Aizvien nestabilā situācija ekonomikā negatīvi ietekmējusi 8.marta jeb Sieviešu dienas svinēšanas paradumus – katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs apgalvo, ka šos svētkus nesvinēs tāpēc, ka valstī ir krīze un nav ko lieki tērēties. Teju tikpat respondentu norāda, ka Sieviešu dienu svinēs tikai gadījumā, ja pietiks naudas.
Cilvēku atteikšanos no svinībām ierobežoto naudas līdzekļu dēļ apstiprina arī salīdzinājums ar 2010.gada pētījumu, kad šiem apgalvojumiem piekrita mazāka daļa, attiecīgi tikai 18% un 12% aptaujas dalībnieku, – tā noskaidrots pēc „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību” pasūtījuma veiktajā socioloģiskajā pētījumā, kura interneta panelī ietilpst 650 Latvijas iedzīvotāju.
„P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” projektu vadītāja Lelde Sāre pieļauj, ka iespējams, valstī notiekošais ietekmējis arī to, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 12 procentu punktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri svētkus noteikti svinēs – šādi apgalvo vairs tikai katrs trešais jeb 36% Latvijas iedzīvotāju. Par diviem procentu punktiem pieaudzis to aptaujāto skaits, kuri ir ieņēmuši kategorisku nostāju pret šo svētku svinēšanu.
Tai pat laikā tie, kuri svinēs 8.martu, šogad to plāno darīt ar lielāku vērienu nekā pērn. Ja 2010.gadā 39% iedzīvotāju plānoja svētkiem tērēt 2 līdz 5 latus, tad šogad šādu summu 8.marta svinībām atvēlēs tikai vairs katrs desmitais jeb 12% Latvijas iedzīvotāju. Toties par 11 procentu punktiem ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri šiem svētkiem tērēs 5 līdz 10 latus – šādu summu ir norādījusi lielākā daļa Sieviešu dienas svinētāju jeb 43% aptaujāto. Lai arī tikai par diviem procentu punktiem, pieaudzis ir arī to iedzīvotāju skaits, kuri svinību dēļ gatavi šķirties no 30 līdz 50 latu, un to, kuri tērēs vēl vairāk par 50 latiem.
„Latvijas iedzīvotājus ir nogurdinājušas negatīvās ziņas un neziņa par nākotni, tādēļ daļa iedzīvotāju izturas noraidoši pret jebkāda veida papildu izdevumiem. Ja cilvēkiem netiks dota cerība un pierādījumi ekonomikas augšupejai, tad pēc gada šī paša pētījuma rezultāti var būt vēl skumjāki – kamēr cilvēki nebūs droši par savu nākotni, liela daļa no viņiem centīsies izvairīties no jebkuriem neobligātiem izdevumiem, tostarp liedzot sev svētkus. Tajā pašā laikā priecē, ka aizvien ir cilvēki, kuri nav zaudējuši optimismu, spēju baudīt dzīvi un izmanto iespēju, tostarp Sieviešu dienas svinības, lai savā ikdienā ienestu vairāk prieka un krāsu,” pētījuma rezultātus komentē „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību” valdes loceklis Ainārs Ērglis.
Iedzīvotājiem vēl tika jautāts, ar ko viņiem saistās Sieviešu diena. Atklājās, ka lielākajai daļai jeb 42% iedzīvotāju šie svētki asociējas ar ziediem, šampanieti un citām patīkamām lietām. Turklāt šāda atbilde tika sniegta par četriem procentu punktiem vairāk nekā pērn. Savukārt, ja pagājušajā gadā katrs piektais norādīja, ka šie svētki, viņuprāt, ir Padomju Savienības mantojums, tad šogad tā uzskata jau teju katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. Pētījuma rezultāti arī apliecina, ka arvien mazāk iedzīvotāju – tikai katram desmitajam – šie svētki saistās ar sarkanām tulpēm: pērn tā uzskatīja 21% aptaujāto. Katram desmitajam šie svētki saistās arī ar dāvanām.
„Savukārt iedzīvotāji ir skeptiski jautājumā par prognozēm attiecībā uz to, kad 8.marts varētu tikt atzīts par valstiski svinamu dienu. Ja 17% iedzīvotāju lēš, ka tas varētu notikt nākamo desmit gadu laikā, tad pārējie 83% aptaujas dalībnieki nākotnē veras ar lielāku neticību un uzskata, ka tas nenotiks nekad. Tiesa, vairāk nekā puse jeb 54% no visiem aptaujātajiem uzskata, ka tas nemaz nav nepieciešams. Tā teikt, ja ir vēlēšanās, svētkus var svinēt arī tāpat,” norāda L. Sāre.
Vaicāti, kādus valstiski neatzītus svētkus iedzīvotāji svin kopumā, visvairāk – 35% gadījumu – respondentu atbildēja, ka svin 8.martu. Kā otri visvairāk atzīmētie svētki tika nosaukti Valentīna diena – to svin 18% Latvijas iedzīvotāju. Nedaudz mazāk jeb 14% aptaujāto svin Jūras svētku dienu, bet 11% iedzīvotāju – Skolotāju dienu. Jau krietni mazāku atsaucību guvušas Tēva dienas (8%), Baltu vienības dienas (2%), Eiropas dienas (2%), Starptautiskās ģimeņu dienas (4%) un Helovīna (6%) svinības.
„Tiesa, sabiedrībā valdošais noskaņojums ir ietekmējis valstiski neatzīto svētku svinēšanu arī kopumā – salīdzinot ar 2010.gadu, šogad ir samazinājies teju visu valstiski neatzīto svētku svinētāju skaits. Tāpat par 14 procenta punktiem ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri nesvinēs valstiski neatzītus svētkus. Šādu atbildi sniedza katrs piektais respondents,” saka L. Sāre.
