Savu pieredzi apkopo grāmatā “Tomāts manā dārzā”

Vircavas pagasta saimniecības “Dzērves” vārds daudziem ir pazīstams. Lielākoties cilvēki turp dodas vasaras otrajā pusē, kad siltumnīcās sārtojas tomāti, bet tagad saimniece Evita Gūtmane savu un vēl trīs tomātu audzētāju pieredzi apkopojusi grāmatā “Tomāts manā dārzā”.

Tomātu ēra Evitas saimniecībā aizsākusies pirms vairākiem gadu desmitiem, kad abi ar vīru nolēmuši no Jelgavas pārcelties uz laukiem. Sākotnēji gan esot audzētas zemenes, bet drīz vien tās nomainījuši dažādu krāsu un garšu tomāti.

Šogad saimniecībā “Dzērves” pirmie 350 tomātu stādi jau iestādīti siltumnīcā, bet vēl aptuveni 2000 stādiņu savu kārtu gaida kastītēs.

“Dzērvju” saimniece, grāmatas autore Evita Gūtmane stāsta, ka šogad viņai ir ap septiņdesmit šķirnēm. Par šķirņu izvēli runājot, saimniece atzīst, ka lielāko daļu nosaka viņas klienti. Nule kā izdotajā grāmatā “Tomāts manā dārzā” aprakstīta arī šķirņu izvēle. Kā skaidro autore, tās esot jāizvēlas atbilstoši garšas kārpiņām, siltumnīcas izmēriem, klimatiskajiem apstākļiem un arī izmantošanas mērķim. Viņas pieredze gan rāda, ka latvieši ir konservatīvi tomātu izvēlē. Tomēr katru gadu saimniece stāda arī jaunas šķirnes, jo, kā mēdz teikt, ja nepagaršosi, neuzzināsi.

Grāmatā E. Gūtmane padalījusies gan ar savām zināšanām, gan arī ar savām kādreiz pieļautajām kļūdām. Grāmatā apkopota pieredze tomātu sēšanā un piķēšanā un arī siltumnīcu izveidē, bez kurām tomātu audzēšana mūsu mainīgajos pavasaros praktiski nemaz neesot iespējama, jo tomāti ir siltummīļi. Grāmatā “Tomāts manā dārzā”, kas izdota izdevniecībā “Latvijas mediji”, E. Gūtmane aprakstījusi arī Lienes Mucenieces, Santas Meļķes un Dāvida pieredzi un padomus tomātu audzēšanā. Statistika liecina, ka gadā cilvēks apēd 12,6 kilogramus tomātu, bet uztura speciālisti iesaka uzturā patērēt vēl vairāk. Tāpēc grāmatā ir arī recepšu nodaļa, kas iedvesmo gan gatavot tomātu ēdienus sezonā, gan koši un krāsaini tos paslēpt burciņās.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Ievēl konsultatīvās padomes vadību

Bauskas novada jaunās Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes pirmās tikšanās laikā “Rundāles avotos” ievēlēja vadītājus, kā arī uzklausīja Siguldas viesu stāstu par viņu pieredzi šajā jomā.

Uzrunājot Uzņēmējdarbības padomes dalībniekus, pašvaldības pārstāvji pasākuma ievadā uzsvēra, ka sagaida konsultācijas par saistošajiem noteikumiem, kas var ierobežot uzņēmēju darbu, idejas par pēdējā laika aktualitāti – birokrātijas mazināšanu, kā arī viedokļus jautājumos par uzņēmējdarbības veicināšanu.

Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja Kristīne Dzidruma rosināja par padomes vadītāju izvēlēties Tomu Auškāpu, akciju sabiedrības “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktoru, valdes locekli. Viņš gan norādīja, ka labāk vadītājas postenī redzētu SIA “Bauskas slimnīca” valdes locekli Margaritu Epermani. Pēc īsām sarunām par vadītāju ievēlēja T. Auškāpu un M. Epermani – par viņa vietnieci.

Diskusijas raisīja jautājums par tikšanās biežumu. T. Auškāps norādīja, ka laiks ir resurss, kura vienmēr trūkst, bet četrreiz gadā var sanākt kopā. “Nav intereses strādāt tāpat vien. Ja strādā, tad kvalitatīvi,” pauda M. Epermane, rosinot sanākt biežāk. Beigās vienojās, ka daļa tikšanos var notikt tiešsaistē, bet nākamo klātienes tikšanos varētu aizvadīt maijā.

Bauskas novada uzņēmējdarbības vidi raksturoja Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone. Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka Bauskā ierodas ārzemju vēstnieki, kas vēlas tikties arī ar vietējiem uzņēmējiem, un Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome varētu būt organizators šādām sarunām.

Savukārt uzņēmēji norādīja, ka vairāk vēlētos zināt pamatojumu tam, kā pašvaldība naudu tērē. “Brīžiem ir dīvainas sajūtas, redzot, kā pašvaldība budžetu izlieto. Gribas teikt: “Nopietni!?” Tāpēc par budžetu vēlētos zināt laicīgāk, nevis pēc tā pieņemšanas,” pauda viesnīcas “Rija Bauska Hotel” un restorāna “Mūza” vadītāja Gunita Savicka-Kopilova. Katrs no uzņēmējiem izteica savas domas, kam vairāk vēlētos pievērst uzmanību. Lielai daļai uzņēmēju aktuālais jautājums ir dzīve pēc Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūves.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Labākā darba devēja titulu saglabā “Virši-A”

Svinīgā ceremonijā četrpadsmito reizi sveikti un apbalvoti aptaujas “TOP darba devējs” uzvarētāji – aizvadītā gada Latvijā labākās un iekārojamākās darbavietas.

AS “Virši-A” otro gadu pēc kārtas saglabā līdera pozīciju kā populārākais darba devējs Zemgalē, liecina “TOP darba devējs 2024” aptaujas rezultāti. Šogad aptaujā piedalījās rekordliels respondentu skaits – vairāk nekā 18 000 darba ņēmēju no visas Latvijas, no kuriem gandrīz 7400 respondentu noteica Zemgales reģiona populārākās un iekārotākās darbavietas.

Kopumā labākai un populārākai darbavietai Zemgalē darba ņēmēji nominēja un balsoja par vairāk nekā 80 piedāvātajiem uzņēmumiem. Par labāko desmitnieku balsis atdevuši vairāk nekā 70 % šīs kategorijas respondentu. Titulu “TOP darba devējs 2024 Zemgalē’’ otro gadu pēc kārtas izdevās saglabāt AS “Virši-A”, par kuriem balsoja turpat katrs piektais šīs kategorijas respondents. Otro vietu izdevās noturēt AS “Dobeles dzirnavnieks”, bet trešajā vietā, pavirzoties par vietu augšup, ierindojas AS “Balticovo”. Par vietu zemāk, ceturtajā vietā, SIA “Bauskas alus”, bet uz piekto vietu noslīdējis uzņēmums SIA “Amber Wood”.

“Šī gada “TOP darba devējs” aptauju raksturo ne vien rekordliels dalībnieku skaits, bet arī izteikta dinamika rezultātos. Līderpozīcijas mainījušās trīs kategorijās, un gandrīz visās redzamas būtiskas izmaiņas, kas spilgti atspoguļo darba ņēmēju augošās gaidas un darba devēju centienus tām pielāgoties.

Vienlaikus konkurence kļuvusi ievērojami sīvāka – šogad pieminēts lielākais darba devēju skaits pēdējo gadu laikā. Uzņēmumi, kuri turpina apzināti ieguldīt savos cilvēkos un organizācijas kultūrā, pelnīti saņem atzinību šajā topā – tas ir skaidrs apliecinājums viņu ilgtermiņa attīstības pieejai,” stāsta “Alma Career Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš.

Laikraksts “Staburags”

Notiks jauno dramaturgu lugu lasījumi

Stāmerienas pilī 27. aprīlī pulksten 16 notiks jauno dramaturgu lugu lasījumi “Viņš. Viņa. Satikšanās. Stāsti no Stāmerienas”.

Jauno dramaturgu Didža Ruicēna, Mariannas Stasivas un Elzas Vildaus lugas radītas, iedvesmojoties no Stāmerienas un Kalnienas iedzīvotāju stāstiem, kas apkopoti dzīvesstāstu intervijās 2024. gada vasarā. Tagad skatītājiem būs iespēja pieredzēt lugas lasījumu formātā Latvijas Kultūras akadēmijas jauno aktieru un režisoru izpildījumā. Par to informē Stāmerienas pils projektu vadītāja Anita Birzniece.

Viņa atgādina, ka sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju jau no 2023. gada vasaras aizsākti “dzīvo stāstu” projekti, kuros vietējie iedzīvotāji pētniekiem dalās ar saviem dzīves stāstiem, kas vēlāk pārtop mākslinieciskās jaunrades darbos.

2024. gada vasarā socioloģes Ance Kristāla un Lote Katrīna Cērpa intervēja 20 vietējos iedzīvotājus. Intervijās piedalījās arī trīs jaunās paaudzes dramaturgi, kuri, iedvesmojoties no dzirdētā, radīja dramaturģiskus jaundarbus, pievēršoties dažādām tēmām. Didža Ruicēna lugas “Ne(notikušais)” uzmanības centrā ir vīrieša pasaules redzējums, Marianna Stasiva lugā “Spindzeles” runā par sievietes vietu laukos, savukārt Elzas Vildaus izvēlētā tēma lugā “Futura mobila jeb Projekts 4406” ir par utopisku projektu “4406”, kurš tiek īstenots kādā ciemā Latvijas teritorijā.

“Lasījumu formāts dod iespēju skatītājiem detalizēti iepazīties ar lugas tēliem un situācijām vēl pirms skatuves iestudējuma ar kostīmiem un scenogrāfiju. Šāda pieredze ir nozīmīga pašiem dramaturgiem, jo viņu radītais teksts pirmo reizi sāk “dzīvot” uz skatuves aktieru balsīs un interpretācijā. Tāpat arī aktieriem šī ir iespēja eksperimentēt un improvizēt, esot tēla meklējumos. Šādi lasījumi ļauj ieskatīties izrādes tapšanas “virtuvē” – brīdī, kad mēģinājumu procesā tuvojas noslēgumam tā saucamais “galda periods” un materiāla analīze, tiek veidotas pirmās mizanscēnas, tādējādi ļaujot iztēloties, kā varētu izskatīties topošais iestudējums,” skaidro A. Birzniece.

Trīs lugu lasījumus Stāmerienas pilī veidos Latvijas kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera un režijas mākslas 4. kursa studenti: Agate Marija Bukša, Polina Čerņenoka, Santa Breikša, Olafs Putrālis, Aleksandrs Bricis, Velta Birze un Rodrigo Struka. Gaismu mākslinieks – Mikus Svikulis.

Pasākums top ar Latvijas Kultūras akadēmijas, Gulbenes novada pašvaldības un Stāmerienas pils atbalstu. Ieeja pasākumā – bez maksas.

Laikraksts “Dzirkstele”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.