“Water Ser” noslēdz 2010.gadu, decembra mēnesī pabeidzot darbus vairākos ūdenssaimniecības projektos – Smiltenes dzeramā ūdens sagatavošanas stacija kopā ar 5 arteziskām ākām, kā arī 735m kanalizācijas tīklu un 1308m ūdensvada izbūve, Ozolmuižas ūdenstorņa un ūdensvadu tīklu rekonstrukcija, Līgatnes pilsētas ūdens apgādes ietaišu būvniecības, Ērgļu dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas un notekūdeņu attīrīšanas iekrātu būvniecība, kas papildina jau gada laikā nodotos objektus: Brocēnos nodota ekspluatācijā dzeramā ūdens attīrīšanas stacija, Gaujienā uzbūvētas kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruēts pievedceļš.
„Water Ser” sabiedrisko attiecību konsultante Sarmīte Žumbure informē, ka 2010.gadā ir noslēdzies valstī viens no apjomīgākajiem ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajiem projektiem „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”, kura ietvaros 18 Latvijas pašvaldībās tika izbūvētas un renovētas ūdenssaimniecības: izbūvētas 2 jaunas un rekonstruētas 12 esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas; izbūvētas 4 jaunas un rekonstruētas 10 esošās dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas; izbūvēti 102 km kanalizācijas tīklu un 69 km ūdensapgādes tīklu. “Water Ser” ņēma līdzdalību arī šī projekta realizācijā, izbūvējot dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas Valkā, rekonstruējot notekudeņu attīrīšanas iekārtas Smiltenē.”Vērtējot 2010.gadu, kopumā ar izpildīto un uzsākto darbu apjomu esam apmierināti, bet jāatzīst, ka galvenā baža ir par nodoto objektu tālāko nākotni, to uzturēšanu un izmantošanu atbilstoši ekspluatācijas prasībām. Jau tagad nekompetences dēļ atsevišķās pašvaldībās ir novērojamas problēmas, kuru rezultātā var ciest ūdens kavlitāte vai notekūdeņu tīrība,” skaidro “Water Ser” valdes priekšsēdētājs Jānis Zviedris.
“Neapdomīgi ir investēt ievērojamus finanšu resursus jaunu iekārtu uzstādīšanā, ja nav atbilstoši speciālisti, kas māk šīs iekārtas apkalpot, novērst avārijas situāciju rašanos, nodrošinot atbilstošu iekārtu ekspluatāciju. Mēs kā būvnieki, nododot jaunās iekārtas ekspluatācijā, veicam ūdenssaimniecību darbinieku vispārēju apmācību, bet visbiežāk šie darbinieki ir bez atbilstošas izglītības. Līdz ar to viņiem trūkst priekšzināšanas par procesiem ūdens attīrīšanas iekārtās vai dzeramā ūdens sagatavošanas stacijās, bet apmācībām atvēlētajā laikā nevar izskaidrot gan iekārtu lietošanu, gan ar to saistīto procesu savstarpējo mijiedarbību,” norāda J. Zviedris.
S. Žumbure atzīmē, ka ūdenssaimniecības objektu iekārtu apkalpošanai ir nepieciešami inženiertehniskie speciālisti ar vidējo speciālo izglītību, nevis obligāti ar augstāko izglītību un trūkst tieši speciālisti ar vidējo speciālo izglītību. Šādus izglītību, iespējams vairs tikai pēdējo gadu, var iegūt tikai vienā mācību iestādē Latvijā – Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā. Diemžēl pēdējo gadu apjomīgā ūdenssaimniecību attīstība visā valsts teritorijā nav veicinājusi speciālistu pieprasījumu un Priekuļu tehnikums nespēj pilnībā nokomplektēt apmācību grupas.
“Pašvaldību ūdenssaimniecību uzņēmumiem vēl tikai veidojas pieredze gan pašvaldības apjomiem piemērotu iekārtu izvēlē, gan to atbilstošā ekspluatācijā, gan arī speciālistu atlasē vai apmācībā. Ņemot vērā, ka lielākajā daļā ūdenssaimniecību jaunās iekārtas jau ir uzstādītas un darbojas, būtu nepieciešams veidot apmācības kursus esošajiem ūdenssaimniecību darbiniekiem vai arī bezdarbniekiem,” papildina J.Zviedris.
“Šādi kursi varētu notikt Priekuļos, tādējādi ļaujot maksimāli izmantot, patreiz pilnībā nenoslogoto, tur esošo materiāli tehnisko bāzi un pieredzējušos pasniedzējus,” viņš piebilst.
