2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 893 tūkst.
iedzīvotāju – par 14,5 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati. “Iedzīvotāju skaita
samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Cēsu iedzīvotāju
skaitam,” pauž CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.
Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,76 %
salīdzinājumā ar 0,64 % gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma
ietekmē tas samazinājās par 0,59 % un migrācijas dēļ – par 0,17 %.
Pēdējos četros gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski
pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību.
Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā, kad
iedzīvotāji tika apsekoti savās dzīvesvietās, to skaits samazinājies par 177
tūkst. Aptuveni tāds ir iedzīvotāju skaits trīs lielajās pilsētās kopā –
Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē.
Pērn zemākais dzimušo rādītājs pēdējo simt gadu laikā
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17,6 tūkst. bērnu – par 1
234 jeb 6,6 % mazāk nekā 2019. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu
laikā, bet nomira 28,9 tūkst. cilvēku – par 1 135 jeb 4,1 % vairāk. Salīdzinot
ar pēdējiem gadiem, mirstība strauji pieauga 2020. gada novembrī un decembrī.
Pērn nomira par 11,3 tūkst. vairāk nekā piedzima (2019. gadā – par 8,9 tūkst.),
un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 2005. gada.
Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits
samazinājās tikai par 3,2 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada.
Pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte
2020. gadā pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju
mobilitāte, kas ietekmējusi arī starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rādītājus
– salīdzinot ar 2019. gadu, iebraucēju skaits samazinājies par 21,2 %, bet
aizbraucēju – par 17,8 %. Latvijā no citām valstīm ieradās 8,8 tūkst.
iedzīvotāju (par 2,4 tūkst. mazāk nekā 2019. gadā), bet aizbrauca 12,0 tūkst.
(par 2,6 tūkst. mazāk). No Eiropas Savienības valstīm (bez Apvienotās
Karalistes) ieradās 2,5 tūkst. jeb 28 % iebraucēju. No Apvienotās Karalistes
iebrauca 2,0 tūkst. cilv. jeb 22,2 % no kopējā imigrantu skaita (2019. gadā –
2,2 tūkst.). Samazinājās imigrantu skaits no NVS valstīm – 2,9 tūkst.
iebraucēju (par 1,3 tūkst. jeb 31 % mazāk nekā 2019. gadā), tajā skaitā no
Krievijas ieradās 1,0 tūkst. imigrantu. Iebraucēju skaits no citām valstī kopā
samazinājās vairāk nekā par trešdaļu. Ja, piemēram, no Indijas 2019. gadā
ieradās 830 cilvēku, kuri uzskatāmi par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem,
tad pērn šo cilvēku skaits bija gandrīz uz pusi mazāks – vien 427.
2020. gada imigrācijā 4,7 tūkst. jeb 53 % iebraucēju bija
remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā
piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2019. gadā – 5,1 tūkst. jeb
46 %). Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas
saistības.
Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 12 tūkst. iedzīvotāju. Uz
Eiropas Savienības valstīm 2020. gadā emigrēja 7,9 tūkst., kas bija par 13,4 %
mazāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2020. gadā
samazinājās par 37 % – emigrēja 1,9 tūkst. (2019. gadā – 2,9 tūkst.). Uz Vāciju
izbrauca 2,3 tūkst. iedzīvotāju (par 23 % mazāk nekā 2019. gadā), nedaudz
vairāk par tūkstoti emigrantu devās uz Nīderlandi. Par 11 % samazinājās arī
emigrācija uz NVS valstīm. 69 % no emigrējušajiem bija Latvijas
valstspiederīgie (2019. gadā – 72 %).
Turpinās sabiedrības novecošanās, vidējais iedzīvotāju
vecums 42,8 gadi
Nelielais dzimstības pieaugums 2013.– 2016. gadā veicināja
bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017. gada dzimstība
samazinās, un 2020. gadā piedzima par 4,4 tūkst. bērnu mazāk nekā 2016. gadā.
Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2 210, tomēr viņu
īpatsvars otro gadu pēc kārtas ir 16,0 % no iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju
skaits vecumā 15–64 gadi turpināja samazināties – par 14,5 tūkst. jeb 1,2 %, un
joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem – 2020. gadā par 2,3
tūkst. jeb 0,6 %. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā palielinājās no
20,5 % līdz 20,8 %. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,8 gadi. Reģionos
tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,0 gadiem Latgalē.
Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā bērnu skaits
0–14 gadu vecumā pieauga par 9 tūkst. (3 %), 15–64 gadus vecu iedzīvotāju
skaits samazinājās par 199 tūkst. (14 %), bet vecāka gadagājuma cilvēku skaits
(vecumā no 65 gadiem) pieauga par 13 tūkst. (3 %).
Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %
2020. gadā negatīva dabiskā pieauguma rezultātā samazinājās
visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4 %, poļi
– par 2,0 %, krievi – par 1,6 %. Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %, taču
to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita
samazinājumu, pieauga par 0,2 procentpunktiem un 2021. gada sākumā bija 62,7 %.
No visiem valsts iedzīvotājiem 88 % ir dzimuši Latvijā un 12
% – ārvalstīs. 1,2 % Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs,
5,8 % – Krievijas Federācijā, 2,1% – Baltkrievijā, 1,7 % – Ukrainā, 1,2 % –
citās valstīs. Nepilngadīgu bērnu skaitā 97,0 % bērnu dzimuši Latvijā, kam seko
1,1 % bērnu, kuri dzimuši Lielbritānijā, 0,3 % Īrijā un 0,3 % Krievijā.
Pēc valstiskās piederības 86,7 % Latvijas iedzīvotāju ir
Latvijas pilsoņi (2020. gada sākumā – 86,3 %), 10,1 % nepilsoņi (10,4 %), 2,1 %
– Krievijas pilsoņi (2,1 %), 1,1 % – citu valstu pilsoņi. 51 % visu nepilsoņu
dzīvo Rīgā, un tie ir 16 % no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas
nepilsoņiem 74 % iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem
šādā vecumā ir 62 %, un tikai 37 % Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.
Gandrīz puse Latvijas vīriešu precēti, sievietes – 41 %
2021. gada sākumā 49 % pilngadīgo vīriešu (no 18 gadiem) un
41 % sieviešu bija precēti, 35 % vīriešu un 25 % sieviešu bija neprecēti. No
visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 71 %
vīriešu un 65 % sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.
Iedzīvotāju skaits pieaug 15 Pierīgas un četros citos
novados
Valstī bija 1 milj. 290 tūkst. jeb 68 % pilsētu iedzīvotāju
un 603 tūkst. jeb 32 % lauku iedzīvotāju.
Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (52 %) valsts
iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji
bieži vien pārceļas uz Pierīgas reģionu.
2020. gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā –
par 0,9 % jeb 3,4 tūkst. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums
bija Latgalē– par 1,8 % (4,5 tūkst.), Vidzemē – par 1,1 % (2,1 tūkst.), Kurzemē
par 1,1 % (2,6 tūkst.), Zemgalē – par 0,9 % (2,1 tūkst.). Rīgā iedzīvotāju
skaits saruka par 1,0 % jeb 6,5 tūkst.
Pēdējos 10 gados Latgale zaudējusi 17 % (52 tūkst.)
iedzīvotāju, Vidzeme – 14 % (29 tūkst.), Kurzeme –13 % (35 tūkst), Zemgale – 11
% (27 tūkst.), Rīga – 7 % (45 tūkst.), un vienīgi Pierīgas iedzīvotāju skaits
pieaudzis par 2 % (7 tūkst.).
Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī astoņās republikas
pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,5 % jeb par 263
cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,3 % (427
cilv.), Daugavpilī – par 1,2 % (960), Rīgā – par 1,0 % (6 502), Rēzeknē – par
1,0 % (261), Jēkabpilī – par 0,9 % (207), Liepājā – par 0,5 % (349), Jelgavā –
par 0,3% (181) cilv.), bet vismazāk – Valmierā – par 0,2 % (47). Visās
minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas
saldo bija Jūrmalā, Liepājā un Valmierā.
2020. gadā 19 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un
15 no tiem bija Pierīgas novadi. Ārpus Pierīgas ļoti niecīgs iedzīvotāju skaita
pieaugums (1–4 iedzīvotāji) novērots Nīcas, Rucavas un Skrīveru novados.
Lielāks pieaugums – par 35 iedzīvotājiem vairāk nekā gadu iepriekš reģistrēts
Strenču novadā galvenokārt iekšzemes migrācijas dēļ no Rīgas un Valmieras.
Visos novados, izņemot Siguldas novadu, bija pozitīvs migrācijas saldo, bet
pozitīvs dabiskais pieaugums bija 9 novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita
kāpums bija Stopiņu novadā (5,5 % jeb 638 cilv.).
Jaunās teritoriālās reformas rezultātā 110 novadu vietā
Latvijā būs 35 novadi. Pēc iedzīvotāju skaita vislielākais būs Ogres – 57,6
tūkst. un Valmieras – 51,4 tūkst. novads, vismazākais – Valkas novads ar tikai
7,6 tūkst. iedzīvotāju un Saulkrastu novads ar 9,2 tūkst. Iedzīvotāju skaita
pieaugums pērn bija septiņos jaunajos novados (Mārupes, Ropažu, Ādažu, Ķekavas,
Saulkrastu, Olaines un Salaspils). Piecos no tiem bija arī pozitīvs dabiskais
pieaugums, taču galvenais iedzīvotāju skaita pieauguma faktors ir imigrācija.
32 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā
Rīgā dzīvo nepilni 615 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 32 % no
visiem valsts iedzīvotājiem un 48 % no pilsētu iedzīvotājiem.
Kopš 2020. gada publicēti dati arī par 58 Rīgas un 27
Valmieras apkaimēm.Visvairāk rīdzinieku dzīvo Purvciemā – 54 tūkst., 41–45
tūkst. iedzīvotāju ir Ķengaragā, Imantā un Pļavniekos.
Lielākais bērnu īpatsvars Pierīgā
Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2020. gadā par nepilnu tūkstoti
pieauga tikai Pierīgā, bet visvairāk samazinājās Rīgā – par 1,8 tūkst.
Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgā – 18,8 % no reģiona
iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgalē – 13,7 %. Republikas pilsētās bērnu
īpatsvars svārstījās no 18,2 % Jelgavā līdz 14,7 % Daugavpilī. Visjaunākais
bija Mārupes novads – 28,6 % no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14
gadiem, bet Aglonas, Zilupes un Baltinavas novadā – tikai 10,3–10,8 %.
Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15–64 gadi svārstās no 63,1 % Pierīgā
līdz 63,7 % Latgalē. Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par
1,3 tūkst., visvairāk samazinājās Rīgā – par 5,2 tūkst. un Latgalē – par 4
tūkst. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valmierā (60,9 %), novados –
visvairāk Baltinavas (69,1 %), vismazāk Strenču novadā (59,0 %).
Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa
iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,7 %, vismazāk
Pierīgā – 18,1 %). Visvecākais ir Strenču un Ērgļu novads – attiecīgi 26,8 % un
27,7 % iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 8,8 %.
Latvijā starp Baltijas valstīm lielākais iedzīvotāju
skaita kritums
Iedzīvotāju skaits Igaunijā 2021. gada sākumā bija 1 milj.
330 tūkst. (par 1,2 tūkstošiem vairāk nekā 2020. gada sākumā). Arī Igaunijā
dabiskais pieaugums bija negatīvs – 2,6 tūkst., bet jau sešus gadus pēc kārtas
pozitīvs migrācijas saldo – 2020. gadā 3,8 tūkst. Igaunijā iedzīvotāju skaits
2020. gadā pieaudzis par 0,1 %1.
Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2021.
gada sākumā bija 2 milj. 795 tūkst. (iedzīvotāju skaita pieaugums – 1,1
tūkst.). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 18,9 tūkst., taču otro
gadu pozitīvs migrācijas saldo – 20,0
tūkst.2 Lietuvā iedzīvotāju skaits saglabājas stabils.
