Šā gada aprīļa
izskaņā tika uzsākts biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās
Ētikas padomes trešais darbības gads. Nākamā darbības gada atklāšanas sēdē ne
tikai vienbalsīgi un atkārtoti tika ievēlēts Ētikas padomes priekšsēdētājs
Andris Ķēniņš un priekšsēdētāja vietniece Skaidrīte Lasmane, bet arī izvērtēta
sūdzība par objektivitātes un neitralitātes neievērošanu sižetā par gaidāmajām
pašvaldību vēlēšanām un vērtēts iesniegums par pētījumu veikšanu sabiedrības
interesēs, neizmantojot zinātniskas metodes.
Uzsākot jauno darba cēlienu,
Ētikas padomes locekļi atzinīgi vērtēja otrā biedrības darbības gada rezultātus
un līdzšinējā Ētikas padomes priekšsēdētāja Andra Ķēniņa un priekšsēdētāja
vietnieces Skaidrītes Lasmanes darbu. Kā jau iepriekš vēstīts, Ētikas padomei
uzsākot trešo darbības gadu, tai pievienojušies divi jauni locekļi – Andris
Saulītis (kandidātu izvirzīja VSIA “Latvijas Televīzija”) un Aivars Pastalnieks
(izvirzīja SIA “ŽURNĀLS SANTA”). Papildus jaunievēlētajiem locekļiem,
padomes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniecei Ētikas padomē turpinās
darboties Guntars Līcis (izvirzīja AS “Latvijas Mediji”), Daiga
Sproģe (izvirzīja AS “DELFI”), Aleksandrs Mirlins (izvirzīja Latvijas
Preses izdevēju asociācija), Anda Rožukalne (izvirzīja SIA “Novadu
ziņas”), un Baiba Liepiņa (izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija).
Ētikas padomes trešā
darbības gada atklāšanas sēdē tika izskatīta politisko partiju apvienības “Zaļo
un Zemnieku savienība” sūdzība par “Latvijas Radio 1” raidījumā “Labrīt”
ietverto sižetu “Partijas sāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām”. Tās iesniedzējs
uzskatījis, ka sižeta veidošanā netika ievērota objektivitāte un neitralitāte,
tādējādi pārkāpjot Biedrības Ētikas kodeksa principus. Izvērtējot iesniegto
sūdzību un “Latvijas Radio” sniegto skaidrojumu, Ētikas padome nesaskata
pārkāpumus konkrētā sižeta un raidījuma “Labrīt” veidošanā, bet gan novērtē to
kā profesionālu žurnālista darbu, kurā iekļauts uz faktiem balstīts vairāku
partiju vērtējums. Bagātīgas valodas lietojums mediju raidījumos, tostarp
raidījumā “Labrīt”, ir atbalstāms, nevis mazināms, turklāt jāņem vērā Eiropas
Cilvēktiesību tiesas atziņas, ka attiecībā uz politiķiem un to varas pozīcijām
žurnālistu un sabiedrības kritikas robežas ir plašākas. Ētikas padome norāda,
ka kāda konkrēta politiskā spēka kritika pati par sevi nevar tikt uzskatīta par
ētikas pārkāpumu tikai tamdēļ, ka tā ir kritizējamai pusei nepatīkama.
Vienlaikus ir jāņem vērā fakts, ka žurnālists sižetā aplūkotās partiju
apvienības pārstāvjiem deva iespēju izteikties, un žurnālista izdarītie
secinājumi pamatā balstās tieši partijas pārstāvja paustajos apsvērumos.
Tāpat Ētikas padome
izskatījusi “Latvijas Televīzijas” raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vadītāja
Gunta Bojāra iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt viņa veidoto raidījumu par
antivielām pret Covid-19. Ievērojot lielo viedokļu polarizāciju par konkrētā
raidījuma saturu, Guntis Bojārs lūdzis Ētikas padomes viedokli par žurnālista
tiesībām sabiedrības interesēs veikt testus, kuriem nav zinātniskas bāzes.
Izvērtējot raidījuma vadītāja iesniegumu un konkrētā raidījuma saturu, Ētikas
padome ir konstatējusi Biedrības Ētikas kodeksa 4.1.punktā nostiprinātā
godprātības principa pārkāpumu, kurā noteikts, ka nav pieļaujama un ir
novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas,
pārspīlējuma, stereotipizācijas publiskošana un centieni tīši un aizklāti
ietekmēt auditoriju.
Ētikas padome norāda –
žurnālistiem ir pienākums pētīt, kādas problēmas pastāv sabiedrībā, tomēr,
nepastāvot pietiekamai zinātniskai bāzei zinātniskas izpētes veikšanai,
žurnālistiem ir jāaprobežojas ar tādu žurnālistisku jautājuma izpēti, kas nedod
pamatu izdarīt zinātniskus secinājumus, bet iegūt un apzināt padziļinātai
jautājuma izpētei un diskusijai nepieciešamos argumentus un apsvērumus. Veicot
sasteigtu izpēti, kurai iztrūkst zinātniskās bāzes, var tikt pieļautas
atšķirīgas izpētes pieejas, kas nesekmē pārliecinošu un viennozīmīgi vērtējamu
izpētes rezultātu. Konkrētajā raidījumā novērojamas dažādas žurnālistiskās
izpētes un datu vākšanas un analīzes metodes, kas neļauj izdarīt raidījumā
sniegtos secinājumus, piemēram, daudzfaktoru statistika, selektīvā izlase
(selection bias), avotu un iegūto izpētes rezultātu nepamatota prioritizēšana,
u.c., kas tiek izmantotas nekonsekventi, tādējādi nesasniedzot mērķi izpētes
laikā tuvoties patiesībai. Tajā pašā laikā raidījumā nav veikts randomizēti
kontrolēts eksperiments (randomized controlled experiment) , kas ir vienīgā
metode, lai noteiktu cēloņsakarību, un vienīgā metode, kas nosaka zāļu un
vakcīnu iedarbību. Šādus eksperimentus noteiktā kapacitātē var un nepieciešams
veikt arī žurnālistiem, bet jebkuras izpētes gadījumā ir stingri jāietur
konsekvence datu vākšanas un analīzes laikā, bet secinājumu vispārināšanā ir
jāievēro ētikas pamatprincipi, tai skaitā, nepieļaujot maldinošā formā
pasniegtas informācijas, pārspīlējumu publicēšanu.
Konkrētajā gadījumā
izšķiroša nozīme ir tieši profesionālās mediju prakses vērtējumam. Proti, lai
arī raidījumā šķetinātais ideoloģiskais jautājums par vakcinācijas procesa
organizēšanā neatbildētiem un sabiedrības interesi raisošiem jautājumiem ir
nozīmīgs un tā padziļināta izpēte ir atbalstāma, no profesionālās ētikas
viedokļa ir svarīgi izvērtēt raidījuma veidotāju spēju veikt kvalitatīvu
zinātnisku izpēti, lai secinājumus balstītu pārbaudītā un zinātniski pamatotā
analīzē, nevis secinājumos, kas tiek iegūti no fragmentāras, zinātniski
nepārliecinošas un pretrunīgas informācijas. Ētikas padome uzsver, ka nav
pieļaujama atbildības novelšana par neprofesionālas mediju prakses īstenošanu
uz trešajām personām, kurām it kā būtu jāatspēko izdarītie secinājumi, jo
izpētes rezultāti un secinājumi visupirms kritiski jāizvērtē pašiem pētījuma
veicējiem. Gadījumos, kad medijam nav pietiekami laika un finansiālie resursi,
lai veiktu zinātniski pamatotu izpēti vai randomizēti kontrolētu eksperimentu,
jāaprobežojas ar žurnālistisku izpēti, kas žurnālistiem dod iespēju apzināt
pētāmajam jautājumam nozīmīgākos avotus, ļaujot raidījuma tematikā
iesaistītajām pusēm pamatot konkrētajos avotos pieejamās informācijas
pamatotību.
Atbildot uz iesniedzēja
aicinājumu sniegt Ētikas padomes viedokli par žurnālistu tiesībām veikt testus,
kas saistīti ar zāļu un vakcīnu iedarbību, Ētikas padome iesaka gadījumos, kad
žurnālistiem ir nepieciešamība veikt šāda rakstura izpēti, vēl pirms pētījuma
uzsākšanas piesaistīt neatkarīgu(s) zinātnisko(s) konsultantu(s), kuriem ir
zināšanas un pieredze šādu pētījumu veikšanā, lai izvērtētu plānotos datu
avotus un analīzes mērķi. Gadījumos, kad tiek izmeklēta zāļu vai vakcīnu
iedarbība, bet netiek pielietota randomizēti kontrolēta eksperimenta metode,
būtu jāizvairās no apzīmējuma “eksperiments” lietošanas, tā vietā lietojot
“izmeklējums”, “izpēte” u. tml. apzīmējumus, lai neradītu iespaidu, ka
paveiktais ir līdzvērtīgs tiem pētījumiem, kurus izvērtē par zāļu un vakcīnu
drošību un efektivitāti atbildīgās institūcijas. Ētikas padome uzsver, ka
pētījums, kas nav veikts ar pienācīgu rūpību, nodara lielāku kaitējumu
žurnālistikas kopējai kvalitātei, mazina uzticēšanos profesionāliem medijiem un
zinātniekiem, kā arī sociāli nozīmīgā
vakcinācijas procesa organizēšanai lielākā mērā, nekā palielina sabiedrisko
labumu.
Vienlaikus Ētikas padome ir
saņēmusi sūdzību par TV3 raidījumu “Degpunktā”, kas veidots par traģisko
notikumu Tukumā, kurā nopietnus apdegumus guva divi vīrieši. Sūdzības
iesniedzēja ieskatā raidījumā tika izplatīta nepatiesa un faktos nebalstīta
informācija. Lai gan šobrīd lieta vēl tiek izskatīta, Ētikas padome aicina
žurnālistus sensitīvos gadījumos skaidri nošķirt izmeklēšanas versijas no jau
apstiprinātiem faktiem un neizplatīt iespējamas versijas par noziegumu
apgalvojumu formātā, jo tas tīši var maldināt sabiedrību.
