Noslēgusies iedzīvotāju
aptauja par sabiedrības attieksmes maiņu pret vardarbību ģimenē. Aptauju veica
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvā nodaļa Eiropas
Savienības fonda projekta Nr. 9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide
bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē”
ietvaros sadarbībā ar pētījumu kompāniju SIA “Norstat Latvija”.
Aptaujā noskaidrots, ka respondentu attieksme pret bērnu
fizisku sodīšanu ir visai atšķirīga, tomēr joprojām diezgan iecietīga –
nosacīti vieglākas fiziskas sodīšanas metodes (pļauka, raušana aiz matiem,
uzsišana pa dibenu utt.) par pieļaujamām uzskata 55% aptaujas dalībnieku, bet
pēršanu ar siksnu vai citu priekšmetu pieļauj 23% respondentu. Tajā pašā laikā
pēršanu ar siksnu par vardarbību atzīst 83% respondentu, bet pļauku, raušanu
aiz matiem utt. – 59% aptaujas dalībnieku.
Aptauja notika tiešsaistē, tajā piedalījās 1005 Latvijas
pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas laikā tika
noskaidrota respondentu bērnībā piedzīvotā vardarbības pieredze un viņu
attieksme pret to, attieksme pret vardarbību pret bērniem kopumā, pašu ikdienas
prakse bērnu audzināšanā un izmantotās audzināšanas metodes. Tāpat arī
iedzīvotāji bija aicināti pastāstīt par savu rīcību, saskaroties ar vardarbību
ģimenē, kā arī dalīties savos priekšstatos par valsts iestādēm un
organizācijām, kas veido atbalsta sistēmu no vardarbības ģimenē cietušiem
bērniem.
Aptaujā noskaidrots, ka aizliegumi un ierobežojumi ir
visbiežāk izmantotā audzināšanas metožu grupa, kas kopumā tiek akceptēta un
netiek saistīta ar vardarbību pret bērnu. Šī metode tiek plaši izmantota arī
pašlaik, biežāk liedzot bērniem pieeju dažādām izklaides ierīcēm.
Lielākā daļa respondentu norādījusi, ka vispirms lieto
pozitīvās disciplinēšanas metodes (74% aptaujāto uzsvēruši, ka konfliktus
vispirms cenšas risināt, neizmantojot sodīšanas metodes).
Otra visbiežāk aptaujā minētā audzināšanas metode ir mutiska
iespaidošana (draudēšana ar sodu, to neīstenojot, kliegšana). Tomēr šī metode
vienlaikus respondentu vidū tiek visai cieši saistīta arī ar nepareizu
audzināšanas praksi, tostarp minot pašu bērnībā piedzīvotas lamāšanas un
vārdiskas pazemošanas negatīvo ietekmi. 84% respondentu lamāšanu un vārdisku
pazemošanu uzskata par vardarbību pret bērnu.
Aptaujas rezultāti liecina, ka bērnības pieredze tieši
ietekmē respondentu uzskatus par pieņemamām audzināšanas metodēm šodien. Proti,
bērnībā fizisku sodīšanu piedzīvojušie aptaujas dalībnieki biežāk pieļauj šādu
metožu pielietošanu savu bērnu audzināšanā. Kopumā 41% aptaujāto izmantojuši
bērnu fiziskas sodīšanas metodes (pļaukas, raušana aiz matiem vai auss, sitiens
pa dibenu utt.), gan norādot, ka tas notiek brīžos, kad paši zaudējuši
paškontroli, jūtas noguruši un stresaini.
