteīna pulveri, olu baltuma proteīna batoniņus un olu membrānas kolagēnu kapsulu veidā,” stāsta uzņēmuma pārstāvis. Šo produktu tirdzniecībai ieviesta arī jauna e-komercijas platforma.

“Pagājušais gads kopumā bija veiksmīgs un stratēģiski svarīgs, jo vienlaicīgi īstenojām apjomīgu attīstības plānu, kas “APF Grupu” no tradicionāla olu ražotāja padara par sazarotu pārtikas uzņēmumu, kā arī spērām izšķiroši svarīgus soļus, lai palielinātu ražošanas, pārstrādes un noliktavu jaudas,” vērtē “APF Holdings” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Dravu atkal apciemo ķepainis

Izrādās, ka Lieldienu zaķa vietā ciemos var ierasties arī brūns ķepainis, kuram garšo medus. Par to pārliecinājās Beļavas pagasta bitenieks Rolands Krevics, jo tieši pirms Lieldienām viņa “Lukstiņu” dravu kārtējo reizi apciemojis ķepainis.

Šie bišu stropi ir Balvu novadā, bet tas ir salīdzinoši netālu – dažus kilometrus no Gulbenes novada robežas. R. Krevics stāsta, ka šis ir pirmais šogad reģistrētais lāča postījums bišu dravā Latgales reģionā.

“Bet katra jauna pieredze mums kaut ko iemāca. Biškopim ir jāmostas no ziemas miega agrāk nekā lācim. Dokumentēt postījumus bija ieradušies pārstāvji no Valsts meža dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un zinātniskā institūta “Silava”, kas pēta lāču izplatību Latvijā. lzdevās atrast arī lāča spalvas kušķīti, kas bija pielipis pie vaska šūnas, vietā, kur lācis bija mielojies ar medu. Šoreiz posts ir vislielākais nekā visās iepriekšējās reizēs. Ir izpostīti četri bišu stropi. Lācis mēģinājis izrakties pa apakšu elektriskā gana lentei un nolauzis stūra mietiņu, kas pavēra ceļu pie stropiem. Izsaucu attiecīgos dienestus, jo situācija ir tāda – ja ir lāča, kas ir nemedījama suga, postījumi, tad to aizsargā Dabas aizsardzības pārvalde, un, ja šī suga nodara postījumus lauksaimniecībai, tad viņiem par to ir jāziņo, jo viņi brauc un konstatē postījumu apjomu, lai pēc tam varētu piešķirt kompensācijas. Apskatās situāciju dabā, kas īsti ir noticis. Šoreiz gājušas bojā arī bišu saimes. Lācis izrakās caur elektriskā gana žogu un rakšanas procesā nolauza vienu mietu, līdz ar to drātis bija pie zemes un viņš pats varēja tikt pie stropiem,” stāsta Rolands.

Šis nav vienīgais gadījums, kad lācim kārojies medu. Šajās pašās dienās, kad ķepainis mielojās “Lukstiņu” dravā, turpat netālu pie cita biškopja arī ciemos bija atnācis lācis. Arī tur stropus sargāja elektriskais gans.

Rolands uzskata, ka elektriskais gans ir viena no efektīvākajām metodēm, lai aizsargātu bišu dravas no lāču uzbrukumiem, jo lāči ļoti ātri saprot, ka sāp, un parasti pēc pirmās reizes vairs nemēģina tuvoties.

Laikraksts “Dzirkstele”

Ārzemju studentu skaits audzis 30 reizes

Apkopojot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Studiju centra un Starptautiskās sadarbības centra datus, atklājas, ka universitātē Jelgavā studē 361 pilna laika ārzemju students jeb nepilni 10 % no kopējā studējošo skaita, kas, precizējot datus 1. aprīlī, bija 3709.

Visvairāk – 139 – ārzemnieku mācās augstskolas mazākajā – Veterinārmedicīnas fakultātē. Tur ārzemju studentu īpatsvars ir 29 %. Otrajā vietā ir Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte ar 120 ārvalstniekiem, un tie ir 17 % no visiem šīs fakultātes studentiem.

LBTU ārzemju studentu vairākums ir Indijas pilsoņi (45 %), otrajā vietā – ES (35 %, viskuplāk pārstāvēta Vācija un Somija). Pa kādam studentam ir no Japānas, Mongolijas, Vjetnamas, Izraēlas, ASV, Uzbekistānas u. c. Vistālāk dzimtās mājas varētu būt studentam no Hondurasas Centrālamerikā.

Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko uzskata, ka ārzemju studentu pieplūdums fakultātes dzīvi ietekmē pozitīvi. Viņaprāt, līdz ar ārzemnieku uzņemšanu rodas pozitīvs “skats no malas”. Pozitīvi tas ietekmē arī mācību spēku darba kvalitāti. “Agrāk vērojām, ka ārzemju studenti ir par latviešiem drošāki, brīvāki, labprāt iesaistās diskusijās, spēj argumentēti izteikt savu viedokli. Tagad brīvāki ir kļuvuši arī Latvijas studenti,” atzīmē dekāns K. Kovaļenko.

LBTU Starptautiskās sadarbības centra vadītājas vietniece Ligita Vaita norāda, ka zīmīga ir pilna laika ārzemju studentu skaita dinamika. Proti, pirmie ārzemnieki LBTU (tolaik LLU) parādījās rektores Irinas Pilveres laikā 2015. gadā. Tolaik viņu bija tikai 12 – septiņi Veterinārmedicīnas fakultātē. Līdz mūsdienām ārvalstu studentu skaits ir audzis 30 reizes.

“Kad 2018. gadā sāku strādāt Starptautiskās sadarbības centrā, mans pirmais pārsteigums darbavietā bija tāds, ka studentei no Vācijas nācās palīdzēt atrast stalli diviem viņas zirgiem.” L. Vaita piebilst, ka pašlaik augstskolā mācās vairākas studentes ar zirgiem. Ir arī tādas, kas bieži, dažkārt pat reizi nedēļā, veic simtiem kilometru garu ceļu uz mājām Somijā vai Vācijā zirgu dēļ.

L. Vaita novērojusi, ka, salīdzinot ar eiropiešiem, Indijas studenti parasti ir ierobežotāki savās finanšu iespējās. “Taču viņi ir strādīgi. Latvijas likums atļauj ārzemniekiem bakalaura studijās strādāt divdesmit stundas nedēļā. To daudzi arī labprāt izmanto,” teic L. Vaita. Visi ārzemnieki par savām studijām LBTU maksā. Mācību maksa ir 2500–9000 eiro gadā. Dārgākā studiju programma ir veterinārmedicīnā. Desmit gados LBTU ir absolvējuši 107 ārzemju studenti.

Sabiedrības integrācijas fonda Zemgales konsultante Sņežana Zenovjeva stāsta, ka aģentūrai ir laba sadarbība ar LBTU. Fonda konsultāciju punktā Skolotāju ielā 8 vēršas trešo valstu pilsoņi, kas studē Jelgavā. Tur iespējams par brīvu saņemt juridisko, psihologa un cita veida palīdzību. “Dažkārt studenti meklē iespējas īrēt dzīvesvietu ārpus studentu kopmītnēm,” stāsta S. Zenovjeva. Fonds darba laikā pa tālruni 25915300 sniedz konsultācijas latviešu, krievu un angļu valodā.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.