Iedomājieties, ka saņemat “WhatsApp” ziņu: “Sveika, mamm! Es pazaudēju savu telefonu, šis ir mans jaunais numurs.” Pēc brīža pienāk balss ziņa – jūsu bērna balss lūdz palīdzību vai naudu. Šķiet tik ticami, tik steidzami. Bet… tas nav jūsu bērns. Tā ir mākslīgā intelekta klonēta balss, ko izmanto kibernoziedznieki, stāsta Egils Rupenheits, “ESET” sertificētā partnera “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris.
Tieši ar šādu shēmu šogad Lielbritānijā jau 506 vecāki kļuvuši par upuriem, pārskaitot krāpniekiem kopā vairāk nekā 563 000 eiro. Tā dēvētās “Hi Mum” (no angļu valodas – Sveika, mamm!) krāpšanas kampaņas ietvaros krāpnieki ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību imitē bērna saziņu – gan rakstiski, gan balsī – lai emocionāli ietekmētu vecākus un panāktu steidzamu naudas pārskaitījumu.
Starptautiskie gadījumi: tas nenotiek tikai Lielbritānijā
Līdzīgi incidenti fiksēti arī citviet pasaulē, piemēram:
- Vācija un Nīderlande: dokumentēti vairāki gadījumi, kur vecāki saņēmuši zvanus no “saviem bērniem”, kuri nonākuši “negadījumā” un steidzami prasa naudu.
- ASV: vairāki atgadījumi Ņujorkā un Arizonā, kad vecāki gandrīz samaksāja izpirkuma maksu pēc tam, kad dzirdēja panikā klonētu savu bērna balsi, lūdzot palīdzību.
- Austrālija: izplatīta shēma, kur MI imitē bērnus un izsūta balss ziņas ar lūgumu pārskaitīt līdzekļus vai “apstiprināt kodu”.
Vai šāda krāpšana iespējama Latvijā?
Jā – un tās potenciāls aug, īpaši tagad vasarā. Bērni bieži uzturas mājās vai ārpus mājām (nometnēs, ārzemēs, praksēs), un komunikācija ar ziņotnēm kā “WhatsApp”, “Messenger” ir ikdienas norma. Līdz šim Latvijā, cik zināms, vēl nav publiski apstiprinātu gadījumu ar mākslīgās inteliģences balss izmantošanu, taču CERT.LV jau ir reģistrējis līdzīgus emocionālas manipulācijas mēģinājumus, īpaši SMS un e‑pasta formātā.
Mākslīgais intelekts jūsu bērna balsi atdarinās 3-10 sekundēs
Ja runājam par jaunākajām komerciāli pieejamajām MI balss klonēšanas tehnoloģijām (piem., ElevenLabs, Microsoft VALL-E, OpenVoice, iSpeech), tad tehniski pietiek ar 3-10 sekundēm, lai radītu saprotamu un līdzīgu balsi. Parasti krāpniekiem pietiek ar 15-60 sekunžu publisku bērna video, kas pieejams bērna vai jūsu – vecāku – sociālajos tīklos, lai algoritmiski ģenerētu balsi, kuru vecāks neatšķirs no īstās. Krāpnieki vēlas radīt pārliecinošu, emocionāli ticamu balsi, īpaši bērna intonācijā, ar tipisku runas ritmu, kļūdām, smiešanos, šaubu izteiksmi utt.
Kāda informācija ļauj krāpniekiem atdarināt manu bērnu?
Ja runājam par informāciju, kas ļauj imitēt bērna personību, tad ir svarīgi saprast, kādi dati un materiāli var tikt izmantoti MI balss klonēšanai, identitātes viltošanai un emocionālai manipulācijai.
Audio/video ieraksti ar bērna balsi. Tie ir burtiski “izejmateriāls” balss klonēšanai:
- Video, kur bērns runā tieši kamerā (“YouTube”, “TikTok”, “Instagram”).
- Balss ziņas, piemēram, “WhatsApp” vai “Messenger”.
- Intervijas, dziesmas, vlogi, skolas prezentācijas.
- “Cik forša bija mūsu nometne/klases ekskursija” video internetā ar bērnu balsīm.
Personības elementi, kurus var atdarināt un kuripalīdz krāpniekam imitēt bērna “balsi” gan video, gan tekstā. Krāpnieki var uzbūvēt pārliecinošu stāstu, izmantojot:
- Valodas stilu – piemēram, bieži izmantoti vārdi (“čaučiks”, “coolīgi”).
- Sazināšanās paradumus – kad un kā bērns parasti raksta.
- Emocionālās “atslēgas”, kas viņam rūp: dzīvnieki, bailes no soda, vēlme palīdzēt draugam u.tml.
Privāta informācija, kas palīdz radīt kontekstu. Tā ir informācija, ar ko iespējams pārliecināt vecākus:
- Skolas nosaukums un klase.
- Skolotāja vārds (“Klases audzinātāja Ilze šodien mani nelaida sportā…”).
- Draugu vārdi.
- Pārvietošanās paradumi (“braucu uz baseinu uz Olimpisko centru”).
- Hobiji (“biju uz LEGO pulciņu”, “man šodien ir futbola treniņš”).
Attēli un video, kas parāda bērna vidi un tehniku. Krāpniekiem var noderēt arī:
- Ierīces veids (iPhone, Samsung) – “man nobruka mans Galaxy”.
- Attēli, kur bērns redzams viens pats, mājās, autobusā – vieglāk simulēt stāstus par atrašanos “vienatnē” vai “nelaimē”.
Kā pasargāt sevi un savu ģimeni?
“ESET” sertificētā partnera “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits iesaka piecas lietas, lai pasargātu sevi un savu ģimeni no krāpniecībām, kas tiek veiktas ar mākslīgā intelekta palīdzību.
1.Izveidojiet ģimenes “drošības kodu”, ko zina tikai ģimene. Vienojieties par unikālu vārdu, frāzi vai jautājumu, ko izmantot tikai ārkārtas situācijās, lai pārbaudītu, vai ziņa patiešām ir no bērna vai vecāka.
2.Neatbildiet uz steidzamiem pieprasījumiem bez pārbaudes. Pirms pārskaitīt naudu vai sniegt informāciju, zvaniet atpakaļ uz bērna zināmo numuru, sazinieties caur citām platformām vai sazinieties ar skolu/draugiem, ja tas iespējams.
3.Pastāstiet bērniem par riskiem. Bērniem jāzina:
- ka viņu balss un foto var tikt izmantoti ļaunprātīgi,
- ka viņi paši nekad neprasīs naudu šādā formā (caur “WhatsApp”, SMS, čatu, e‑pastu no jauna/nezināma numura, ar steidzamu toni, piemēram: “Es aizņēmos drauga telefonu. Lūdzu, sūti naudu uz šo kontu.”)
- ka gadījumā, ja kāds viņiem raksta “no ģimenes” no cita – telefongrāmatā neierakstīta – numura, viņiem arī jāpārbauda identitāte – vien jūsu ģimenei zināmais “drošības kods” būs ātrs veids, kā to paveikt.
Kāpēc šī izpratne ir svarīga bērnam? Bērni var būt pārsteigti, ka kāds “runā viņu vārdā”, nesaprast, kā šādas situācijas tiek konstruētas un neapzināties, ka citi ģimenes locekļi var noticēt krāpnieka stāstam, ja tajā ir viņu vārds vai balss. Tādēļ ir svarīgi viņiem iemācīt: “Ja kāds raksta, izliekoties par tevi, un prasa naudu – mamma/tētis uzreiz sapratīs, ka tas neesi tu. Tu taču tā nekad nedarītu, vai ne?” Tas ne tikai palīdz vecākiem, bet arī rada bērnā atbildības sajūtu un izpratni, ka viņa identitāte var tikt izmantota ļaunprātīgi un palīdz viņiem identificēt situācijas, kad krāpnieki izliekas par viņiem. Turklāt bērniem jāsaprot, ka šādi naudas pieprasījumi nav normāli, un viņi paši reālajā dzīvē tā nerīkotos.
4. Ierobežojiet publisko informāciju. Nelieciet sociālajos tīklos balss ziņas, video, kur bērns runā, vai informāciju, kas ļautu imitēt viņa personību. Pievērsiet uzmanību tam, kādu informāciju bērns par sevi liek sociālajos tīklos.
5. Ziņojiet par krāpšanu. Ja rodas šaubas – neklusējiet. Ziņojiet CERT.LV un Valsts policijai. Steidzami meklējiet palīdzību savā bankā – jo ātrāk ziņosiet, jo lielāka iespēja atgūt līdzekļus.
Atcerieties – šo incidentu kopīgā iezīme – emocionālā ietekme un steigas radīšana. Vecāki netiek pie laika pārdomām, jo izmisusi bērna balss ārkārtīgi satrauc un liek automātiski reaģēt. Krāpnieki kļūst emocionāli viltīgāki un tehnoloģiski bīstamāki. Ja agrāk pietika ar kļūdainu e-pastu un aizdomīgu linku, tad šodien jūsu paša bērna balss var kļūt par ieroci pret jums. Esiet soli priekšā – māciet, pārbaudiet un sargājiet. Ņemiet vērā arī to, ka pieaug arī viltotu numuru izmantošana, kur zvanītāja ID izskatās kā reāls bērna numurs.
Egils Rupenheits, “ESET” sertificētā partnera “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris.
Globālās IT drošības firmas “ESET” sertificētais partneris Latvijā “NOD Baltic” ir izstrādājis testu, ar kura palīdzību iespējams pārbaudīt savas prasmes mākslīgi veidotā satura noteikšanai. Ikviens var pārbaudīt savas zināšanas šeit: https://Tests_CilveksUnMaksligaisIntelekts.
