Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija rosina veikt izmaiņas likumdošanā, lai samazinātu bērnu skaitu rindās uz pirmsskolas izglītības iestādēm.
Vakar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē Reģionālās un pašvaldību lietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne deputātiem pastāstīja, ka ministrijā izveidotā darba grupa izstrādā priekšlikumus valsts iedzīvotājiem interesēm atbilstošu pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstības pasākumu plānam. Darba grupā iesaistīti speciālisti no ministrijām, pašvaldībām, nevalstiskā sektora, kā arī privāto pirmskolas izglītības iestāžu pārstāvji.
Darba grupa secinājusi, ka nepieciešams veikt izmaiņas likumdošanā, kas skar higiēnas normas, būvnormatīvus, kā arī paredzēt nodokļu atvieglojumus un studiju kredīta dzēšanu arī privāto skolu pedagogiem un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Pašlaik studiju kredītu iespējams dzēst valsts skolās strādājošajiem pedagogiem.
Savukārt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāve deputātus informēja par ministrijas īstenotajiem alternatīviem bērna pieskaitīšanas pasākumiem.
Šogad tika uzsākts Pilotprojekts aukļu dienesta izveidei pašvaldībā, kur projektu konkursā uzvarēja Liepāja. Ministrijas piešķirtais finansējums bija nedaudz vairāk kā 16 896 lati, savukārt pašvaldības līdzfinansējums nedaudz pārsniedza 4224 latus.
Projekta mērķis ir izglītot un sertificēt 60 aukles, izveidot aukļu datubāzi, izstrādāt aukļu apmācības programmu, kā arī iekārtot aukļu servisa centra telpas. Līdz ar to par auklēm varēs strādāt personas, kas saņēmušas apliecību par izglītības programmas “Aukles profesionālās darbības pamatkurss” apgūšanu un ir reģistrētas aukļu dienesta datubāzē.
Liepājas dome plāno piedāvāt aukles pakalpojumus mājās, aukles, kas pieskata bērnu savā mājā, aukli kas pieskata bērnu īsu laiku, piemēram līdz četrām stundām, aukli brīvdienās, aukli, kura piedāvā papildus izglītību.
Liepājas pilsētas pašvaldība iesniegšanai Bērnu un ģimenes lietu ministrijai gatavo pārskatu, lai varētu izvērtēt projekta rezultātus un lemt, vai nākamajā gadā arī atbalstīt šāda veida projektu.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve uzsvēra, ka jāmudina privātais sektors būvēt jaunas pirmsskolas izglītības iestādes. Tāpat jāparedz, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma izdevumus sedz no valsts budžeta, savukārt pašvaldības vairāk līdzekļu investē iestāžu būvniecībā.
Bāne pastāstīja, ka darba grupas sanāksmē privātā sektora pārstāvji norādījuši, ka ir jāsakārto likumdošana valsts un privātā sektora partnerattiecību veidošanā, tādējādi atvieglojot pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību. Privātā sektora pārstāvji piedāvājuši modeli, kad pašvaldība nodrošina zemi, uz kuras savukārt privātais uzņēmējs organizē gan pirmskolas izglītības iestādes būvniecību, gan tālāku apsaimniekošanu.
Savukārt komisijas deputāti uzsvēra, ka pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībā jāatbalsta tieši pašvaldības, kuras arī tālāk uzņemas atbildību par iestādes apsaimniekošanu, piemēram, bērnu ēdināšanu. Vairāki deputāti norādīja, ka privātais sektors tomēr lielāku akcentu liek uz peļņas gūšanas iespējām.
Ērika Zommere (TP) pastāstīja, ka, piemēram, Jelgavā, kur pašvaldība lielāko daļu pirmsskolas izglītības iestāžu nodeva privatizācijai, situācija nebūt nav pozitīvs piemērs pirmsskolas izglītības iestāžu problēmas risināšanas kontekstā. “Diemžēl lielākajā daļā no tām tagad tiek ierīkoti “spa” centri, moteļi un hoteļi,” norādīja deputāte. Turklāt vecāki, kuru bērni apmeklē pašvaldības vai privāto pirmsskolas izglītības iestādi, maksā ļoti atšķirīgas summas, kas savukārt rada nevajadzīgu spriedzi vecāku vidū. Vecākiem, kuru bērni apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes, mēnesī jāmaksā līdz 70 latiem, informēja Zommere.
