Klimata pārmaiņas,
kas šobrīd norisinās, ir straujākas nekā tās, kas bijušas jebkad agrāk. Gaisa
temperatūra Latvijā pieaug un turpinās pieaugt. Šis jau ir otrais gads pēc
kārtas, kas konstatēts kā Latvijā siltākais novērojumu vēsturē, vidējai gaisa
temperatūrai sasniedzot +8,8 °C, kas ir 3,1 °C virs klimatiskās references
perioda (1961.-1990. gads) vidējās vērtības.
Balstoties uz VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) novērojumiem, Latvijā pēdējā desmitgadē
sastopami siltākie gadi novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Trešais siltākais
gads novērojumu vēsturē bijis 2015. gads, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā
bija +7,8 °C, otrais siltākais – 2019. gads ar Latvijas vidējo gaisa
temperatūru +8,2 °C, savukārt siltākais bijis aizvadītais 2020. gads, kad
vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +8,8 °C, kas ir 3,1 °C virs
klimatiskās references perioda (1961.-1990. gads) vidējās vērtības. 2020. gadā
tika piedzīvota siltākā ziema un rudens novērojumu vēsturē, uzstādīti 394
maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī vairākās novērojumu stacijās
(Ainažos, Jelgavā, Kolkā un Ventspilī) 2019./2020. gada ziemā neizveidojās
sniega sega.
Kā ziņo Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO), līdz ar
2020. gada izskaņu ir noslēgusies siltākā desmitgade (2011.-2020. gads)
Pasaules meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Pasaulē seši siltākie gadi novēroti kopš 2015. gada. Lai gan
detalizētāku klimata apskatu par 2020. gadu PMO publicēs 2021. gada martā, jau
tagad zināms, ka Pasaulē pērnais gads kopā ar 2016. un 2019. gadu ir starp trīs
siltākajiem gadiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. 2020. gada vidējā gaisa
temperatūra Pasaulē bija 1,2±0,1 °C virs 1850.-1990. gadu vidējās vērtības.
Savukārt Eiropā 2020. gads bijis ar visaugstāko vidējo gaisa temperatūru.
Netipiski, ka Pasaules vidējā gaisa temperatūra aizvadītajā gadā ir
saglabājusies augsta, neskatoties uz “La Ninja” parādību, kas parasti saistīta ar
zemākām globālajām temperatūrām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs
Toms Plešs: “Jau šobrīd pieejamie LVĢMC novērojumu dati liecina, ka labāk
nekļūs. Gaisa temperatūra Latvijā pieaug un turpinās pieaugt, tādēļ, ja
nevēlamies zaudēt četru gadalaiku sniegtās priekšrocības un mūsu zemei
raksturīgos dabas resursus, mums jārīkojas atbildīgi, izlēmīgi un tālredzīgi.
Klimata pārmaiņas notiek straujāk nekā spējam tās ierobežot, tāpēc gudrai
klimata politikai jābūt ne tikai visas pasaules, bet arī Latvijas prioritātei.
Tā ir mūsu kā sabiedrības atbildība pret vidi, kurā dzīvojam.”
Nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārija gadījumā šī gadsimta beigās
gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā attiecībā pret klimatiskās references
perioda (1961.-1990. gads) vidējo gaisa temperatūru palielināsies par 5,5 °C.
Pieaugs arī tādi indeksi kā tropisko nakšu skaits, veģetācijas perioda ilgums
un vasaras dienu skaits, savukārt sala dienu skaits un dienu skaits bez atkušņa
samazināsies. Tiek prognozēts, ka nozīmīgu klimata pārmaiņu scenāriju
apstākļos, gada kopējā nokrišņu daudzums palielināsies par 16%.
Plašāka informācija par laika apstākļiem 2020. gadā un tā
mēnešos atrodama ŠEIT.
