Foto: pexels.com
Atzīmējot 35 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, aicina svinēt mūsu valsts brīvību. Jau kādu laiku Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienu mēdz dēvēt par Baltā galdauta svētkiem.
1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šis dokuments nozīmēja, ka pēc gadu desmitiem, kas aizvadīti Padomju Savienības sastāvā, Latvija atkal kļuvusi par brīvu un neatkarīgu valsti.
Vairāki iedzīvotāji dalījās ar “Ziemeļlatviju” savās sajūtās par gaidāmajiem 4. maija svētkiem. “4. maiju parasti sagaidu ar prieku par to, ka mūsu zeme ir brīva un laimīga. Priecājos, ka mani bērni dzīvo Latvijā, strādā šeit un audzina savus bērnus. Tas arī ir patriotisms. 4. maija pusdienas mums ir pie balti klāta galda, piedalāmies arī pasākumos, kas veltīti svētkiem. Diemžēl pēdējos gados svētku sajūtu nomāc briesmīgie notikumi Ukrainā,” saka Vladimirs Kovriga, Zemessardzes veterāns no Smiltenes novada.
Baltā galdauta svētku mērķis ir iedvesmot cilvēkus svinēt 4. maiju. Balti klāts galds ir kā pašapziņas un lepnuma simbols, vienojošais elements, kas aicina cilvēkus sanākt kopā un svinēt svētkus. “Kad vēl strādāju muzejā, organizējām Baltā galdauta svētkus. Rīkojot svētkus, mudinājām iedzīvotājus uz kopīgām sarunām, daloties atmiņās un priekšstatos par 1990. gada 4. maiju, par iegūtās brīvības nozīmi. Tika rīkota kūkas cepšanas darbnīca, tad koncerti baznīcā un tautas namā. Uzņēmām video ar apsveikumu, bija klāt labo darbu klāsts. Mums taču ir, ar ko lepoties, un tas jādara. Protams, ne vienmēr svētki jāsvin ar plašu rezonansi. Manuprāt, lielākā daļa tā arī dara, izvēlas pabūt kopā ar ģimeni, novērtējot kopā būšanas mirkļus. Raugoties uz šī brīža notikumiem, brīvības jēdzienam mūsu sirdīs ir kļuvusi pavisam cita nozīme. Kas novērtē šo brīvību, tas ir arī savas valsts patriots. Mūsu uzdevums par šīm lietām vairāk runāt ar jaunāko paaudzi. Katram pašam būt varonim, priekšzīmei vispirms jau savā ģimenē un tikai tad plašajā sabiedrībā,” saka skolotāja Ieva Lejmalniece.
Citi atzīst, ka nedrīkst aizmirst par to, ka Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana bija rezultāts konkrētu cilvēku neatlaidīgai rīcībai un drosmei. “Mums patīk šī tradīcija klāt galdu, gatavot cienastu, ko likt uz svētku galda. To darām parasti kopā ar kaimiņiem. Ikdienā jau bieži nesanāk tā pulcēties visiem kopā, katram savi ikdienas darbi, skrējiens,” pauda Ritas kundze.
Vairāki uzrunātie atzina, ka nedēļas nogalē baudīs brīvdienas un atpūtīsies. Viņu vidū arī iedzīvotāji, kuriem par tradīciju svētkos ir kļuvusi arī militārās parādes vērošana. Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienas militārā parāde šogad notiks Talsos.
