Jaunais Maksātnespējas likums, kas stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī, piedāvātā tiesiska rakstura pasākumu kopumu pēc iespējas pilnīgākai kreditoru prasījumu apmierināšanai un parādnieka atbrīvošanai no neizpildītajām saistībām. Praksē ir pierādījies, ka parādnieku vēlēšanās atbrīvoties no neizpildītajām saistībām bieži vien ir tik liela, ka tiek pieņemti pārsteidzīgi un nepārdomāti lēmumi. Ne visi parādnieki apzinās to, ka pieteikuma iesniegšana un fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšana vēl nebūt nenodrošina labvēlīgu šī procesa noslēgšanos.
Konsultē un likuma skaidrojumu iedzīvotājiem veic diplomēts jurists, SIA „InterConsult” valdes priekšsēdētājs Jānis Beņķis :
„Parādnieka lēmums par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā – kas ir par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai ? Parasti cilvēki zina, ka, lai piemērotu fiziskās personas maksātnespējas procesu, ir jākonstatē kāda no Maksātnespējas likuma 129.panta pirmajā daļā noteiktajām pazīmēm (parādsaistību apmērs, izpildes laiks) un jāņem vērā minētā panta otrajā daļā noteiktais priekšnoteikums par līdzekļu pietiekamību administratora vienreizējās atlīdzības segšanai divu minimālo mēnešalgu apmērā. Par pārējiem jautājumiem, kas saistīti ar fiziskās personas maksātnespējas procesu, informācijas nav, vai arī par tiem ir neliels priekšstats.
Jau paša procesa sākumā, konstatējot kādu no Maksātnespējas likuma 129.panta pirmajā daļā noteiktajām fiziskās personas maksātnespējas pazīmēm un ievērojot minētā panta otrajā daļā noteikto, nākamais ir jāpievērš uzmanība Maksātnespējas likuma 130.pantam, kurā minēti fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi, kas, neraugoties uz to, ka ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, var būt par pamatu šī procesa izbeigšanai. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu, tiesa, izskatot fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu, var konstatēt tikai vienu no Maksātnespējas likuma 130.pantā noteiktajiem ierobežojumiem, proti, to, ka personai pēdējo 10 gadu laikā ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības (skat. Maksātnespējas likuma 130.panta 3.punktu un Civilprocesa likuma 363.27 otro daļu). Pārējie ierobežojumi var tikt konstatēti jau tiesas pasludinātā maksātnespējas procesa ietvaros.
Civilprocesa likuma 130.panta 1. un 2.punkts noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai: kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem; kura vismaz 30 procentus no piešķirtā kredīta ir izlietojusi līgumā neparedzētajiem mērķiem. Ja parādnieks, apzinoties to, ka pastāv minētie ierobežojumi (vai viens no tiem) maksātnespējas procesa piemērošanai, iesniedz pieteikumu tiesai un tiesa pasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu, jāņem vērā, ka maksātnespējas procesa ietvaros kreditors var sniegt administratoram nepieciešamo informāciju, kas var būt par pamatu fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanai. Kā to noteic Maksātnespējas likuma 150. panta pirmā daļā, tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādniekam ir konstatēti ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai (130.pants)).
Ievērojot minēto, pirms lēmuma pieņemšanas par vēršanos tiesā ar pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, ieteiktu pievērst uzmanību ne tikai Maksātnespējas likuma 129.pantā minētajām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm un priekšnoteikumiem, bet arī minētā likuma 130.pantā noteiktajiem fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumiem, kuru neievērošana, jau uzsākta maksātnespējas procesa ietvaros, var radīt tiesiskas sekas.”
