Katrs mēnesis kā ceļvedis, kurā īpaši atzīmēti ar tēlnieku saistītie notikumi un pasākumi.

Muzeja gads sākas aprīlī

Tā nav kļūda, bet gan fakts, ka kalendārs var sākties ar aprīli. Tieši tādu izdevusi biedrība “Tēlnieka Voldemāra Jākobsona kultūrvēsturiskais mantojums”, jo izcilā novadnieka memoriālajā mājā ”Galdiņi” Bebru pagastā muzeja gads sākas aprīlī, kad atkal tiek plaši vaļā vērtas varenās šķūņa durvis un sākas gatavošanās vasaras sezonai. Kalendārs noslēdzas ar 2026. gada martu un vienlaikus ir arī dāvana memoriālās mājas 49. dzimšanas dienā.

Aprīlis Bebru pagasta “Galdiņu” dzīvē ir īpašs mēnesis, jo 1976. gada 13. aprīlī te tika atvērta memoriālā māja — muzejs izcilā novadnieka piemiņai un viņa atstātajam mantojumam. Nākamgad unikālā kultūrvieta svinēs 50. gadskārtu. Pirmais muzeja kalendārs iznāca pagājušajā gadā, pateicoties Voldemāra Jākobsona skolnieka Andra Kristona finansējumam. Šīgada kalendārs, tāpat kā pirmais, iespiests tipogrāfijā “Erante” Jēkabpilī. To var nodēvēt arī par ceļvedi ikvienam, kurš vēlas iepazīt Voldemāra Jākobsona personību, viņa dzīves nozīmīgākos notikumus un iegūt informāciju par šīgada plānotajiem pasākumiem “Galdiņos”. Un to šogad, tāpat kā pērn, būs vesels birums. Viens no tiem būs no 16. līdz 18. jūlijam te notiekošais tēlniecības plenērs ‘‘Kal slēpes vasarā” un Ģirta Burvja izstāde.

Kalendārā publicētās fotogrāfijas atklāj Voldemāra Jākobsona dzīves aicinājumu – būt akmens modinātājam, skolotājam, dedzīgam slēpotājam un boksa čempionam, aizrautīgam tūristam. Vairākos kalendāra mēnešos izmantoti fragmenti no Lindas Šmites romāna “Āmurbrālis, akmens cietais”.

Šovasar 21. jūnijā Bebru pamatskolā, kurā savus skolotāja darba gadus aizvadījis Voldemārs Jākobsons, notiks salidojums. Kalendārs būs arī sirsnīgs sveiciens vecākās paaudzes Bebru pamatskolas absolventiem, jo šoreiz izdevumā ir publicēti memoriālās mājas vadītājas Sarmītes Rodes savāktie un apkopotie bijušo skolēnu, kolēģu, laikabiedru atmiņu stāsti par Voldemāru Jākobsonu, bet fotogrāfijas no memoriālās mājas krājuma un absolventa Jāņa Midega personīgā arhīva vēsta par 20. gadsimta 50.-60. gadiem, kad Bebru pagasta jaunajai paaudzei zīmēšanu un fizkultūru mācīja Vecbebru tēlnieks.

Laikraksts “Staburags”

Durvis ver atjaunotais Zaļenieku kultūras nams

Pēc vērienīgas pārbūves, kas sākās 2023. gada nogalē un pašvaldībai izmaksāja vairāk nekā divus miljonus eiro, atklāts Zaļenieku kultūras nams.

Kultūras nama atklāšanas svētkos tika sveikta jaunā Aspazijas literārās prēmijas laureāte. Šoreiz to saņem vietējā novadpētniece Arita Liepiņa, kas ilgāku laiku ir vadījusi Zaļenieku pagasta bibliotēku.

Ēkas atjaunotajās telpās nu atkal būs dzirdama mūzika, smiekli un dimdēs dejas soļi, jo mēģinājumus tajā atsāks abi pagasta deju kolektīvi, koris un amatierteātris. Plašas telpas radusi tautas lietišķās mākslas studija.

“Šeit atrodas pagasta sirds – darbojas kultūras nams un bibliotēka, gadiem ilgi vietējie šeit sanāk kopienai nozīmīgos notikumos, kopīgi svin svētkus un vada brīvos brīžus. Celtniecības darbu duna nu ir noslēgusies, un ēkā atkal ieplūdīs ierastā dzīvība, atsāksies mēģinājumi, notiks koncerti un teātra izrādes. Prieks, ka mēs esam devuši savu artavu, lai šo ēku saglabātu nākamajām paaudzēm,” par paveikto gandarīta ir Jelgavas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Anita Liekna.

Projekta gaitā ēkas vecajai daļai atjaunota fasāde un vēsturiskie koka logi, kā arī veikta inženiertīklu pārbūve un pārbūvēts jumts. Ēkas pirmajā stāvā izveidota ģērbtuve, dušas telpas un tualete. Telpās veikts kosmētiskais remonts un grīdas seguma nomaiņa, kā arī pirmā stāva grīdas siltināšana. Savukārt ēkas jaunajā daļā – otrajā stāvā izremontētas telpas, ierīkojot tur kabinetus. Kamerzālei izveidota neliela skatuves daļa, plakanā jumta vietā izbūvēts divslīpu jumts. Uzlabots un papildināts arī tehniskais nodrošinājums, piemēram, lielajai zālei iegādāta jauna skaņas un gaismas tehnika, kā arī LED ekrāns, kas ļaus paspilgtināt pasākumu noformējumu. Savukārt teritorijas labiekārtošanas projektā demontēti asfaltbetona celiņi un izbūvēti betona bruģakmens celiņi, kā arī veikta zāliena atjaunošana.

Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būvniecību, autoruzraudzību un būvuzraudzību, ir 2,7 miljoni eiro (ar PVN). Lielākā summas daļa segta ar trīsdesmit gadu termiņa aizņēmumu Valsts kasē, bet atlikusī daļa – no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Siltās ziemas dēļ izdevies ietaupīt 380 tūkstošus eiro

Bauskas novadā siltās ziemas dēļ izdevies ietaupīt 380 tūkstošus eiro ceļu, ielu un ietvju uzturēšanā, “Bauskas Dzīvi” informēja Bauskas novada pašvaldībā.

Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka atklāja, ka vislielākais ietaupījums ir Bauskas apvienības pārvaldē – 280 tūkstoši eiro. Paredzēts, ka 113 tūkstošus eiro novirzīs jaunajai ziemas sezonai – vēl šī gada oktobrī, novembrī un decembrī. Atlikušie līdzekļi tiks atvēlēti šķembu ieklāšanai, apauguma noņemšanai, ceļa seguma virskārtas atjaunošanai.

Vecumnieku apvienības pārvaldē ieekonomētie līdzekļi sasnieguši 52 tūkstošus eiro. Tos plānots novirzīt brauktuvju seguma remontam un atjaunošanai.

Iecavas apvienības pārvalde ziemas sezonu noslēgusi ar 30 000 eiro ietaupījumu, kuru izlietos ceļa seguma atjaunošanai, šķemboto virsmu greiderēšanai, kā arī apauguma noņemšanai, uzlabojot satiksmes drošību. Rundāles apvienības pārvaldei ietaupījums ir turpat 18 tūkstoši eiro, kurus novirzīs ceļa seguma remontam un atjaunošanai.

Pašvaldība neplāno pārskatīt budžetu ziemas uzturēšanas darbiem nākamajam gadam. Kā norāda izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka, ziemas apstākļus prognozēt nav iespējams – ir gadi, kad intensīvas snigšanas dēļ pietrūkst naudas greiderēšanai, ceļu uzturēšanai.

Uz jautājumu par uzņēmējiem, kas siltās ziemas dēļ varētu būt cietuši ienākumu zudumu, pašvaldības vadība norāda – iepirkumi vairs netiek veikti tikai uz vienu gadu.

“Tas bija raksturīgi iepriekš, kad pakalpojumu iepirka uz vienu gadu un uzņēmējs bija lielās nepatikšanās, ja tajā sezonā viņam darāmā nav. Nesanāca jau tā, ka pilnīgi nekas nebija jādara. Ir uzņēmēji, kuru rīcībā ir tehnika. Citādi bija ar zemniekiem, kam bija jāpērk lāpstas, jāgatavo traktori un tamlīdzīgi. Ja izrādās, ka nav jāšķūrē, tad līdzekļi izlietoti par velti. Turpināsim praksi ar vairāku gadu līgumiem ziemas sezonai, un ir arī citi darbi ziemā – ne tikai šķūrēšana, bet arī pretslīdes apstrāde, kas bija vajadzīga arī šajā ziemā,” skaidro Bauskas novada pašvaldības vadība.

Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka vēl informē, ka ir novadā ienācis jauns, lielāks “spēlētājs” – “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kurš iepriekš nepiedalījās iepirkumā, bet tagad startē. Arī zemnieki ar gada līgumiem tagad ir vairāk kā apakšuzņēmēji lielākam uzņēmumam. Plāns esot rīkot iepirkumus līdz trīs gadiem.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Divu skolu vietā būs viena

Ar 2025. gada 1. septembri Alūksnē būs tikai viena skola – Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija ar 1.–12. klasi un pirmsskolu. Tā domes sēdē lēma Alūksnes novada pašvaldības domes deputāti.

Praktiski tas nozīmē Alūksnes vidusskolas un E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas apvienošanu zem viena nosaukuma. Deputāti skaidro – jau sen bijis tāds plāns pilsētā atstāt tikai vienu vidējā posma izglītības iestādi.

Domes sēdē tika uzsvērts – lai gan vairāku gadu garumā runāts par nepieciešamību Alūksnes pilsētā atstāt tikai vienu vidējās izglītības posma skolu, vienprātības trūkuma dēļ līdz šim kavējušies pieņemt šādu lēmumu. Šajā domes sēdē izdevies vienoties un “pieņemt konceptuāli politisku lēmumu”.

Skaidrojot šo reformu, pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers kā pirmo iemeslu tai minēja ievērojamo bērnu skaita kritumu vidējās izglītības posmā Alūksnes pilsētas skolās. Reformu var pamatot arī ar ekonomiskajiem un izglītības rādītājiem, viņš teica. “Uzskatu, ka pašreizējā dome ir atbildīga par to, kā tiks organizēts darbs skolās ar nākamo mācību gadu, tādēļ lēmums jāpieņem jau šodien, lai Izglītības pārvalde un izpilddirektors var veikt nepieciešamās darbības lēmuma izpildē un paveikt to līdz jaunajam mācību gadam,” teica Dz. Adlers.

Dz. Adlers klātesošajiem paskaidroja, ka šis nav piecās minūtēs izvirzīts lēmums, par to diskutēts jau no sasaukuma sākuma, aktīvāk – pēdējos divus gadus. “Man ir liela pārliecība, ka mūsu mazajā pilsētā, sestajā mazākajā novadā valstī nevajag saglabāt divas mācību iestādes. Lēmums izveidot vienu iestādi ir gana saimniecisks un vērsts uz izglītības kvalitāti. Atgādinu, ka tas ir konceptuāls politisks lēmums, bet tālāk būs daudz darba un papildinošu lēmumu, kamēr šo modeli ieviesīsim. Jāsagaida atbilde no Izglītības un zinātnes ministrijas un jāsaprot, vai paspēsim to paveikt līdz 1. septembrim. Turklāt pastāv iespēja, ka jaunais deputātu sastāvs pēc vēlēšanām var šo lēmumu atcelt. Tomēr ceru, ka tas nenotiks,” teica domes priekšsēdētājs.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta