„2010.gadā ekonomika tika stabilizēta un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar valdību un Saeimu strādāja uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, lai iespējami ātrāk nodrošinātu IKP pieaugumu, konkurētspējas, nodarbinātības un izaugsmes atjaunošanu. LDDK ir panākusi vairākus nozīmīgus risinājumus normatīvo aktos un politikas plānošanas dokumentos par labu darba devējiem, mazinot to izdevumus un administratīvos šķēršļus saimnieciskās darbības veikšanai,” informē LDDK Korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte Agnese Alksne.
Viņa norāda, ka 2011.gadā diemžēl valsts budžeta izdevumi plānoti lielāki nekā ieņēmumi, kompensējot atšķirību ar augstākiem nodokļiem gan darba devējiem, gan iedzīvotājiem, tomēr LDDK ir panākusi valdības izpratni par ēnu ekonomikas ietekmi uz tautsaimniecību (sākotnēji plānoja no ēnu ekonomikas iegūt 6 miljonus latu, bet beigās vienojās par 15 miljonu latu iegūšanu no ēnu ekonomikas 2011.gadā), panākusi atbalstu tautsaimniecībai nozīmīgu investīciju projektiem un mikro uzņēmumu darbībai, kā arī virknei tiesiskā regulējuma izmaiņām darba devēju interesēs.
2011.gadā valdībai ir jāpieņem ilgtermiņa stratēģiskie mērķi, vienojoties ar sabiedrību par uzņēmējdarbības vides konkurētspējai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, kas veicinātu nodarbinātības problēmu risināšanu un investīciju piesaisti Latvijas ekonomikā.
„Viens no pamatuzdevumiem, lai varētu izvirzīt jebkādus mērķus, ir pārdomāta strukturālo reformu ieviešana. Nākamajā gadā valdības uzdevums ir veikt strukturālās reformas, kuras atbalsta sociālie partneri un sabiedrība kopumā. Ja mēs paši šaubāmies par to, kā veikt strukturālās reformas, mums jāmācās no citu valstu pieredzes, piemēram, Somijas vai Igaunijas,” uzsver A. Alksne.
Makroekonomiskās prognozes:
• IKP šogad varētu sasniegt nulles robežu, bet 2011.gadā izaugsme būs minimāla. Ņemot vērā pieņemto valsts budžetu un plānotos grozījumus janvārī, LDDK prognozē, ka IKP izaugsme būs 1% līdz 3% robežās.
• LDDK prognozē, ka inflācija būs lielāka, nekā prognozē Finanšu ministrija, jo grozījumi nodevu un nodokļu jomā palielinās ražošanas un pakalpojumu sniegšanas izmaksas, attiecīgi cena par gala produktu vai pakalpojumu būs augstāka. Inflācija 2011.gadā būs robežās no 2% līdz 4%.
• Nodarbinātības rādītāji iespējam uzlaboties apmēram par 2 līdz 3 procentu punktiem attiecīgi bezdarbnieku skaits varētu sarukt no 14% līdz 13% (~150 000 bezdarbnieki).
• Ekonomikā, mazinot bezdarba rādītājus un palielinot IKP, varētu ieplūst apmēram 1,2 miljardi latu liels ES struktūrfondu finansējums, pie nosacījuma, ja tiek mazināti administratīvie šķēršļi un pieejami papildus finanšu resursi finansējuma apguvei.
2011.gads Latvijas ražotājiem būs patriotisma pārbaudes gads, bet ārvalstu un vietējiem investoriem ilgtspējīgas domāšanas eksāmens, ņemot vērā kārtējo Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas kritumu attiecībā kaut vai pret pārējām Baltijas valstīm. Tomēr cerību un pozitīvu noti šajā situācijā rada tas, ka ar vien vairāk rodas jaunas biznesa ideju, kas gūst ne tikai iekšējā patērētāja uzmanību, bet piesaista starptautiskus noieta tirgus. Valsts atbalsta programmas, lai arī lēni, tomēr tiek iedarbinātas šo ražotāju un novatoru atbalstīšanai.
Uzņēmējiem nevajadzētu gaidīt, kad stabilitātes procesi beigsies, bet sākt ceļu uz izaugsmi – rīkoties. Tieši finanšu resursu un cilvēkresursu pieejamība varētu dot pirmos impulsus un iespēju, nepalaist garām brīdi, kad nostāties uz šī izaugsmes ceļa.
LDDK cer uz uzņēmēju sīkstumu un spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem, lai turpinātu celt Latvijas ekonomiku, radīt pievienoto vērtību un rūpēties par iedzīvotāju labklājību.
Latvijā ir cilvēki, kuri gatavi strādāt līdzās valdībai un Saeimai, lai kopā kvalitatīvi sasniegtu izvirzītos mērķus Latvijas izaugsmei un labklājībai.
2010.gada notikumi ar plus zīmi biznesam Makroekonomika
1. Latvijas valdība ar sociālo partneru – LDDK un LBAS atbalstu, vienojas par eiro ieviešanas datumu – 2014.gadā pievienoties eiro zonai.
Tautsaimniecība
2. Mikrouzņēmuma nodokļa likuma pieņemšana. Tiek prognozēts, ka tas radīs stimulu uzņēmējdarbības aktivitātei nākamajos gados.
3. Atbalsts lielajām investīcijām – 2011.gada valsts budžetā likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” lielo investīciju nodokļu atvieglojumu saņemšanā tika ieļautas arī tādas nozares kā telekomunikācija un IKT. Kopējās investīcijas
4. Valdība un Saeima ir apzinājusies ēnu ekonomikas nelabvēlīgo ietekmi uz tautsaimniecību un uzsākusi virkni iniciatīvu, lai to mazinātu.
5. LDDK ar valdību 2010.gadā ir intensīvi strādājusi Reformu vadības darba grupā un Funkciju audita komisijā, rodot risinājumus administratīvo šķēršļu mazināšanai darba devējiem, tai skaitā MVU. LDDK bedri kopīgi ar Valsts kanceleju veica vairākus valsts pārvaldes funkciju auditus, kuru rezultāti nākamajos gados ļaus sekmīgāk realizēt strukturālās reformas.
6. 2010.gadā nepietiekami strauji tika apgūti ES fondu līdzekļi. 2011.gadā jāīsteno tūlītēji mērķtiecīgi pasākumi, lai 2011. un 2012. gadā apgūtu ES fondu līdzekļus iespējami lielā apjomā, prioritāri izmantojot visus Latvijas rīcībā esošos resursus šī mērķa īstenošanai.
7. Šogad pieauga administratīvi regulējamās cenas – energoresursu cenu pieaugums, neizbēgami palielinās cenas pārtikas precēm un radīs inflāciju 2011.gadā.
8. Saeima atbalsta izmaiņas publiskā iepirkuma likumā – ar mērķi atvieglot administratīvo slogu, piemērot ES praksi un mazināt negodīgu konkurenci samazinot pretendenta izmaksas, galvenokārt, uz nedeklarētā darba rēķina.
9. ieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā – tika panākts samērīgs regulējums starp bankām un kredītņēmēju interesēm. Pašlaik likumprojektā iekļautie nosacījumi attiecībā uz saistību apmēru un to dzēšanas termiņiem ir kompromiss, kas panākts starp visām iesaistītajām pusēm.
10. Pieņemti grozījumi Komerclikumā, kas paredz samazinātas SIA pamatkapitāla, kas ir mazāks par 2000 latiem, prasības un reģistrācijas izdevumus, ja sabiedrība atbilst likumā noteiktiem konkrētiem nosacījumiem, līdz ar to veicina jaunu uzņēmumu veidošanos, par ko liecina pieaugošais jaunu uzņēmumu reģistrācijas skaits.
11. Saeima pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, lai rosinātu ārvalstu investorus iesaistīties uzņēmējdarbībā Latvijā.
Darba tiesības un aizsardzība
12. Saeima pieņēma Darba likuma izmaiņas pēc četrus gadus ilga saskaņošanas perioda, kas mazina administratīvo slogu un izmaksas darba devējiem, kā arī paredz lielākas iespējas koplīgumu slēgšanai un to pielietojumam, lai aizsargātu godīgos tirgus dalībniekus. Tā par tika pieņemti arī Darba aizsardzības likuma grozījumi.
Izglītība un nodarbinātība
13. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādņu ieviešana – uzsākta skolu apvienošana, ERAF līdzekļu investīcijas, profesionālās izglītības iestāžu diferenciācija, tostarp ieviešot Kompetences centru statusu.
14. 2010.gada 14.septembrī parakstīta vienošanās starp Izglītības un zinātnes ministriju, Valsts izglītības attīstības aģentūru, LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu par sadarbību profesionālās izglītības pārstrukturizācijā. Sadarbība tiks īstenota caur partnerību projektā, kurā paredzēts uzlabot profesionālās izglītības saturu, iesaistot tās izstrādē darba devējus un arodbiedrības, nosakot visās tautsaimniecības nozarēs nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas, izveidojot moduļu sistēmu, izstrādājot jaunas programmas, uzlabojot profesiju standartus, uzlabojot eksamināciju, ieviešot ārpus formālās izglītības atzīšanas sistēmu.
15. 2010.gadā bezdarba rādītāji uzrāda pirmās samazināšanās pazīmes.
16. Valsts prezidenta iniciatīva jauniešu nodarbinātības veicināšanai “Pieredze nākotnei!”. Izveidots pamats jauniešu praktiskās pieredzes iespēju veicināšanai sadarbībā ar IZM.
Sociālais dialogs reģionos
17. 2010.gadā notiek aktīva uzņēmēju apvienošanās gan nozaru griezumā, gan reģionos, piemēram, tika atjaunota Alūksnes tautsaimnieku apvienības ALTA darbība, izveidots Gulbenes un Jēkabpils uzņēmēju klubi, uzsāktas saruna ar reģionālo arodbiedrību pārstāvjiem, piemēram, Kurzemē. Reģionos uzsākts darba devēju dialogs ar pašvaldībām, izveidojot trīspusējās konsultatīvās padomes, piemēram, Līvānu, Daugavpils, Jūrmalas un Rēzeknes novados.
ES un starptautiskās attiecības
18. Valdība un LDDK kopīgi strādāja starpvalstu attiecību un sadarbības veicināšanas ES, Baltijas Jūras reģionā un ar NVS valstīm. LDDK atvēra savas pārstāvniecības Briselē un Maskavā.
19. 2010.gads vērtējams kā pozitīvs starpvalstu attiecību jomā. Piemēram, tiek noslēgti starpvalstu līgumi ar Krievijas Federāciju un Latvijas Republiku par dubulto nodokļu neaplikšanu un investīciju aizsardzību.
Korporatīvā sociālā atbildība
20. Pirmo reizi Latvijā uzņēmumi tika aicināti vērtēt korporatīvās sociālās atbildības praksi, saņemot Ilgtspējas indeksa novērtējumu piecās kategorijās. Pirmajā gadā 70 Latvijas uzņēmumi saņēma novērtējumu divās – bronzas un sudraba, kategorijās.
2010.gada notikumi ar mīnuss zīmi biznesam
Nodokļu un finanšu politika
1. 2011.gada valsts budžeta nodokļu un nodevu politika, nav virzīta Latvijas biznesu izaugsmes virzienā. Valsts budžets 2011.gadam nav veidots kā vidējā termiņa budžets un tajā nav sabalansēti izdevumi ar ieņēmumiem – joprojām valsts pārvalde nav iemācījusies dzīvot no tā, cik darba devēji var nopelnīt.
2. Valsts budžets pieņems ar virkni nesaskaņotiem jautājumiem ar sociālajiem partneriem – neapliekamais minimums, minimālā alga, PVN pamatlikmes paaugstināšana, transporta nodokļa izmaiņas, akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem, u.c.
Korporatīvā un publiskā pārvalde
3. Strukturālās reformas publiskajā sektorā uzsāktas gausi, kā arī valdība, gatavojot 2011.gada valsts budžetu, neņem vērā veiktos valsts pārvaldes funkciju auditu rezultātus.
4. Netika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Uz doto brīdi valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās, kuras darbojas tirgus ekonomikas apstākļos un konkurē ar citiem tirgus dalībniekiem, tiek grauta atalgojuma sistēma un atbilstību darba tirgus atalgojuma rādītājiem, kā rezultātā tiek mazināta valsts kapitālsabiedrību konkurētspēja.
Izglītība un nodarbinātība
5. Latvijā tika sasniegts rekorda reģistrētā bezdarba līmenis – 17.3% un veidojas strukturālais bezdarbs. Tajā pašā laikā 2011.gadā pieaugs brīvo darba vietu skaits, kurām nevarēs atrast piemērotu darbaspēku, jo nav darba darītāju ar nepieciešamajām prasmēm. NVA programmas šo pieprasījumu nevar apmierināt, kā arī no valsts ir aizbraukuši ne tikai strādnieki, bet arī daļa augsti kvalificēti darbinieki. Prognozējams, ka šīs problēmas lielākais saasinājums gaidām 2016.gadā, ja Latvijā netiks pieņemta atbilstošas migrācijas un demogrāfijas veicināšanas politikas.
