Jābūt gataviem nepārtraukti – biodrošības pasākumi var pasargāt no nopietnām sekām

Eiropā sākusi izplatīties bīstamā dzīvnieku slimība – mutes un nagu sērga. Lai arī Latvija dzīvnieku slimību ziņā šobrīd atrodas tā sauktajā zaļajā zonā, reģionā, kas īpaši bīstamu un lipīgu slimību maz skarta, tomēr riski pastāv. Lai atgādinātu sabiedrībai, kādi biodrošības pasākumi ikdienā jāievēro zemniekiem, reģionālos medijus uz tikšanos aicināja Mārcis Ulmanis, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs.

Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotie dati liecina, ka šogad mutes un nagu sērga konstatēta jau trijās Eiropas valstīs – viens uzliesmojums Vācijā, kas tika ātri ierobežots jau janvārī, bet pēcāk sekoja vairāki gadījumi Slovākijā un Ungārijā, kur turpinās slimības uzliesmojums. Tas liek zemniekiem būt piesardzīgākiem, ikdienā ievērojot biodrošības pasākumus. Katras dalībvalsts pienākums ir apturēt dzīvnieku pārvietošanu no zonām, kas ir slimību skarta.

Mutes un nagu sērga ir akūta un ļoti lipīga pārnadžu infekcijas slimība – liellopu, aitu, kazu, cūku un savvaļas dzīvnieku, tostarp briežu un citu pārnadžu. Slimībai raksturīgs drudzis un čūlains iekaisums uz mēles, mutes dobuma gļotādā, kāju daļā ap nagu un nagu starpā un tesmeņa ādā. Pēc spēkā esošās likumdošanas, liellopu saimniecībās, kurās slimība konstatēta, dzīvniekus nākas likvidēt.

Kopumā dzīvnieku slimību izplatību varētu iedalīt divās lielās grupās – sevišķi bīstamās slimībās un pārējās slimībās. Pie sevišķi bīstamajām arī mutes un nagu sērga, Āfrikas cūku mēris.

Jāpastiprina biodrošības pasākumi

M. Ulmanis uzsver, ka nezina, kurā brīdī un vietā kāda no infekcijas slimībām var parādīties. Tādēļ ikdienā jāievēro biodrošība, kas saistīta gan ar transporta kustību, gan ar nepiederošu cilvēku viesošanos fermā. Šobrīd pastāv konkrēti riski, tādēļ biodrošība ir jāpastiprina.

“Izskanējis, ka gadījums Vācijā un gadījumi Ungārijā un Slovākijā nav savstarpēji saistīti. Vācijas vīrusa izcelsme, nosakot ģenētisko profilu, ir Turcija. Tur šo slimību konstatē samērā bieži,” norāda M. Ulmanis.

Savukārt Ungārijā un tālāk Slovākijā slimības profils atbilst Pakistānai, kur arī šī slimība ir endēmiska. Viena no versijām ir saistīta ar cilvēku pārvietošanos, viesstrādnieku izmantošanu, kā tas bija Ungārijas gadījumā. Par Vācijas gadījumu skaidrības joprojām nav, no kurienes slimība parādījās. Gadījumi Ungārijā un Slovākijā ir saistīti, jo inficēšanās notika no fermas uz fermu. Sākumā bija iespējams izsekot, ka inficēšanās notiek fermās, kas atrodas uz viena ceļa, kurš vijas gar upi. Fermas atrodas reģionā ar augstu lopkopības intensitāti, un cilvēku, tehnikas un dzīvnieku pārvietošanās ir viens no slimības pārneses veidiem.

Ar Eiropas Komisijas noteikumiem ir noteikta liela uzraudzības zona, kas ir 100 kilometru diametrā. Pagaidām visi slimības uzliesmojumi notiek šajā zonā. Reģions robežojas ar Austriju un Čehiju, līdz ar to tālāko dinamiku ir grūti prognozēt.

“Ceram, ka līdz mums nekas nenonāks, bet piesardzības pasākumiem ir jābūt jau tagad. Mūsu ieteikums ir nelaist saimniecībās un pie lopiem cilvēkus, kuriem tur nav ko darīt. Augsts risks, kam mēs pievēršam īpašu uzmanību, ir dzīvnieku transports. Tas mums nāk no visas Eiropas. Transportam jābūt dezinficētam pēc iepriekšējās kravas izkraušanas tajā valstī, no kurienes transports nāk. To mēs nopietni skatīsimies – neviens sertifikāts netiks izsniegts transportam, par kuru netiks pierādīts dezinfekcijas fakts ārpus Latvijas. Ja tas nebūs izdarīts, transportu nesertificēsim un sūtīsim atpakaļ,” viņš skaidro un uzsver, ka svarīgi arī izmantot speciālu apģērbu fermā, ar šo apģērbu nekur citur nedoties. Līdztekus nodrošināt dezinfekcijas paklājiņus un citas dezinfekcijas iespējas. Nelaist nekādu transportu fermas teritorijā, izņemot pašu nepieciešamāko, piemēram, piena mašīnu.

Šāda pieeja jāīsteno arī dzīvnieku īpašniekiem. Ja transports brauc pēc lopiņiem, dzīvniekiem, saimnieks var pieprasīt apliecinājumu par dezinfekciju.

Ieteicamie biodrošības pasākumi dzīvnieku novietnēs mutes un nagu sērgas izplatīšanas ierobežošanai:

– Kontrolēt personu un dažādu transportlīdzekļu iekļūšanu/iebraukšanu novietnes teritorijā un dzīvnieku mītnēs. Nepieļaujiet, ka jūsu dzīvniekiem pakaļ atbraucis iepriekš neiztīrīts un nedezinficēts dzīvnieku pārvadāšanas transports.

– Darba vides un aprīkojuma tīrība – uzturēt tīru darba vidi, apģērbu, apavus un aprīkojumu;
– Atsevišķs darba apģērbs un apavi – darbā ar dzīvniekiem katrā novietnē valkāt tikai konkrētai novietnei paredzētu apģērbu un apavus vai aizsargapģērbu un aizsargapavus;
– Aprīkojuma un transporta dezinfekcija – nodrošināt mazgāšanu un dezinficēšanu gan aprīkojumam, gan transportam, pārvietojoties starp novietnēm, ienākot vai iebraucot dzīvnieku novietnē no citām teritorijām, kā arī nodrošināt novietnē strādājošo darbinieku regulāru roku mazgāšanu pēc saskares ar dzīvniekiem;
– Piekļuves ierobežošana – ierobežot cilvēku kustību dzīvnieku novietnēs, novēršot nepiederošu personu iekļūšanu;
– Dzīvnieku veselības uzraudzība – regulāri pārbaudīt dzīvnieku veselības stāvokli, lai pēc iespējas ātrāk identificētu slimības pazīmes;
– Dzīvnieku nodalīšana – iespēju robežās nodrošināt dažādu sugu dzīvnieku turēšanu atsevišķi;
– Dzīvnieku pārvietošanas ierobežošana – iespēju robežās samazināt dzīvnieku pārvietošanu gan starp novietnēm, gan starp saimniecības daļām vai korpusiem;
– Dezinfekcijas līdzekļu pieejamība – nodrošināt pie ieejas novietnē dezinfekcijas līdzekli, lai apmeklētāji varētu dezinficēt apavus pirms ieiešanas telpās un iziešanas no tām;
– Karantīnas prasību ievērošana – nodrošināt, ka darbinieki, kas bijuši saskarē ar citu novietņu dzīvniekiem, vismaz 48 stundas pēc tam nestrādā novietnē, kā arī nenonāk saskarē ar dzīvniekiem. Darbinieki, kuri bijuši valstīs, kurās izplatīta mutes un nagu sērga, vismaz 14 dienas pēc atgriešanās nestrādā novietnē ar dzīvniekiem.

Bija jārīkojas nevilcinoties

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī plaši izskanējusī informācija par piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, kur šomēnes piesardzības nolūkos uz laiku tika apturēts vienas uzņēmuma fasēšanas līnijas darbs, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tika saņemta informācija, ka vairāku uzņēmuma darbinieku analīzēs konstatēta patogēnās mikrofloras (patogēnie E.coli) klātbūtne.

Uzņēmumā notika atkārtota PVD pārbaude, lai pārliecinātos, vai ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai turpmāk uzņēmums varētu pilnā apmērā garantēt patērētājiem saražotās produkcijas drošumu.

Ņemot vērā to, ka uzņēmums ir veicis tīrīšanas un dezinfekcijas darbus, atkārtoti apmācījis personālu higiēnas jautājumos un apņēmies nepieļaut slimu darbinieku piedalīšanos ražošanas procesos, PVD atļāva uzņēmumam atjaunot apturētās fasēšanas līnijas darbu.

Līdz šim laboratoriski izmeklētie PKS “Straupe” ražotie produkti ir bijuši atbilstoši prasībām un šobrīd pilnībā ir atjaunota uzņēmuma darbība.

PVD saņēmis pārmetumus, ka ar šādu rīcību gremdējis vietējo uzņēmumu. “Esam saņēmuši dažādus pārmetumus, taču šajā gadījumā nemaz citādi nevarējām rīkoties. Šajā gadījumā par situāciju klāstījām arī ar masu mediju starpniecību. Tas bija jādara, jo bija pamatotas bažas, ja mēs par to neziņojam, tad situācija var izvērsties dramatiskāka. Ja raugāmies kopumā, tie bija ap 60 bērni, no kuriem apmēram puse izgāja cauri intensīvajai terapijai. Veicot virkni pasākumu, lai noskaidrotu patogēna izplatības ceļu, tika konstatēts, ka uzņēmumā “Straupe”, kurš apgādāja ar piena produktiem 14 bērnudārzus, kuros ir konstatēti E.coli gadījumi, ar šo baktēriju bija inficēti vairāki darbinieki, tāpēc piesardzības nolūkā tika apturēta viena uzņēmuma fasēšanas līnijas darbība. PVD veic savus pienākumus pārtikas uzraudzībā. Ja mēs nerīkotos un slimība būtu izvērtusies ar smagākām sekām, kur runa var būt par bērnu dzīvību, tad sabiedrībai būtu pretējs jautājums, kāpēc jūs nereaģējāt un neko nedarījāt. Vai mēs varam spēlēties ar tādām lietām? Nē! Tad, lūk, šeit arī ir atbilde, kāpēc tika veltīta pastiprināta uzmanība, drošības pasākumiem uzņēmumā “Straupe”. Atsevišķas pārbaudes joprojām tiek veiktas,” skaidro M. Ulmanis un atgādina, ka ne velti ir teiciens – no lauka uz galda. Ar to domājot pārtikas izsekojamību, kas ir viena no svarīgākajām lietām pārtikas produktu ražošanā, tas attiecas uz visiem izejmateriāliem kā lielos, tā mazos uzņēmumos Taujāts, kādas ir versijas par baktērijas izplatības pirmsākumiem, kādas konkrētas versijas neesot, ir tikai pieņēmumi – infekcijas avots bijis dzīvnieks un baktērija pārnesta uz pārtiku. “Kur ir tas pirmsākums, es nevaru pateikt. Var gadīties, ka tas ir ienests no kūts, jo dzīvnieks var būt kā rezervuārs. Vēl daļa infekcijas uzliesmojumā nepamatoti vainoja zemenes. PVD pēc savas iniciatīvas pārbaudīja zemenes un mellenes no lielveikaliem, neguva apstiprinājumu, ka ogas būtu vainojamas E.coli saslimšanas gadījumos,” viņš atgādina.

Par E.coli infekciju. Inficēties ar E.coli iespējams, lietojot uzturā inficētu pārtiku (nepietiekami termiski apstrādātu liellopu gaļu, nevārītu pienu, nemazgātus vai neapstrādātus augļus vai dārzeņus). Iespējama arī infekcijas pārnešana tieši no cilvēka uz cilvēku.

Lai novērstu inficēšanos, Slimību profilakses un kontroles centrs iesaka ievērot roku higiēnu, pirms lietošanas termiski apstrādāt visa veida gaļu, augļus un dārzeņus, pirms mizošanas un lietošanas uzturā noskalot zem tekoša dzeramā ūdens, izmantot atsevišķus dēlīšus jēlas gaļas un termiski apstrādātas gaļas vai svaigu dārzeņu griešanai, dēlīti rūpīgi pirms un pēc lietošanas nomazgāt.

Ja jums vai jūsu bērnam ir E.coli infekcijas pazīmes – krampjveida sāpes vēderā, asiņaina caureja –, nekavējoties jāsazinās ar ārstu.

Putnu gripa šosezon nav konstatēta

M. Ulmanis ar medijiem pārrunāja arī citus jautājumus, pieskaroties arī tēmām par Āfrikas cūku mēri un putnu gripu. Āfrikas cūku mēris nekur nav pazudis. Tas pierimst, pazūd, tad atkal uzrodas no jauna ar lielākiem vai mazākiem uzliesmojumu gadījumiem. Rudens izskaņā, ziemas mēnešos statistika bija dramatiska, tika reģistrēti līdz pat 80 ĀCM saslimšanas gadījumu, bet pēdējās nedēļās šis cipars ir četri līdz seši gadījumi nedēļā valstī kopumā.

Putnu gripas gadījumā šogad pie mums ir samērā mierīgi. “Šosezon putnu gripa nav konstatēta arī savvaļas putniem. Gājputnu migrācija joprojām turpinās. Citviet tiek fiksēti putnu gripas gadījumi – Polijā šogad konstatēti vairāk nekā 60 uzliesmojumi mājputnu fermās. Riski ir pastāvīgi, jo slimība ir mums visapkārt. Šogad slimība ir konstatēta tepat kaimiņvalstī Lietuvā vienā saimniecībā ar 250 000 putniem. Un šeit atkal ir uzsvars ievērot biodrošību. “Ūdensputni ir galvenais slimības pārnesējs. Aicinām vistkopjus sekot līdzi vistu veselībai, skatīties, kur tās barojas, vai ir pieeja dabīgām un mākslīgām ūdenstilpēm.”

PVD atgādina, ka neatkarīgi no tā, cik mājputnu ganāmpulkā, tos vajag turēt, barot dzirdināt tikai slēgtās telpās vai teritorijā ar ūdensnecaurlaidīgu jumtu, lai nepieļautu saskari ar savvaļas putniem. Šī paša iemesla dēļ arī mājputnu pastaigu laukumiem ir jābūt norobežotiem un putnus aizliegts izlaist dabīgas izcelsmes ūdenstilpēs, izņemot mākslīgi izveidotās, norobežotās ūdenstilpēs, kuras izmanto tikai mājas ūdensputnu sugām.