FOTO: KARĪNA MIEZĀJA
“Ziemeļlatvijas” publikācijā “Vasaras brīvlaikā strādāt gribētāju vairāk nekā pieejamo darba vietu skaits” rakstījām par skolas jauniešu darba iespējām vasaras brīvlaikā. Vairums cer un paļaujas uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotā pasākuma “Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs” piedāvātajām iespējām.
Darbs vasaras brīvlaikā jauniešiem sniedz ne tikai pirmo reālo darba pieredzi, bet arī veido nākotnes darbaspēku. Tomēr konkurence starp skolēniem ir gana sīva un pieprasījums pēc vasaras darba vietām daudzviet joprojām pārsniedz pieejamo vakanču skaitu.
Laikraksts “Ziemeļlatvija” projektā “Sarežģītā Latvija” sadarbojas ar “Latvijas Avīzi” un citiem reģionālajiem laikrakstiem, lai izprastu kopainu valstī. Skaidrojām, cik un kādas darba vietas tiek piedāvātas skolēniem Latvijas reģionos un vai darba devēji labprāt vēlas darbā pieņemt nepilngadīgus jauniešus.
NVA skolēniem darbu vasaras brīvlaikā piedāvā jau kopš 2004. gada. Ar katru gadu paplašinās gan darba devēju loks un pārstāvēto nozaru daudzums, gan nodarbināto jauniešu skaits. Kā iepriekš informējusi Labklājības ministrija, šogad programmai pieteikušies 950 darba devēji. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai paredzētais finansējums šogad ir palielināts līdz 5,3 miljoniem, ar ko var nodrošināt, lai vienu mēnesi nodarbinātu 13,8 tūkstošus skolēnu.
Visvairāk darba iespēju – palīgstrādnieku amatos
Skolēniem visbiežāk tiek piedāvāti darbi palīgstrādnieka amatos – teritorijas vai telpu uzkopšanā, viesmīļu un pavāru palīgu darbi un tamlīdzīgi.
“Latvijas Avīze” izpētījusi, ka pēdējos gados arvien biežāk parādoties iespējas arī specifiskās nozarēs, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā un finanšu sektorā. Piemēram, patlaban aktuālo darba vietu sarakstā NVA mājaslapā lasāms piedāvājums skolēnam strādāt par ģenerāldirektora palīgu un pie prasībām pretendentam minēts: “Sveicināts, mans topošais asistent! Vai tu esi tas, kurš atbrīvos manas rokas, būsi mana uzticības persona, mans plānotājs un procesu uzlabotājs, un mums saskanēs kā cimdiņam ar rociņu? Tad tieši tu esi tas, kuru es meklēju!”
NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs “Latvijas Avīzei” skaidrojis: “Darba devēji arvien biežāk piesakās programmai ar mērķi veidot ilgtermiņa saikni ar potenciālo darbaspēku.”
NVA Bauskas filiāles vadītāja Igunda Bēmane reģionālajam laikrakstam “Bauskas Dzīve” norādījusi: “Pirmā darba pieredze skolēnam ir kā iepazīšanās ar nozari un darba vidi. Mazāk tiek vērtēts pats darba sniegums, vairāk – interese, attieksme un motivācija.”
Laikrakstam “Brīvā Daugava” “Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja Everita Bičkova stāstījusi, ka viņu pieredzē ir gana daudz pozitīvu gadījumu, kad pēc veiksmīgi aizvadīta vasaras darba veikalā jaunieši piesakās pastāvīgam darbam. Šogad NVA projektā “Rimi Latvia” pieteikusi rekordlielu vakanču skaitu – vairāk nekā tūkstoti, ko aizpilda apmēram 700 jauniešu, jo kāds no viņiem izvēlas strādāt divus mēnešus, savukārt cits – mēnesi.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” komunikācijas vadītāja Ginta Bormane arī skaidrojusi: “Mūsu darbinieki apzinās, ka skolēns nav vienkārši “vēl viens pāris darbaroku” – palīdzam gūt pirmo pieredzi, mācīties atbildību, un, iespējams, kāds no jauniešiem nākotnē būs mūsu pilna laika kolēģis.”
Bieži veidojoties pat neliels konkurss uz vakantajām darba vietām. Skolēnus iesaistot biroja darbā, laboratorijā, pirmapstrādes kompleksa norisēs.
Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis P. Beļisovs minējis, ka darba devēji, kas piedāvā vakances sarežģītākās un augsti kvalificētās profesijās, bieži vien ir patīkami pārsteigti par skolēnu kompetenci: “Viņi atzīst, ka jaunieši ir gudri, atbildīgi, iesaka oriģinālas idejas, un dažkārt skolēnu pienesums sniedz reālu vērtību arī uzņēmuma darbībai.” Šādos gadījumos atlases process esot līdzīgs kā darba tirgū – tiek vērtētas atzīmes, prasmes, pat organizēti testi.
“Konkurence uz šīm vakancēm ir augsta, tāpēc darba devēji pret atlasi izturas ļoti nopietni,” “Latvijas Avīzei” atzinis P. Beļisovs.
Darba tirgū joprojām valda stereotipi
“Latvijas Avīze” savā publikācijā secinājusi, ka ne visi darba devēji vēlas pieņemt darbā nepilngadīgus skolēnus.
Laikraksts “Brīvā Daugava” raksta, ka nepilngadīgajiem skolēniem paredzētās vakances aizpildās ātri. Jauniešu interese ir liela, tāpēc var veidoties situācijas, ka skolēni, kas pieteikušies vēlāk, saņem atteikumu.
Ir gadījumi, kad skolēni jau janvāra sākumā tuvējos veikalos jautā par vasaras darba iespējām. Piemēram, veikala “Lats” uzņēmuma pārstāvis laikrakstam “Staburags” atzinis, ka pieņem darbā jauniešus vecumā no 18 gadiem, jo darbs ir arī pie kases un nepieciešams, lai darbinieki varētu strādāt pilnvērtīgi.
Arī “Alūksnes un Malienas Ziņas” savā publikācijā par skolēnu vasaras darbu raksta, ka, piemēram, kafejnīcā “Marta” darbā pieņem tikai pilngadīgus jauniešus, jo kafejnīcā jāpasniedz alkohols un jānovāc trauki, no kuriem tas ir lietots.
“Nepilngadīgo darbinieku nodarbināšanu regulē stingrāki ierobežojumi – gan attiecībā uz darba laiku, gan uz darba apstākļiem. Papildu tam darba devējam ir jānodrošina īpaši apmācīts darba vadītājs un jāievēro specifiskas prasības, par kurām informējam visus iesaistītos uzņēmumus,” “Latvijas Avīzei” norādījis P. Beļisovs.
Šie nosacījumi bieži tiek uztverti kā papildu administratīvs slogs un lielāka atbildība, kas var ietekmēt darba devēju vēlmi pieņemt darbā nepilngadīgos jauniešus. Dažos amatos pastāv augstāki drošības riski un likumi nemaz neļauj nodarbināt personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Tāpat pastāv arī vispārpieņemti priekšstati, kas spēlē savu lomu.
“Pastāv šie stereotipi, ka pilngadīgs jaunietis ir nobriedušāks, atbildīgāks, tādēļ viņam var uzticēt vairāk un sarežģītākus uzdevumus. Tomēr realitātē lielākā daļa skolēnu, kas piesakās darbam ar NVA starpniecību, joprojām ir nepilngadīgi. Savukārt tie, kas jau sasnieguši 18 gadu vecumu, biežāk meklē darbu patstāvīgi. Iespējams, viņi orientējas uz labāk atalgotām vietām ārpus skolēnu vasaras nodarbinātības programmas,” stāsta P. Beļisovs.
Jaunieši ir gatavi strādāt arī laukos
Reģionālie laikraksti, tostarp arī laikraksts “Ziemeļlatvija”, publikācijās par skolēnu vasaras nodarbinātības programmu norādījuši uz būtisku problēmu – pieprasījums pēc darba vietām bieži vien pārsniedz piedāvājumu. NVA pārstāvis P. Beļisovs piekrīt: “Skolēnu iespējas vasaras darbam joprojām ir ierobežotas, jo ierobežots ir arī darba piedāvājums.”
“Latvijas Avīze” noskaidrojusi, ka NVA mājaslapā gan redzams, ka pieejamas vairāk nekā 300 atvērtas vakances, tomēr tās ne vienmēr atbilst skolēnu vēlmēm – nedz pēc atrašanās vietas, nedz darba specifikas.
Nereti strādāt gribošie jaunieši meklē darba iespējas arī laukos. Medijos regulāri izskan informācija par ogu saimniecībām, kam vasarā trūkstot darbaroku, tādēļ tās piesaista pašlasītājus vai viesstrādniekus. Taču rodas loģisks jautājums – vai šos sezonas darbus nevarētu piedāvāt vietējiem skolēniem. Zemeņu audzētavā “Blomi zemenes” “Latvijas Avīzei” atzinuši, ka skolēni šim darbam ne vienmēr ir piemēroti – viņiem neesot pacietības, darbs ātri apnīkot.
Savukārt uzņēmuma “Kapačmuiža” īpašnieks Jānis Kapačs laikrakstam “Brīvā Daugava” stāstījis, ka zemeņu lasīšanā nodarbina arī skolēnus. Atlīdzība tiek aprēķināta pēc salasīto ogu daudzuma. Uzņēmējs stāsta, ka skolēni mūsdienās esot dažādi: viens atbrauc ar patiesu vēlmi strādāt, cits – lai vienkārši patusētu, bet vēl kāds – lai uzpīpētu.
“Tad jāsaka, lai vairāk nebrauc,” piebildis Jānis Kapačs.
Palīdz lauzt dzimuma stereotipus
NVA pārstāvis P. Beļisovs atzīmējis, ka jaunieši, piedaloties skolēnu vasaras nodarbinātības programmā, palīdz lauzt arī darba tirgū esošos dzimuma stereotipus: “Mūsdienu jaunieši ir drosmīgi, atvērti un ieinteresēti izmēģināt dažādas profesijas, tāpēc gribētos teikt, ka dzimuma stereotipi profesiju izvēlē pakāpeniski mazinās. Redzam, ka zēni izvēlas darbus, kas tradicionāli tiek uzskatīti par “sieviešu profesijām”, piemēram, strādā par trauku mazgātājiem vai istabeņiem, kas patiesībā ir fiziski smags darbs. Savukārt meitenes nereti izvēlas tehniskākas nodarbošanās.”
“Ziemeļlatvija” arī savā publikācijā rakstīja, ka Valkas pilsētas stadionā strādājošajam 17 gadus vecajam Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolēnam Artūram Aleksandram Beļakovam darba pienākumos ietilpst arī ravēšana. Viņš atzina, ka šis darbs ne īpaši ejot pie sirds, bet cenšas to paveikt kārtīgi.
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
