Cēsu novada Vaives pagastā arī šajā vasarā notiek plānveidīga latvāņu apkarošana, aģentūru LETA informēja Cēsu novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vanadziņš.
Kā stāsta Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna, pašvaldībai un pagasta iedzīvotājiem – zemes īpašniekiem par padomju laikos Latvijā ievazātajiem latvāņiem tagad nākas bargi maksāt. ”Cilvēki atguva sabendētu zemi, turklāt īpašnieki, kuru zemē ieviesušies latvāņi, nevar pretendēt uz Eiropas Savienības platību maksājumiem,” situāciju skaidro Zaļaiskalna.
Tāpēc Vaives pagastā jau gadiem ilgi notiek plānveidīga latvāņu apkarošana. Pašvaldības teritorijas, ceļu malas trīs metru platumā šovasar jau ir nopļautas četras reizes. Ceļmalas regulāri pļauj arī valsts akciju sabiedrība ”Latvijas Valsts ceļi”.
Arī pagasta iedzīvotāji savās teritorijās cenšas šo audzelīgo kaitēkli apkarot. Tiem, kas to nedara, pašvaldības policijas darbinieki raksta protokolus un tiek piemēroti administratīvie sodi. Kā vērtē pašvaldībā, šī metode ir visai stimulējoša un kopumā pagasta teritorijas tiek appļautas.
Problemātiska situācija esot aizsargjoslās zem augstsprieguma līnijām, jo vēl nav precīzas vienošanās ar AS ”Latvenergo”, kam tad ir jāapkaro latvāņi šajās joslās.
Zaļaiskalna uzskata, ka efektīvai latvāņu apkarošanai nepieciešama nopietna valsts finansēta programma. ”Latvānis ir liels draņķis! Arī regulāri pļauts, zemē tas dzīvo septiņus gadus. Latvāņu sēklas pārnēsā putni, vējš, ūdens, un šo kaitēkļu invāzija var notikt lielās platībās. Ne velti Somijā ir sākta 20 gadus ilga latvāņu apkarošanas programma.
Latvijā arī ir nepieciešama nopietna valsts programma, pretējā gadījumā Vaives un citos pagastos, kur padomju laikos ir ieviesti latvāņi, pašvaldībām un iedzīvotājiem vien saviem spēkiem un līdzekļiem jāapkaro šis kaitīgais augs. Taču lokāla cīņa ar latvāņiem nav efektīva, jo kaitēkļu sēklas brīvi ceļo pāri pagastu un novadu robežām,” atzīst Zaļaiskalna.
