“Ziemeļlatvijas” 20. maija publikācijā “Banku klientiem nākas paļauties uz digitālās vides pakalpojumiem” jau rakstījām, ko paredz likuma grozījumi par banku filiāļu, bankomātu pieejamību Latvijas reģionos, uzklausot gan komercbanku redzējumu, gan iedzīvotāju pieredzi bankas pakalpojumu saņemšanas iespējās novados. Proti, jaunas prasības lielākajām Latvijas komercbankām par pastāvīgu pakalpojumu nodrošināšanu klātienē reģionos noteiktas pērn septembrī pieņemtajos Kredītiestāžu likuma grozījumos un Latvijas Bankas izdotajos noteikumos par finanšu pakalpojumu sniegšanu klātienē. Uzreiz jāatzīmē, ka nav pamata cerēt uz tik plaša banku filiāļu tīkla atjaunošanu, kā tas bija pirms vairākiem gadiem. Bankām dots laiks līdz 2026. gadam, lai izvērtētu iespējas un paplašinātu savu klātbūtni pilsētās un novados, kā arī izvērtētu bankomātu tīkla atbilstību jaunajiem nosacījumiem. Minētie pienākumi pamatā attiecas uz četrām lielākajām bankām – “Swedbank”, SEB, “Citadele” un “Luminor”.
Laikraksts “Ziemeļlatvija” sadarbībā ar “Latvijas Avīzi” aplūkoja šo jautājumu, skaidrojot, kāda ir situācija novados un mazpilsētās, kur komercbanku filiāles ir ļoti reta parādība vai to nav nemaz. Tieši tāpēc šajās vietās liela loma ir Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem un, protams, arī bibliotēkas kalpo kā ceļvedis digitālo banku pakalpojumu labirintos.
Kuldīga, Olaine, Sigulda, Bauska – tās ir tikai dažas no lielākajām apdzīvotajām vietām, kur pilsētniekiem un apkārtnes iedzīvotājiem pašlaik klātienē nav pieejama neviena no lielajām bankām, ārpus Rīgas to filiāles darbojas tikai 17 vietās. Privileģēti var justies liepājnieki, daugavpilieši un valmierieši, kur pārstāvēts viss nozīmīgāko banku četrinieks, bet citviet bieži ir tikai vienas bankas klātbūtne. Cerību uz kredītiestāžu klātienes apkalpošanu citu pilsētu un novadu iedzīvotājiem dod pērn pieņemtās likuma izmaiņas, skaidro “Latvijas Avīze”.
Meklē optimālākos risinājumus
“Bankas kopumā izprot jaunā regulējuma mērķi un šobrīd aktīvi strādā pie efektīvāko un optimālāko risinājumu atrašanas, lai nodrošinātu ne tikai finanšu pakalpojumu pieejamību, bet vienlaikus veicinātu finanšu pratību un klientu informētību,” vērtē nozares uzraugs Latvijas Banka (LB).
Atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai līdz šim jau šajā jomā vērojamas kādas izmaiņas, LB pārstāvis Jānis Silakalns atzīmē, ka pagaidām viss atrodas vērtēšanas procesā. “Ņemot vērā, ka prasības jānodrošina no nākamā gada 1. janvāra, bankas pašlaik analizē to rīcībā esošo klientu informāciju, tiekas ar vietējām pašvaldībām, Latvijas Banku, kā arī potenciālajiem sadarbības partneriem, lai spētu savlaicīgi izpildīt likumā noteiktās prasības atbilstoši katra reģiona un bankas klientu vajadzībām,” skaidro J. Silakalns. Viņš norāda, ka šobrīd vēl pāragri runāt par jauno banku klātienes pakalpojumu sniegšanas punktu atrašanās vietām, jo “turpinās darbs pie minēto noteikumu iedzīvināšanas”.
Nav plānotas būtiskas pārmaiņas
Raugoties nākotnē, ar bankomātiem šobrīd ir lielāka skaidrība nekā ar banku filiālēm, jo tiek uzskatīts, ka ar naudas aparātu tīklu jau praktiski viss ir kārtībā. Latvijas Bankas pārstāvis J. Silakalns: “Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību un bankomātu tīklu – jau pašlaik tas ir optimāls, tāpēc tajā nav plānotas būtiskas pārmaiņas.” Pēc LB datiem, jau pašlaik vairāk nekā 99 % iedzīvotāju tuvākais bankomāts ir mazāk nekā 20 kilometru attālumā. Līdz ar to, kā to savā atzinumā secinājusi arī Eiropas Centrālā banka (ECB), šīs normas mērķis būtībā ir saglabāt esošo bankomātu tīklu Latvijā, nevis uzlabot piekļuvi skaidrai naudai mazāk apdzīvotās vietās. Kopējais bankomātu skaits Latvijā pašlaik ir ap 860–870. “Skaidrās naudas pieejamība ir stiprināta likumā no 2025. gada 1. janvāra, bet līdz tam finanšu sektors par to rūpējās ar sadarbības memorandu ar Latvijas Banku,” piebilst J. Silakalns.
FOTO: DAINIS BUŠMANIS
“Ir svarīgi, lai visas dalībvalstis veiktu atbilstošus pasākumus, gādājot, ka kredītiestādes un filiāles, kas darbojas to teritorijā, nodrošina pienācīgu piekļuvi skaidras naudas pakalpojumiem,” uzsvērts ECB atzinumā, kurā vērtēts jaunais Latvijas regulējums par banku un to pakalpojumu sasniedzamību reģionos. Jāpiebilst, ka šis ECB prezidentes Kristīnes Lagardas parakstītais dokuments tika saņemts pērnruden pirms jauno prasību pieņemšanas. Vērtējot Latvijas Bankas noteikto slieksni, kas ir vismaz 750 eiro mēnesī, kuru izņemšana no bankomāta bankām jānodrošina bez maksas, ECB aicināja apsvērt, vai nepaaugstināt šo minimālo slieksni, lai nodrošinātu, ka skaidras naudas izmantošana netiek nepamatoti ierobežota. Tomēr Latvijas Banka bezmaksas skaidras naudas izņemšanas limitu nepaaugstināja.
“Bija vairāki apsvērumi minētā limita noteikšanā. Cita starpā, tika vērtēti līgumos ar privātajiem klientiem, proti, fiziskām personām, noteiktie limiti, ko pašlaik piemēro kredītiestādes, kuras kvalificētas kā nozīmīgas kredītiestādes,” skaidro LB pārstāvis J. Silakalns, piebilstot, ka ņemtas vērā arī minimālās algas, vidējās vecuma pensijas un vidējā bezdarbnieku pabalsta apmērs.
J. Silakalns: “Latvijas Bankai ir pienākums veikt regulāru prasību pārskatīšanu, un, ja redzēsim, ka tas ir nepieciešams, būs iespējams limitu palielināt. Būtiski arī saprast, ka no ekonomiskā viedokļa bezmaksas pakalpojumi nepastāv, jo faktiski šādu pakalpojumu izmaksas ir jākompensē no citiem ieņēmumiem. Līdz ar to pastāvētu risks, ka kredītiestādes savas papildu izmaksas kompensētu, tās iekļaujot citu finanšu pakalpojumu cenās.”
Klātienes pakalpojumi kļūst aizvien mazāk pieprasītāki
“Ziemeļlatvija” jau vēstīja dažu banku skaidrojumu par pakalpojumu pieejamību. Tika saņemts arī “Luminor” situācijas redzējums. “Uz “Luminor” banku, tāpat kā citām komercbankām, attiecas Latvijas Bankas noteiktie regulējumi, kas paredz uzlabot finanšu pakalpojumu pieejamību ikvienam iedzīvotājam visā Latvijas teritorijā. Precīzas prasības reģionu klientu apkalpošanā katrai bankai būs atšķirīgas – tās ietekmē dažādi kritēriji, tostarp klientu skaits un esošais filiāļu pārklājums. Pašlaik notiek darbs pie pakalpojumu pieejamības izvērtēšanas atbilstoši apstiprinātajiem kritērijiem,” skaidro Baiba Tētiņa, “Luminor” bankas klientu apkalpošanas vadītāja.
Viņa pauž, ka “Luminor” nodrošina pakalpojumu pieejamību klientiem, pielāgojoties vajadzībām un ievērojot mūsdienīgas finanšu pakalpojumu pieejamības tendences. Valkas un Smiltenes novadu iedzīvotājiem tuvākais “Luminor” bankas Klientu apkalpošanas centrs atrodas Valmierā, Rīgas ielā 13. “Klientu apkalpošanas centrs “Valmiera” pielāgots, lai ikviens klients varētu patstāvīgi veikt pamata finanšu darbības, kā arī šobrīd klientiem ir iespēja divas reizes nedēļā – otrdienās un ceturtdienās – no pulksten 9.00 līdz 17.00 saņemt padziļinātas konsultācijas un citu nepieciešamo atbalstu klātienē, pārējā laikā sniedzam attālinātas konsultācijas pa tālruni vai online tiešsaistes formātā,” informē B. Tētiņa un atgādina, ka pierakstu laiku plūsma tiek plānota, ņemot vērā klientu apmeklējuma intensitāti un kopējo klientu skaitu, un šobrīd Valmierā nav rindas uz pierakstu. Mūsu konsultanti iespēju robežās apkalpo arī tos klientus, kuri apmeklē apkalpošanas centru bez iepriekšēja pieraksta – īpaši gadījumos, kad nepieciešama īsa vai steidzama konsultācija.
Nākotnē arvien vairāk funkciju īstenos tehnoloģijas
Taujājot par bankomātu pieejamību mūspusē, norāda “Luminor” bankas pārstāve: “Šobrīd Valkas un Smiltenes novadu iedzīvotājiem tuvākais pieejamais “Luminor” bankas iemaksas/izmaksas bankomāts atrodas Smiltenē, Baznīcas laukumā 2, pie tirdzniecības centra “top!”, savukārt seši bankomāti klientiem pieejami arī Valmierā. Kopumā Latvijas teritorijā ir izvietoti 142 “Luminor” bankomāti. To skaits un izvietojums tiek plānots atbilstoši esošo klientu apjomam un to reģionālajam sadalījumam. Jāņem vērā, ka bankomātu tīkla izvērtēšanā svarīgs faktors ir lietošanas statistika, proti, cik bieži cilvēki izmanto konkrēto bankomātu.
Pēc B. Tētiņas redzējuma, viņu klientu paradumi liecina, ka klātienes pakalpojumi kļūst aizvien mazāk pieprasītāki.
“Vairāk nekā 80 % mūsu klientu izvēlas gan ikdienas, gan sarežģītākus pakalpojumus saņemt attālināti – digitāli vai telefoniski –, jo tas ietaupa viņu laiku. Klātienes pakalpojumi, protams, joprojām ir pieejami. Turklāt klientu aptaujas liecina, ka tikai nepilni 7 % klientu uzskata klātienes pakalpojumu pieejamību par būtisku nepieciešamību. Visbiežāk klientiem interesējošie jautājumi klātienē, klientu apkalpošanas centros, ir Smart-ID aplikācijas uzstādīšana un specifisku kontu atvēršana. Šī brīža tendences liecina, ka nākotnē arvien vairāk funkciju īstenos tehnoloģijas un bankas darbinieki kļūs vairāk padomdevēji sarežģītākās situācijās. Lai nodrošinātu mūsu klientiem plašāku skaidras naudas pieejamību, sākot ar šī gada 1. janvāri esam paplašinājuši savus pakalpojumus – turpmāk ar bankas debetkarti (Visa Debit) katru mēnesi ne vairāk kā piecos skaidras naudas izņemšanas darījumos iespējams bez maksas izņemt līdz 750 eiro arī no “Citadeles”, SEB un “Swedbank” bankomātiem visā Latvijā. Turklāt, sākot ar šo gadu, “Luminor” Black kartei bezmaksas skaidras naudas izņemšanas limits (bez darījumu skaita ierobežojuma) citu banku bankomātos Latvijā un ārzemēs palielināts no 400 eiro uz 750. Bankas dati rāda, ka “Luminor” klienti vidēji mēnesī veic 500 eiro izmaksu mūsu bankomātos. Tajā pašā laikā 2025. gada pavasara Latvijas Bankas “Maksājumu radars” liecina, ka bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu īpatsvars sasniedzis vēsturiski augstāko apmēru (78 % pret 22 % attiecīgi),” statistikā dalās B. Tētiņa.
Lai arī banku nozarē uzskata, ka esošais bankomātu tīkls ir gana labs, cilvēki laukos gluži tā nedomā, lai gan pie neērtībām jau lielā mērā ir pielāgojušies.
Tikmēr Latvijas Bankas pārstāvis J. Silakalns pauž pārliecību: “Esam starp eirozonas līderiem un laikus, proaktīvi un bez skubinājuma darbojamies, līdz ar to prognozējams, ka mūsu aktivitātes būs vairāk nekā pietiekamas nākotnes Eiropas regulu ievērošanai par abiem naudas veidiem – gan skaidro, gan bezskaidro naudu.”
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
