Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) eksperti, apkopojot datus par
gaisa kvalitāti Latvijā 2017. gadā, secinājuši, ka pagājušajā gadā ne Rīgā, ne pārējās
Latvijas pilsētās neviena no gaisu piesārņojošajām vielām nepārsniedza normatīvos
pieļaujamos rādītājus.
Pārskatā par gaisa kvalitāti ir ietverta informācija par dažādām piesārņojošām vielām
(piemēram, SO 2 , NO 2 , daļiņas PM 10 un PM 2,5 , benzols, Pb, Cd, Ni, As un citas), kurām tiek
veikts gaisa kvalitātes monitorings. Latvijā paaugstinātas koncentrācijas raksturīgas gaisa
piesārņojošām vielām kā slāpekļa dioksīds, ko visbiežāk saista ar ziemas apkures periodu,
transporta plūsmas intensitāti, kā arī cilvēka organismam bīstamās daļiņas PM 10 un PM 2.5 , ko
rada ceļu kaisīšana ar sāli un smiltīm, kā arī benzols no naftas produktu pārkraušanas un
transporta piesārņojuma.
Analizējot datus visās novērojumu stacijās gan aglomerācijā Rīga, gan zonā Latvija, tiek
secināts, ka 2017. gadā nevienai no piesārņojošām vielām netiek pārsniegts robežlielums
cilvēka veselības aizsardzībai.
Dati par Rīgu apkopoti, izmantojot monitoringa tīklā esošo piecu staciju veiktos mērījumus,
bet datus par gaisa piesārņojumu pārējā Latvijas teritorijā nodrošina septiņas monitoringa
stacijas, kas izvietotas dažādās pilsētās un darbojas nepārtrauktā režīmā.
“Lai arī robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai vielām netika pārsniegts, tomēr Rīgā
novēroti slāpekļa dioksīda, daļiņu PM 10 , benz(a)pirēna augšējā piesārņojuma novērtēšanas
sliekšņa cilvēka veselības aizsardzībai koncentrācijas pārsniegšana. Citviet Latvijā – Liepājā
augšējā piesārņojuma novērtēšanas slieksnis tiek pārsniegts daļiņām PM 2,5 un
benz(a)pirēnam, savukārt Ventspils gaisa monitoringa stacijā augšējais piesārņojuma
slieksnis tiek pārsniegts benzola mērījumiem. Pārsniedzot augšējo piesārņojuma
novērtēšanas slieksni, ir jāņem vērā attiecīgi Ministru Kabineta noteikumi par gaisa kvalitāti,
kur teikts, ka šādos gadījumos ir jāturpina veikt stacionāros mērījumus kopā ar modelēšanu
vai indikatīviem mērījumiem, vai ar abiem kopā,” situāciju ar gaisa kvalitāti raksturoja Aiva
Eindorfa, LVĢMC Gaisa un klimata nodaļas vadītāja.
Pasaules Veselības organizācijas apkopoto pētījumu dati liecina, ka gaisa piesārņojumam ir
būtiska ietekme uz cilvēka veselību. Tas var palielināt elpošanas orgānu saslimstības risku,
izraisīt klepu, reizēm elpas trūkumu un var tikt novērotas biežākas astmas lēkmes. Gaisa
piesārņojuma dēļ var pieaugt hroniski obstruktīvo plaušu slimību risks un palielināties
jutīgums pret elpošanas ceļu infekcijām, pat izraisīt plaušu vēzi un palielināties saslimšana ar
sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī izraisīt atmiņas un koncentrēšanās spēju
pavājināšanos un ietekmēt reproduktīvo sistēmu.
