Pagājušajā gadā ar
remigrācijas koordinatores Vidzemes plānošanas reģionā atbalstu Vidzemi par
savu turpmāko dzīvesvietu izvēlējās 160 cilvēki. Līdzīgi kā citus gadus, arī
pagājušajā gadā par mājvietu turpmākajai dzīvei remigranti visbiežāk izvēlējās
Valmieru, Cēsu un Gulbenes novadus.
2020. gadā Vidzemes koordinatore sagatavoja 442
personalizētus piedāvājumus tiem, kuri interesējas par atgriešanos Latvijā,
Vidzemē. Potenciālo remigrantu lielākā interese par dzīvi Vidzemē bija no
janvāra līdz martam, kad tika sagatavoti 116 personalizēti piedāvājumi, un tad
no jūlija līdz septembrim, kad tika izveidoti 146 piedāvājumi. Daudzi apsvēra
iespēju atgriezties Latvijā tieši pēc pirmā korona vīrusa viļņa un to
ierobežojošajiem pasākumiem.
Populārākās remigrantu atgriešanās vietas arī 2020. gadā ir
tās pašas, kuras cilvēki izvēlējušies jau kopš 2018. gada, kad darbu uzsāka
reģionālie remigrācijas koordinatori. Tā ir Valmiera, kur kopējais atgriezušos
skaits no 2018. gada – 97 cilvēki, tai seko
Cēsu novads – 53 cilvēki, tad Gulbenes novads – 35 cilvēki. Tāpat aizbraucēji
atgriežoties izvēlas dzīvot Alūksnes, Amatas, Madonas, Priekuļu, Pārgaujas,
Smiltenes un Valkas novados.
Biežākās ārvalstu mītnes zemes, no kurienes atgriezās
remigranti vai izrādīja interesi par atgriešanos, ar lielu pārsvaru bija
Lielbritānija – 53%, tad sekoja Īrija, Norvēģija un Vācija. Remigranti savās
pagaidu mītnes zemēs bija pavadījuši vidēji 10 – 20 gadus. Aktīvāk, bet ne ar
pārāk lielu pārsvaru, par atgriešanos domāja sievietes – 58%. Potenciālie
remigranti interesējās par jautājumiem, kas skar gan pašu, gan ģimenes, gan
radinieku iespējas atgriezties Latvijā.
Vidzemes remigrācijas kordinatore visbiežāk sniedza
informatīvu atbalstu par nodarbinātību, pārkvalificēšanās iespējām, izglītības
nodrošinājumu bērniem, latviešu valodas apguvi, sociālajām garantijām
(bezdarbnieka pabalsta saņemšanu, veselības aprūpi, ģimenes pabalstiem),
mājokļa atrašanu un kreditēšanas iespējām, saimnieciskās darbības uzsākšanu, kā
arī dažādiem sadzīves jautājumiem (auto reģistrēšanu, sakariem, drošības
jautājumu, dzīves izmaksām Latvijā, uzturlīdzekļu piedziņa u.c.), nepilsoņu
integrāciju, iespējām saņemt psiholoģisko atbalstu un citiem jautājumiem.
2020. gadā sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību pasaulē
un Latvijā daudz jautājumu bija par ceļošanas un atgriešanās iespējām un
nosacījumiem pie mums ārkārtējās situācijas laikā, kad slēgtas robežas un
atcelti avioreisi, kā arī par pašiozolācijas ievērošanu, “Covidpass” un citiem
jautājumiem, kas saistīti ar dzīves paradumu maiņu pandēmijas ierobežošanas
dēļ.
Ija Groza, remigrācijas kordinatore Vidzemē, secina:
“Remigrācijas process, kaut arī šķiet nemanāms, notiek. Cilvēki ārkārtējos
apstākļos augsti vērtē dzimtās mājas izjūtu un savu tuvinieku atbalstu,
atrašanos drošībā un daudzveidīgās iespējas Latvijā. Viņi atzīst remigrācijas
koordinatora, kurš sniedz informatīvu, psiholoģisku un koordinējošu atbalstu,
lielo lomu.”
