Par to, ka arī Latvijas iedzīvotāji plāno doties peļņā uz Vāciju pēc darba tirgus atvēršanas maijā, liecina iedzīvotāju arvien pieaugošā interese par vācu valodas apguvi. Tā secinājuši valodas centra Berlitz speciālisti, vadoties pēc valodas centra pieredzes.
Berlitz valodas centra eksperti atzīst, ka aizbraucēju vidū būs kvalificēti savas jomas eksperti, kas saskata Vācijā daudz lielākas atalgojuma iespējas savā profesijā nekā Latvijā.
Angļu valodu nomaina pret vācu valodas apmācībāmSaskaņā ar Berlitz datiem, iedzīvotāju vēlme mācīties vācu valodu pieaugusi par 100% salīdzinājumā ar pērno gadu, kļūstot par otru populārāko valodu centrā apgūto svešvalodu. Pēdējo mēnešu laikā Berlitz ir novērojama interesanta tendence – vairāki klienti, kas iepriekš uzsākuši angļu valodas mācības, nomaina to pret vācu valodas apguvi.
„Vācu valoda ir trešā zināmākā svešvaloda Latvijā pēc krievu un angļu valodām, kas skaidrojams ar to, ka padomju gados to apguva kā svešvalodu skolā. Tāpēc tikai loģiski, ka līdz ar darba tirgus atvēršanu Vācijā un ņemot vērā ekonomisko krīzi Īrijā un Lielbritānijā, daļa iedzīvotāju, kuri runā vācu valodā, vēlēsies doties peļņā uz Vāciju. Šo tendenci mēs izjūtam arī Berlitz valodu centrā, jo pieaug interesentu skaits, kas agrāk ir apguvuši vācu valodu un šobrīd vēlas atsvaidzināt savas zināšanas vai tās apgūt padziļināti,” norāda Berlitz centra Latvijā direktore Inga Zeide.
Par situāciju nobažījušies vācu žurnālistiPēdējā laikā pastiprināta interese izjūtama no Vācijas mediju puses, kas aktīvi interesējas par iespējamiem iebraucējiem no Baltijas valstīm pēc tirgus atvēršanas šī gada 1.maijā.
„Pēdējā mēneša laikā Berlitz valodu centrā ir vērsušies jau vairāki žurnālisti no Vācijas, lūdzot raksturot potenciālos aizbraucējus no Latvijas, kas šobrīd valodu centrā apgūst vācu valodu un gatavojas aizbraukšanai. Jāmin, ka liela daļa šo iedzīvotāju strādā kvalificētu darbu un saskata iespējas pēc darba tirgus atvēršanas strādāt Vācijā par daudz augstāku samaksu, nekā par līdzīgu darbu saņem tepat Latvijā. Mūsu klientu vidū ir ļoti dažādu profesiju pārstāvji no valsts un privātā sektora,” norāda I. Zeide.
Valodu arvien vairāk mācās studiju vai darba vajadzībām
Pēdējo gadu laikā ir mainījušies valodas apguves mērķi, un šobrīd iedzīvotāji izvēlas apgūt kādu valodu pragmatisku mērķu dēļ, piemēram, studiju vai darba vajadzībām. I.Zeide atzīmē, ka vācu valodai Latvijā vienmēr ir bijusi liela nozīme vēsturisko notikumu kontekstā, un kopš padomju gadiem mācību iestādēs tā ir bijusi visvairāk apgūtā otrā svešvaloda.
Tomēr līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijas iedzīvotājiem pavērās plašākas pašrealizācijas iespējas pasaules mērogā, tāpēc stabilu pirmo vietu apgūstamo svešvalodu izvēlē neatkarības gados ieņēma visā pasaulē izplatītā angļu valoda, turklāt par apmēram 80% lielāku pārsvaru pār citām apgūstamajām svešvalodām.
