Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodeva sagatavoto Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam (turpmāk – plāns), paredzot veikt reformas šajā jomā un īstenot vairākās nozīmīgas iniciatīvas ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošanai Latvijā.
„Atkritumu sistēma Latvijā ilgstoši ir bijusi pārāk politizēta un necaurspīdīga, radot pamatu nevajadzīgām spekulācijām. Tas neveicina iedzīvotāju atbalstu pašvaldību izvēlētajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī neveicina atbildīgu izpratni par atkritumu efektīvu apsaimniekošanu un nepieciešamību tos atkārtoti izmantot,” atzīmē E.Sprūdžs.
Ministrs uzsver: „Esošā sistēma ir stabila, tomēr tās darbība neapmierina nevienu – ne iedzīvotājus, ne ražotājus. Ikgadu Lielās talkas laikā mēs atkāroti pārliecināmies, ka spītējot dažādiem apkārtējās vides sakopšanas pasākumiem, atkritumu mežos un apkārtējā vidē nekļūst mazāk “.
„Būtiskākās izmaiņas ko piedāvā jaunajā plānā apzinātie pasākumi, ir mainīt pieeju atkritumu apsaimniekošanai kopumā, apzinoties tos kā resursus, ko iespējams ekonomiski efektīvi otrreizēji pārstrādāt,” uzsver E.Sprūdžs.
Plāns paredz pasākumus, lai novērstu atkritumu rašanos, atkritumus pēc iespējas vairāk otrreizēji izmantojot un pārstrādājot, un pēc iespējas mazāk tos noglabājot.
Lai veicinātu atkritumu otrreizēju izmantošanu un pārstrādi, plānā noteikti vairāki būtiski pasākumi atkritumu dalītās vākšanas sistēmas pilnveidošanai – palielināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, nodrošinot atkritumu dalītās savākšanas vietu izveidi pašvaldībās.
Vienlaikus ar dalītās atkritumu vākšanas sistēmas attīstību, no 2015.gada Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu atkārtoti lietojamajam un vienreiz lietojamajam dzērienu iepakojumam.
Ministrs atzīmē: „Gan depozīta sistēma, gan atkritumu šķirošana ir vienotas efektīvas atkritumu sistēmas sastāvdaļas. Tāpēc nozīmīgi ir veidot katra sabiedrības locekļa – iedzīvotāja vai uzņēmēja – izpratni par vietu un lomu tajā. Un tieši iedzīvotāju motivēšanas aspektā depozīta sistēmas loma būs izšķiroša – ja iedzīvotāji būs finansiāli motivēti atgriezt stikla, plastmasas pudeles un skārdenes, tās vairs nemētāsies mežos un ceļa malās”.
Vienlaikus ar iepriekš minētajiem pasākumiem, lai samazinātu noglabāto atkritumu apjomu, plānots normatīvajos aktos noteikt ierobežojumus apglabāt tādus atkritumus, kuriem pastāv pārstrādes iespējas, t.sk., bioloģiskos atkritumus, kā arī pakāpeniski palielināt Dabas resursus nodokļa likmi par atkritumu apglabāšanu.
Lai samazinātu plānošanas dokumentu skaitu, plānots atteikties no reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāniem kā atsevišķa dokumenta. Vienlaikus tiks saglabāta iespēja pašvaldībām patstāvīgi vai kopā izstrādāt atsevišķus plānus tām deleģēto funkciju izpildei.
Nepieciešams uzsvērt, ka plāns ir plānošanas dokuments, kurā ir atspoguļots redzējums par ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas jomas attīstību Latvijā. Pēc plāna apstiprināšanas tiks precizēts normatīvais regulējums atbilstoši tajā paredzētajiem pasākumiem.
„Šobrīd vēl notiek sabiedriskā apspriešana un diskusijas par plānā ietvertajiem pasākumiem un ir iespējamas korekcijas. Ikviens ir aicināts iesniegt savus komentārus un priekšlikumus plāna gala redakcijas pilnveidošanai,” atzīmē ministrs.
