Pētījumu kompānijas Kantar pēc Latvijas Republikas Patentu valdes pasūtījuma veiktā aptauja atklāj, ka 81% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka neiegādātos viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus, ja tie būtu būtiski lētāki par orģinālu. Savukārt tikai 15,7% būtu gatavi informēt atbildīgās iestādes par iespējamu krāpniecību, bet 67% atteiktos iegādāties, taču neziņotu tālāk.
Saskaņā ar aptaujas datiem, 80,9% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka neiegādātos viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus, ja tie būtu būtiski lētāki par orģinālu. Šādu atbildi biežāk sniegušas sievietes (81,99%) nekā vīrieši (79,74%). Tikai 4,8% respondentu atzīst, ka būtu gatavi iegādāties šādus produktus, savukārt 14,3% norāda, ka šajā jautājumā grūti pateikt vai nav konkrēta viedokļa.
Aptaujas dati arī liecina, ka 15,8% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir personīgi saskārušies ar piedāvājumu iegādāties nezināmas izcelsmes (viltotus) medikamentus vai uztura bagātinātājus (piemēram, no privātpersonām, sociālajos medijos, internetā no vietnēm, kas nav licenzētas aptiekas vai nav iekļautas Zāļu valsts aģentūras sarakstā u.c.)
Vaicājot, kā iedzīvotāji rīkotos, sastopoties ar piedāvājumu iegādāties viltotu medikamentu vai uztura bagātinātāju, 15,7% atbildēja, ka informētu par to attiecīgās iestādes, 67% atteiktos, bet neziņotu tālāk. Tajā pašā laikā 14% atzīst, ka nezina, kā rīkotos, bet 19% izvēlētos šādu situāciju ignorēt.
Reģionālās atšķirības: Rīga, Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale
Aptauja uzrāda nelielas atšķirības starp Latvijas reģioniem. Rīgā 16% iedzīvotāju būtu gatavi atteikties un ziņot par krāpniecību, kamēr Pierīgā šis īpatsvars ir 15%, Vidzemē 20,1%, Kurzemē 13,3%, Zemgalē 18,5% un Latgalē 10%. Vienlaikus kopējais to īpatsvars, kuri atteiktos iegādāties (gan ziņotu, gan neziņotu), visos reģionos pārsniedz 80%. Latgalē salīdzinoši augstāks ir to respondentu skaits, kuri atzinuši, ka situāciju ignorētu vai nezina, kā rīkotos.
Tāpat reģionālajā griezumā redzams, ka ar piedāvājumu iegādāties viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus pēdējā gada laikā visbiežāk ir saskārušies iedzīvotāji Rīgā (19%), kam seko Latgale (18%), Vidzeme (15%), Zemgale (14%) un Kurzeme (12%). Savukārt vēlmi potenciāli iegādāties šādus produktus visbiežāk izsaka respondenti Latgalē (6%) un Kurzemē (5%), bet Rīgā šādu atbildi sniedzis tikai katrs divdesmitais aptaujātais (aptuveni 5%).
Vecuma grupu un izglītības līmeņa ietekme uz attieksmi
Visaktīvāk pret krāpniecības gadījumiem izturas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 49 gadiem – šajā grupā 18,5% būtu gatavi atteikties un ziņot par pārkāpumu. Savukārt jaunākajā vecuma grupā (18–29 gadi) 14,2% norādījuši, ka nezina, kā rīkotos.
Dati skaidri apliecina, ka izglītības līmenis būtiski ietekmē respondentu attieksmi pret viltotiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem un rīcību krāpniecības situācijās. Starp respondentiem ar augstāko izglītību 19,9% būtu gatavi atteikties un ziņot par pārkāpumu, savukārt starp tiem, kuriem ir vidējā izglītība, šis rādītājs ir tikai 9,4%.
Patentu valdes direktors Agris Batalauskis uzsver: “Fakts, ka 81% Latvijas iedzīvotāju skaidri norāda, ka neiegādātos viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus, ir pozitīvs signāls. Taču vienlaikus ir satraucoši, ka tikai 15,7% būtu gatavi aktīvi ziņot atbildīgajām iestādēm par krāpniecību, kamēr lielākā daļa atteiktos, bet neziņotu tālāk. Tas norāda uz sabiedrībā pastāvošu toleranci pret pārkāpumiem, kas īpaši bīstama tieši veselības aizsardzības jomā. Mūsu uzdevums ir panākt, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs apzinās: klusēšana šādās situācijās nozīmē risku ne tikai sev, bet arī līdzcilvēkiem. Tāpēc kampaņas laikā aicinām aktīvi iesaistīties, informēt un būt atbildīgiem – izvēloties tikai oriģinālus un drošus produktus.”
Kampaņa “Esi oriģināls – viltojums maksā dzīvību!”
Jau ziņots, ka šovasar Latvijas Republikas Patentu valde uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi oriģināls – viltojums maksā dzīvību!”. Kampaņas aktīvais posms ilgst līdz jūlija beigām, pievēršot uzmanību intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, un šogad īpaši izceļot viltotu medikamentu un uztura bagātinātāju negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un drošību.
Pēdējo gadu laikā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, aizvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad iedzīvotāji iegādājas viltotus farmācijas produktus, bieži vien neapzinoties šo preču izcelsmi vai sastāvu. Šādi produkti var būt neefektīvi, toksiski vai saturēt nepārbaudītas un nesertificētas vielas, radot tiešu kaitējumu veselībai. Kampaņas mērķis ir veicināt izpratni par šiem riskiem un uzsvērt katra iedzīvotāja atbildību par savu un līdzcilvēku drošību.
Kā pasargāt sevi un citus
Lai sevi pasargātu, iedzīvotājiem ir jābūt vērīgiem un atbildīgiem. Medikamenti vienmēr jāiegādājas tikai no reģistrētām aptiekām, tostarp tiešsaistē – tikai no oficiāli licencētām platformām, kuru sarakstu publicē Zāļu valsts aģentūra. Pirms zāļu lietošanas būtiski ir pārbaudīt to iepakojumu, meklējot drošības elementus, piemēram, aizzīmogojumu, derīguma termiņu un ražotāja nosaukumu.
Ja zāles izskatās, smaržo vai garšo citādāk, nekā ierasts, tās nekavējoties jāpārtrauc lietot un jāsazinās ar farmaceitu vai ārstu. Latvijā visas recepšu zāles tiek pārbaudītas aptiekā caur valsts verifikācijas sistēmu, taču, ja rodas šaubas, farmaceitam ir iespēja pārbaudīt konkrēto iepakojumu atkārtoti.
Iedzīvotāji tiek aicināti uzmanīties no pārlieku vilinošiem piedāvājumiem internetā, īpaši sociālajos tīklos, kur tiek solīti brīnumlīdzekļi “bez receptes” vai “100% dabīgi” preparāti par aizdomīgi zemu cenu. Pirms jebkādu jaunu medikamentu vai uztura bagātinātāju lietošanas vienmēr ir svarīgi konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.
Par jebkādiem aizdomīgiem produktiem vai pārdošanas vietām iedzīvotāji aicināti ziņot farmaceitam, ārstam vai Zāļu valsts aģentūrai. Visa informācija par to, kā pasargāt sevi no viltojumiem un kāda ir to bīstamība, pieejama tīmekļvietnē www.viltotarealitate.lv.
Pētījuma metodoloģija
Aptauju pēc Latvijas Republikas Patentu valdes pasūtījuma veica pētījumu kompānija Kantar laikā no 2025. gada 8. līdz 10. jūlijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.
Līga Garanča, projektu vadītāja
