Latvijas Raidorganizāciju
asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām
amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura
Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga,
tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām
frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada
1.jūliju.
Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas
Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas
asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī
konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām
autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts
sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr
pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst.
Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma
autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI
piemērošanas kārtību.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija
un Latvijas Reklāmas asociācija norāda, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākumu
nodokli” redakcija, kas stājas spēkā no 1.jūlija paredz, ka no 2021.gada
1.jūlija līdz 2021.gada 31.decembrim autoratlīdzības izmaksātājs no
autoratlīdzības, kas nav lielāka par 25 000 eiro gadā (nepiemērojot izdevumu
normu) ieturēs 25% nodokli, bet ja lielāka, tad 40% nodokli, kas sastāv no 80%
VSAOI daļas un 20% IIN daļas. Vienlaikus, ja autoratlīdzības VSAOI daļa
nesasniedz minimālās VSAOI un autoratlīdzības saņēmējs nav darba ņēmējs, VSAA
izrēķinās trūkstošo starpību un ar VID EDS starpniecību paziņos autoratlīdzības
saņēmējam, cik no iztrūkstošā VSAOI objekta jāsamaksā VSAOI 10% apmērā pensiju
apdrošināšanai. Stājoties spēkā šim regulējumam,
ne darba devējs, pie kura strādā autors, ne arī autors pats nevar prognozēt
nomaksājamā nodokļa apjomu par autora darbu, jo 1. jūlijā nav zināms, kāds būs
autora atlīdzības apjoms uz 31. decembri – lielāks vai mazāks par 25 000 EUR.
“Sagatavojot darbu izmaksu tāmi, ne
uzņēmējs, ne autors nevar zināt, kāds būs autora atlīdzību kopējais apjoms gada
beigās, un kāds nodokļa apjoms ir piemērojams tāmes sagatavošanas brīdī. Īpaši
svarīgi tas ir saistībā ar publiskajiem iepirkumiem, kur izmaksām jābūt
maksimāli precīzi zināmām un uzrādāmām. Šādas
situācijas, kad darba tāmē nevar paredzēt izmaksas, kas saistītas ar atlīdzību
par autora darba izmaksām, nav
pieļaujamas, tas neatbilst nekādiem komercprakses principiem, neveicina
radošumu un nozares ekonomisko attīstību,” teikts vēstulē.
Vēstulē arī norādīts uz
neskaidrībām par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu piemērošanas kārtību
autoratlīdzību saņēmējiem.
Baiba Liepiņa uzsver, lai gan
Kultūras ministrija, atsaucoties uz nozares lūgumu, ar tiešsaistes semināru par
likuma normu piemērošanu bija iecerējusi novērst neskaidrības likuma normu
piemērošanā praksē, diemžēl tiešsaistes tikšanās ar Finanšu Ministrijas Tiešo
nodokļu departamenta direktori A. Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma
nodaļas vadītāju A.Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas
Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori S.Podnieci, VSAA Pabalstu
metodiskās vadības daļas vecāko eksperti A. Jakseborgu un Kultūras ministrijas
valsts sekretāri Daci Vilsoni, nevis novērsa visas neskaidrības, bet atklāja
jaunas nianses nodokļu regulējuma piemērošanas kārtībā, kas ne vien rada
neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autora darbu izmantotājiem,
bet faktiski rada sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja
tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām.
Saskaņā ar likuma normu piemērotāju
– VID un VSAA pārstāvju interpretāciju, no 2022. gada autora darba
izmantotājiem ar autoriem līdzšinējo autoratlīdzības līgumu vietā būs jāslēdz
Uzņēmuma līgumi, kuri būs jāreģistrē un jāpārtrauc līdzīgi kā darba līgumi.
Reklāmas aģentūrām, studijām un producēšanas uzņēmumiem, bet jo īpaši mediju
uzņēmumiem, ir sadarbība ar vairākiem desmitiem un pat simtiem ārštata autoru
mēnesī, un šāda prasība nozīmē to, ka šiem uzņēmumiem, izmantojot VID EDS
sistēmu, faktiski ir jāpieņem darbā un jāatlaiž daudzi autori, lai gan pēc
būtības šie autori nav darba tiesiskajās attiecībās ar minētajiem uzņēmumiem.
Tajā pat laikā spēkā esošās Autortiesību likuma normas nosaka, ka autortiesību
subjekta atļauja izmantot darbu tiek izsniegta gan licences līguma, gan
licences veidā (sk. 40. panta otrā daļa), savukārt Autortiesību likuma 41.
panta pirmajā daļā, kur sīkāk reglamentēts licences līguma saturs, teikts:
“Licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse — autortiesību subjekts — dod
atļauju otrai pusei — darba izmantotājam — izmantot darbu un nosaka darba
izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības
lielumu, tās izmaksāšanas kārtību un termiņu.” Bez tam Autortiesību likuma 12.
un 13. pants skaidri norāda, ka autora mantisko tiesību nodošana automātiski
neizriet no pušu starpā noslēgtiem darba līgumiem un uzņēmuma līgumiem. Tātad
ar autora darba izmantotājam uzlikto pienākumu slēgt Uzņēmuma līgumu ar autoru,
faktiski tiek dubultots administratīvais slogs darba izmantotājam, jo tam ar
autoru jāslēdz gan līgums atbilstoši Autortiesību likuma regulējumam, gan
Uzņēmuma līgums. Turklāt praksē ir situācijas, kad autors piedāvā savu autora
darbu – rakstu, interviju, audio vai audiovizuālu darbu medijam, bet medijs to
piekrīt izmantot, nepastāvot nekādām iepriekš norunātām tiesiskajām attiecībām
– darba līgumam vai uzņēmuma līgumam. Nav vienprātības, vai prasību autora
darba izmantošanas gadījumā slēgt Uzņēmuma līgumu, var uzskatīt par tiesisku.
No 1.jūlija var pastāvēt situācija,
kad autors nav reģistrējies, kā saimnieciskās darbības veicējs, bet, piemēram,
strādā pie dažādiem darba devējiem, taču viņa kopējie ienākumi pie šiem darba
devējiem ceturksnī nesasniedz 1500 Eur. Šādā gadījumā, saskaņā ar VSAA
pārstāves teikto, šī minimālā sociālā iemaksa tiks proporcionāli sadalīta starp
šiem darba devējiem, tajā skaitā autora darba izmantotāju, bet tas notiks
post-factum – ceturkšņa beigās. Šī situācija rada izmaksu neprognozējamību un
būtu novēršama ar vienkāršu un saprotamu likmju piemērošanas sistēmu.
“Lai autora darba izmantotājs
varētu uzzināt, kāda IIN nodokļa likme un/vai minimālā sociālā iemaksa ir
piemērojama, darba izmantotājam jāuzdod virkne jautājumu autoram par tā
ienākumiem pie citiem darba devējiem ceturkšņa ietvaros, kā arī jānoskaidro
autora statuss, ja saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem uz autoru
neattiecas minimālās sociālās iemaksas piemērošana. Mūsu ieskatā šādu jautājumu
uzdošana ir diskutabla no fiziskās personas privātuma perspektīvas un
likumdevējam bija iespēja izvēlēties risinājumu, kas nepieprasa atklāt autora
privāto informāciju potenciālajam autora darba izmantotājam,” norāda Latvijas
Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija
un Latvijas Reklāmas asociācija uzsver, ka sarežģītā likuma norma jau tagad
rada daudz jaunu situāciju, kas nevis uzlabos autoru stāvokli, bet gan to
pasliktinās. Piedāvātā regulējuma piemērošana ir ne vien sarežģīta un
sadrumstalota, tā paredz arī atlīdzību par autora darbu pielīdzināt darba
ienākumiem, kas, savukārt, limitē maternitātes atvaļinājumā esošas personas
iespējas radīt autora darbus un nodot tos izmantošanai, jo šādā situācijā ir
iespēja pazaudēt daļu vai visu ar grūtniecību, maternitātes atvaļinājumu un
bērna kopšanu saistīto pabalstu.
Latvijas Raidorganizāciju
asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija atkārtoti aicina valdošo koalīciju un visas Saeimā
pārstāvētās frakcijas no 1. jūlija paredzēto reformas ieviešanu atlikt līdz 2022.
gada 1. janvārim, paredzot laiku neskaidrību novēršanai, kā arī izstrādāt
vienkārši piemērojamu, administrējamu un autoriem saprotamu sistēmu, lai
nepasliktinātu situāciju nedz autoriem, radot tiem konflikta riskus ar VID par
nepareizi administrētiem nodokļiem, nedz potenciālajiem autora darbu
izmantotājiem.
