Veicot dabas apsekojumus Latvijas pļavās, purvos, mežos,
upēs un ezeros, piejūras un iekšzemes kāpās, alās un iežu atsegumos, aptuveni
divi simti dabas ekspertu jau ceturto gadu fiksē Latvijas dabas veselības
stāvokli.
Šobrīd apkopotie triju sezonu dati liek aizdomāties par
divējādām lietām. Iežu atsegumu un virsāju biotopu ir konstatēts vairāk kā
domāts līdz šim. Tomēr apstiprinās arī
nelabvēlīgās tendences: lielu daļu upju ietekmē bebri, bioloģiski vērtīgo
zālāju platības turpina sarukt, mežu biotopi sastopami fragmentēti, piekrastes
biotopu kvalitāti ietekmē pieaugošā antropogēnā slodze, bet mežaino kāpu
platības samazinās apbūves dēļ.
Situāciju komentē Dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne:
“Dabas skaitīšana ir pirmreizējā dabas vērtību inventarizācija visas valsts
mērogā. Šobrīd ir noslēgusies ceturtā lauku darbu sezona un sākam izskatīt tās
datus, tādēļ šobrīd vēl nefokusējamies uz kopējiem cipariem, jo arī jaunākie
dati var ieviest izmaiņas. Turklāt jāatminas, ka biotops ir tikai viens
elements no kopīgās un funkcionējošās ekosistēmas”.
Piemēram, apsekojot vairāk nekā 130 tūkstošus ha zālāju,
šobrīd mazāk kā puse no tiem atbilst bioloģiski vērtīgo zālāja (BVZ) statusam.
BVZ platību sarukšana saistīta ar cilvēku paradumu maiņu, cilvēkiem pārceļoties
uz dzīvi pilsētā, lauksaimniecībā pieaugot aramzemju īpatsvaram utt. Diemžēl
zālāji ir teju vienīgā biotopu grupa, kas bez cilvēka līdzdalības nevar
pastāvēt, jo nepļauti un nenoganīti drīz vien aizaug ar krūmiem un kokiem.
Pretējs piemērs ir mežu biotopi, kas ļoti labi var iztikt
bez cilvēka iesaistes. Četru sezonu laikā apsekoti ap 800 tūkstoši ha mežu,
kuri atlasīti pēc dažādiem kritērijiem no pieejamās informācijas, piemēram, pēc
mežaudzes vecuma, koku sastāva un citām pazīmēm, kas varētu liecināt, ka
konkrētā platībā varētu būt cilvēka darbības maz ietekmēta mežaudze jeb
biotops. Provizoriskie dati liecina, ka meža biotopi konstatēti nepilnā
trešdaļā no apsekotajām mežaudzēm. Visvairāk meža biotopi atklāti jau esošajās
īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, bet ārpus tām – teju ceturtajā daļā no
apsekotās platības. Jāņem vērā, ka šie ir provizoriskie rezultāti, kam
pievienosies meža biotopu platības no Gaujas un Ķemeru Nacionālā parka un
Lubānas mitrāja, kur kopumā tiek skatīti 162 tūkstoši ha mežu.
Biotopa konstatēšana ir vērtīga informācija zemes īpašniekam
par tā īpašumā sastopamajām dabas vērtībām, kas nereti veidojušās pat vairākus
gadu desmitus vai simtus. Citiem vārdiem sakot, tā ir atzinība īpašniekam par
līdz šim vispiemērotāko biotopa apsaimniekošanu. Diemžēl ne katrs īpašnieks
vairs var lepoties ar šādām dabas vērtībām savā īpašumā.
Dabas skaitīšanas dati aplūkojami Dabas aizsardzības
pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, kas
pieejama ikvienam un nodrošina daudz operatīvāku un ērtāku datu aprites
informāciju.
Nākamos mēnešus tiks veikta ceturtās sezonas datu kontrole,
salīdzinot eksperta šogad klātienē redzēto ar datu bāzēs un kartēs pieejamo
informāciju. 2021. gada otrajā pusē būs apkopota, pārbaudīta un digitāli
pieejama informācija par visiem dabas skaitīšanas datiem jeb Eiropas Savienības
(ES) nozīmes biotopiem.
Biotopu kartēšana ir tikai viena no trim Dabas skaitīšanas
jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās
daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” aktivitātēm.
Plašāka informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv, kā arī
www.daba.gov.lv un www.varam.gov.lv.
