Potenciālajām
audžuģimenēm un adoptētājiem, lai iegūtu audžuģimenes vai adoptētāja statusu,
nepieciešams apgūt mācību programmu, kas sastāv no teorētiskajām zināšanām
(ārkārtējās situācijas laikā tās iespējams apgūt attālināti/neklātienē) un 16
stundu prakses daļas. Taču šo prakses daļu valstī noteikto ierobežojumu dēļ
potenciālās audžuģimenes un adoptētāji nevar apgūt, jo tā tiek organizēta
vismaz divu mājsaimniecību ietvaros klātienē.
Pirms valstī noteiktās ārkārtas situācijas un tās laikā
vairāk nekā 20 potenciālās (aptuveni 40 personas) audžuģimenes un adoptētāji ir
apguvuši mācību programmas teorētiskās zināšanas, taču valstī noteikto
ierobežojumu dēļ nevar apgūt individuālo prakses daļu, kas kavē ārpusģimenes
aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimeniskā vidē.
Tāpēc, lai veicinātu adoptētāju un audžuģimeņu kustības
turpmāku attīstību un ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimeniskā vidē,
gadījumos, ja nav iespējams nodrošināt individuālo praksi klātienē valstī
noteikto epidemioloģisko ierobežojumu dēļ, ir pieļaujams organizēt prakses daļu
attālināti. Šādas – attālinātas – prakses ietvaros pieredzējušas audžuģimenes dalītos
savā pieredzē par ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu aprūpi. Individuālās prakses
daļas var tikt aizstāta ar papildu 16 teorētiskajām stundām, kas ļautu
nostiprināt audžuģimeņu vai adoptētāju sagatavotību uzņemt savā aprūpē bērnus,
kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē.
Minētie grozījumi iekļauti Ministru kabineta rīkojumā
“Grozījums Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr.655 “Par
ārkārtējās situācijas izsludināšanu””, kas ceturtdien, 4. martā, pieņemti
valdības sēdē.
