Latvijas Izglītības
un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un
zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, vēsta nacionālā
informācijas aģentūra LETA.
Šuplinska bijusi gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA
prasībām, divas prasības tiktu atbalstītas daļēji, kamēr pārējās – pilnībā
ignorētas, atklāja LIZDA priekšsēdētāja Inga
Vanaga.
Tāpat viņa norādīja, ka sociālais dialogs ar ministri pēc
LIZDA padomes sēdes ir pasliktinājies.
Vanaga uzsvēra, ka izglītības nozares arodbiedrība nevar
piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā,
kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību. LIZDA priekšsēdētāja
uzskata, ka ministres retorika ir ciniska.
Arodbiedrība pauda neapmierinātību par to, ka ārkārtējās
situācijas laikā tiek izvirzītas neadekvātas prasības. Vanaga norādīja, ka
patlaban pedagogs jau dara vairāk nekā no viņa tiek prasīts. Jaunajam saturam
nav pietiekams daudzums kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst informācijas
tehnoloģiju gan skolēniem, gan skolotājiem un attālinātais darbs notiek
paaugstināta stresa apstākļos, kas ietekmēs izglītības kvalitātes rādītājus.
“Šādos apstākļos izglītības un zinātnes ministre līdz
gada nogalei plāno valdībā apstiprināt paaugstinātas prasības darba kvalitātei,
kuras neizpildot, darba alga samazināsies par 20%. LIZDA uzskata, ka tas nav
pieļaujami un ciniski. Tā vietā ministrei bija jāmeklē vēl jauni atbalsta
pasākumi pedagogiem,” sacīja Vanaga.
Otra prasība, ko Šuplinska ignorējot ir pirmsskolas
izglītības pedagogi, kuriem netiek nodrošināti atbalsta mehānismi, tā vietā ir
panākta politiska vienošanās par to, ka prioritāte ir privāto izglītības
iestāžu atbalsts, digitalizācija, tehnoloģiju iegāde, kur gan daļa izdevumu ir
pamatoti, pauda Vanaga. Vienlaikus viņa akcentēja, ka pirmsskolas izglītības
pedagogi iznes lielu daļu darba uz saviem pleciem bez jebkāda atbalsta.
“Šāda attieksme ir tuvredzīga,” sacīja Vanaga.
Trešā aktuālākā problēma, kas joprojām paliek nerisināta ir
augstākās izglītības un zinātnes bāzes finansējuma nepietiekamība, ko kā
problēmu atzīst arī nozares ministrija. Vanaga norādīja, ka nav pieļaujams, ka
jaunizveidoto augstskolu padomju rokās varētu būt gan lēmējvara, gan
izpildvara, gan šķīrējtiesa, kas mazina LIZDA biedru iesaisti demokrātisku
lēmumu pieņemšanā augstskolās, norādīja Vanaga.
LIZDA priekšsēdētāja norādīja, ka arodbiedrība sagatavos
dokumentu par izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisijas
pieprasījumu un iesniegs to gan ministrei, gan parlamentam, kuram par šo
pieprasījumu būs jāorganizē diskusijas un par to jālemj. Vanaga atzina, ka viņa
nedomā, ka ministre pati varētu paziņot par atkāpšanos no amata.
Jautāta, vai konfliktu ar LIZDA ir iespējams atrisināt arī
citā veidā, Šuplinska norādīja, ka šis jautājums ir jāadresē arodbiedrībai ne
viņai. Ministre pauda, ka ir atbildēts uz LIZDA jautājumiem.
Šuplinska uzskata, ka sociālais dialogs ar LIZDA ir ļoti
intensīvs. “Es nevaru nosaukt nevienu darba grupu, kurā arodbiedrība
nebūtu pārstāvēta,” sacīja ministre.
Ministre teica, ka nav gatava atteikties no iecerētās skolu
reformas prasības, kuras rezultātā tām izglītības iestādēm, kuru skolēnu
vērtējums centralizētajos eksāmenos būs zem 40%, valsts mērķdotāciju samazinās
par 20%.
Šuplinska arī pārmeta arodbiedrībai sadarbības trūkumu,
pieņemot lēmumus par mācību procesu Covid-19 apstākļos.
