Šodien trīs lielākie piena pārstrādes uzņēmumi informēs masu medijus par krīzi piena iepirkumu tirgū, aģentūru LETA informēja AS “Rīgas piena kombināts” Sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča.
Viņa stāstīja, ka trīs lielākie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi – “Rīgas piena kombināts”, AS “Valmieras piens” un AS “Preiļu siers” vienojušies vērst sabiedrības uzmanību uz izveidojušos krīzi piena iepirkumu tirgū. Krīze veidojas tāpēc, ka piens kā izejviela tiek eksportēts uz Lietuvu un paaugstinās iepirkuma cena. “Latvijas piena pārstrādātājiem trūkst piena, un, paaugstinoties piena iepirkuma cenai, esam spiesti paaugstināta arī saražoto piena produktu cenas,” teica Rimšēviča.
Piena pārstrādes uzņēmumi cer uz Zemkopības ministrijas (ZM) aktīvāku rīcību, pieprasot lielāku piena kvotu skaitu valstij vai atceļot piena kvotu sistēmu, jo līdzīga problēma ir arī citām valstīm.
Preses konferencē piedalīsies AS “Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels, AS “Valmieras piens” ģenerāldirektors Harijs Panke un AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.
Konferences laikā tiks runāts par tendencēm piena produktu tirgū pasaulē. Tiks apskatīta situācija eksporta tirgū, kāds ir pieprasījums un cenu izmaiņas produktu grupām. Tāpat tiks runāts par situāciju Latvijas piena produktu tirgū, par piena produktu cenu ietekmējošiem faktoriem.
Preses konference notiks plkst.11.30 Valdemāra centra zālē “Daugava”.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē septembra beigās apsprieda jautājumu par iespēju nākamgad palielināt ES dalībvalstīm piešķirtās piena kvotas.
Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa, šādu priekšlikumu, kā arī to, ka nākotnē vispār ir jāatceļ piena kvotu sistēma un jāpāriet uz bezkvotas režīmu, Eiropas Komisijai (EK) izteikuši vairāku dalībvalstu lauksaimniecības ministri.
Tāpat kā Latvijā, arī pārējās dalībvalstīs šī ir aktuāla problēma, jo piena kvotas ir izpildītas, to pietrūkst.
ES lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bola solīja, ka izvērtēs ES dalībvalstu lauksaimniecības ministru izteikto priekšlikumu, lai nākamajā gadā, sākoties jaunajam piena kvotu gadam, tās tiktu palielinātas.
EK plāno ieviest īpašus pārejas pasākumus, lai ražotājiem un patērētājiem piena kvotu sistēmas atcelšanu padarītu pēc iespējas “nesāpīgāku”, iepriekš žurnālistiem teica EK Piena sektora Politikas nodaļas vadītājs Horkilds Rasmusens.
Viņš skaidroja, ka šie pasākumi nodrošinās “mīkstu piezemēšanos” no vienas sistēmas otrā. Kvotu sistēma ES pilnībā tiks atcelta 2015.gadā.
EK plāno veikt pasākumus, lai neceltos piena kvotas cena, kas pašlaik ir ļoti augsta. Tas samazina jauno zemnieku iespējas uzsākt savu piena ražošanas saimniecību, kas, pēc Rasmusena domām, ir absurds, jo tieši jaunie lauksaimnieki visaktīvāk veicina nozares attīstību.
Savukārt, tā kā ne visās valstīs piena nozare ir vienlīdz attīstīta, cits EK priekšlikums paredz atļaut kvotu tirdzniecību valstu starpā.
Rasmusens informēja, ka šī gada oktobrī vai novembrī EK nāks klajā ar “ideju katalogu”, kurā būs apkopoti priekšlikumi pārejas perioda pasākumiem. Šī gada nogalē tiks pabeigts ziņojums par ES lauksaimniecības, jo sevišķi piena, tirgus attīstību. Tajā tiks analizēts arī tas, kādas ir piena nozares paplašināšanās iespējas, kamēr kvota vēl nav atcelta.
Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece skaidroja, ka vislielākās Latvijas piena saimniecību bažas ir par to, ka pēc kvotu sistēmas atcelšanas daudzu ES dalībvalstu lauksaimnieki varētu pieprasīt kompensācijas par iepirkto kvotu zaudēšanu.
Latvijā piena kvotas tonna tiek pirkta par desmit latiem, kamēr, piemēram, Kiprā tās cena ir 1470 eiro (1033 lati), bet Vācijā – 550 eiro (387 lati). Tā kā atšķirība ir milzīga, ES kopējās lauksaimniecības politikas “veselības pārbaudes” laikā
